Rīgas pilsētas galvenais mākslinieks Leonards Laganovskis nosūtījis atklātu vēstuli Rīgas domes deputātiem un masu medijiem, kurā norāda uz pilsētas galvenā mākslinieka amata nozīmīgumu un aicina Rīgas domi to nelikvidēt.
Laganovskis aicina Rīgas domi nelikvidēt pilsētas galvenā mākslinieka amatu (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā norāda Laganovskis, pilsētas galvenā mākslinieka birojs, kurā ir trīs darbinieki, daudz strādājis un daudz paveicis. "Tiesa, iespējams, šis darbs nav tik redzams kā pilsētas dekorēšana," atzīst pilsētas galvenais mākslinieks. Laganovskis vēstulē minējis 54 dažādus pasākumus un projektus, kuros laikā no 2003.gada jūlija līdz 2004.gada decembrim bijis iesaistīts Rīgas pilsētas galvenā mākslinieka birojs. Kā uzskata Laganovskis, galvenā mākslinieka biroja likvidācija nav pieļaujama, jo tā ir vienīgā Rīgas domes struktūrvienība, kas veido, uzlabo un uztur pilsētas un domes korporatīvo stilu. "Harmoniska pilsētvide, kurā veiksmīgi sadzīvo vēsturiskās arhitektūras formas ar jauniem mūsdienīga dizaina elementiem, ir ieguldījums pilsētas reputācijas celšanā, veicina dzīves kvalitāti un iedzīvotāju pašapziņu," teikts vēstulē. Laganovskis norāda, ka patlaban pilsētā gandrīz nav mūsdienu mākslas objektu, tādēļ Rīgas pilsētas galvenajam māksliniekam jāizstrādā sistēma mākslas ienākšanai pilsētvidē. "Rīgai jākļūst par eiropeisku pilsētu un ar savu īpašo identitāti un gaumes izjūtu tai jābūt par piemēru citām pilsētām. Bez mērķtiecīgas darbības tas nebūs iespējams. Ikviens profesionālis savā nozarē rūpēsies par sava darba kvalitāti, bet kopaina paliks haotiska un nesakopta," uzskata pilsētas galvenais mākslinieks. Sevišķi nozīmīga loma Rīgas pilsētas galvenā mākslinieka birojam ir Rīgas domes vizuālā tēla veidošanā. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, ir pieaugusi sabiedrisko attiecību un mārketinga loma jebkuras organizācijas vai institūcijas attīstībā. "Pirmais iespaids par institūciju rodas no interneta mājas lapas kvalitātes, vizītkartēm, ar kurām apmainās amatpersonas, veidlapām, uz kurām tiek izsūtītas vēstules, svētku atklātnītēm, kuras tiek izsūtītas sadarbības partneriem, tūrisma bukletiem, ko saņem Rīgas viesi, drukātajiem pašvaldības izdevumiem, Rīgas domes organizēto pasākumu afišām un plakātiem, kā arī izstādēm, kurās tiek reprezentēta Rīgas pilsēta. Nepieciešams ieviest kopēju domes standartu un stilu, kuru ikviena struktūrvienība varēs izmantot savām darba vajadzībām," uzskata Laganovskis. Pēc viņa domām, situācija, kad katra amatpersona var improvizēt domes vizuālo stilu, būtu jānovērš, jo šajā jomā tiek nelietderīgi tērēti līdzekļi. Laganovskis norāda, ka pārmetumus par pilsētas dekorēšanu svētkos Rīgas pilsētas galvenā mākslinieka birojs saņēmis tādēļ, ka tas bijis tikai biroja papilduzdevums, nevis nolikumā noteikts tiešais uzdevums. Pēc Laganovska domām, pilsētas dekorēšana svētkos būtu pilnībā jāuztic Rīgas domes Kultūras pārvaldei. To paredz arī pārvaldes nolikums.