Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Eiropas Komisijā (EK) sekmīgi beigusies pāreja uz jaunu grāmatvedības sistēmu, kas nodrošinās labāku naudas līdzekļu kontroli, informēja EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretāre Inese Stepiņa.
Pēdējo piecu gadu laikā EK modernizējusi un reformējusi visu budžeta procedūru, mainīta budžeta struktūra un ieviesta ikgadēja politikas stratēģija, kas budžeta projektu piemēro politiskajām prioritātēm. EK grāmatvedība mainīta no naudas līdzekļu grāmatvedības uz uzkrājumu grāmatvedību. Tā nodrošina, ka EK grāmatvedība atbilst augstākajiem precizitātes un pārredzamības standartiem un garantē aktīvu un pasīvu atklātību. Tādējādi nodrošināta lielāka uzticamība pārskatiem un drošāka finanšu vadība, kā arī mazināts kļūdu un pārkāpumu risks. Jaunā sistēma ieņēmumus un izdevumus uzrāda pēc uzkrājumu principa un dod pilnīgu pārskatu par aktīviem un pasīviem, kas sagatavots un izvērtēts saskaņā ar starptautiskajiem standartiem. Tāpat nodrošināti informatīvi gada pārskati, kas uzrāda gan izdevumus katrā politikas jomā, gan līdzekļus, ko pārvalda katrs EK dienests. Kā informē Stepiņa, EK varēs labāk kontrolēt aktīvus un pasīvus. Piemēram, avanss, ko izmaksā dotāciju saņēmējiem, naudas līdzekļu grāmatvedībā tiek norakstīts, kad to izmaksā. Savukārt uzkrājumu grāmatvedībā tas paliek EK aktīvos, līdz avanss tiek pamatots ar attaisnotiem izdevumiem vai arī tas tiek atgūts. EK spēs pēc savas grāmatvedības datiem uzreiz noteikt, vai avansam bijusi bankas garantija. Treškārt, pilnveidojot grāmatvedības un informāciju tehnoloģiju sistēmas, EK nodrošinās lietotājam draudzīgu sistēmu, labākus finanšu pārskatus, finanšu sistēmu drošību un lielāku pārliecību, ka skaitļi ir pareizi un pilnīgi saskaņoti. Sistēmas pilnveidošana un uzlabošana turpināsies arī šogad, tajā pakāpeniski iekļaujot aizdevumus un aizņēmumus, kā arī Eiropas attīstības fondu. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs valsts pārvaldē patlaban nav kopīgu grāmatvedības standartu. Taču dažas ES dalībvalstis pāriet uz uzkrājumu principu grāmatvedībā. Spānija, Lielbritānija, Zviedrija un Somija jau pabeigušas šo pāreju, bet Beļģija un Francija ir sākušas uzkrājumu principa ieviešanu. Arī atsevišķas pārvaldes iestādes Nīderlandē, Itālijā un Vācijā sākušas šo procesu. EK grāmatvedības sistēmas modernizācijā ir ieguldījusi 25 miljonus eiro (17,6 miljonus latu). Jaunās sistēmas vadība neizmaksā dārgāk kā parasta budžeta grāmatvedības sistēma.