Makaroni – dabiski un spēcinoši

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Makaroni itin bieži tiek nopelti kā neveselīgs un tukšs miltu produkts, kuru ēdot var ātri iedzīvoties liekajos kilogramos. Bet tā nav! Protams, ja vien zinām, kā no makaroniem pagatavot veselīgu, sātīgu un garšas baudījuma ziņā visnotaļ izsmalcinātu ēdienu.

Dabisks produkts bez konservantiem

Makaroni ir vienkāršs graudu pārtikas produkts, kas ražots no augstākā labuma, speciāla maluma cieto kviešu miltiem un ūdens, nedaudz pievienojot sāli. Taču iespējams iegādāties arī makaronus bez sāls piedevas. Veikalos pieejami arī pilngraudu makaroni, kas gatavoti no rupjāka maluma kviešu miltiem. Pie tiem pieder arī makaroni ar kviešu kliju piedevu. Pilngraudu makaroni parasti ir salīdzinoši tumšākā krāsā.

Nopērkami ir arī makaroni ar B vitamīna un dažādu minerālvielu – kalcija, dzelzs, folijskābes – piedevu. „Makaroni ir ļoti dabisks produkts, kuros nav konservantu,” uzsver diētas ārste Inga Fuksa. Eiropā un Amerikā pārsvarā ražo tradicionālos makaronus no kviešu miltiem, savukārt Āzijas valstīs iecienītāki ir makaroni no pupiņu, rīsu, griķu miltiem vai kartupeļu cietes. Makaroni mēdz būt dažādas formas un krāsas: zaļu, zilu, dzeltenu, sarkanu makaronu ražošanā tiek izmantotas dabiskās krāsvielas. Šī pārtikas produkta nenoliedzama priekšrocība – tas salīdzinoši nav dārgs, ir viegli un ātri pagatavojams.

Iesīkstējušas ēšanas tradīcijas? Diētas ārste Lolita Neimane uzskata, ka pie mums ir izveidojies diezgan nepareizs priekšstats par makaroniem un aplami ir arī to ēšanas paradumi. “Vairākums cilvēku uzskata, ka graudi – rīsi, griķi, auzas – ir veselīgi un ieteicami, savukārt makaroni – neveselīgi un barojoši. Šāds pieņēmums saglabājies vēl no padomju laikiem, kad populārākais makaronu ēdiens bija Makaroni flotes gaumē – makaroni, sajaukti ar treknu gaļu. Šādi pagatavoti makaroni, protams, ir ļoti barojoši. Arī mūslaikos, ēdot makaronus, tos visbiežāk sajauc ar rīvētu sieru, turklāt izvēloties treknāko šķirni, un ēdienu vēl kārtīgi pārlej ar kečupu,” novērojusi diētas ārste. Veselīgāki un garšīgāki makaroni ir tad, ja pie tiem pagatavo mērci no dažādām jūras veltēm, piemēram, mīdijām un garnelēm, vai arī no dārzeņiem – brokoļiem, puķkāpostiem, paprikas, var pierīvēt arī nedaudz liesa siera.

Daudzās ģimenēs ir ierasts, vārot kartupeļus, putraimus un arī makaronus, pievienot diezgan daudz sāls. Lolita Neimane makaroniem nekad neliek klāt sāli. „Sāls notrulina garšas sajūtu – visi ēdieni šķiet vienādi. Mūsdienās veikalos var iegādāties visdažādākās garšvielas – oregano, baziliku, timiānu, lupstāju, estragonu, piparus, kas lieliski sader ar makaroniem. Garšaugus makaronu mērcei var pievienot arī svaigā veidā.”

Veselīga uztura sastāvdaļa

Savukārt Rīgas dzirnavnieka maizniekmeistars Edgars Grāvītis, atklājot makaronu pagatavošanas noslēpumus, gan uzskata, ka nedaudz sāls tomēr būtu vēlams pievienot, lai vāroties makaroni neizšķīstu. Savukārt pēc novārīšanas makaroniem ieteicams pievienot pilīti augstvērtīgas olīveļļas, tad tie nesaķeps. Taupības nolūkos ūdeni, kurā vārīti makaroni, pēc tam var izmantot arī dažādām zupām un mīklām.

Tiesa, katrā valstī ir atšķirīgas makaronu ēšanas tradīcijas. Piemēram, Itālijā uzskata, ka pareizi sagatavotiem makaroniem jābūt mīkstiem, bet vēl tik stingriem, lai košļājot to formu tomēr varētu sajust. Turklāt pasniedzot galdā, makaroniem jābūt uzliktiem pašā šķīvja centrā. Savukārt Dienvidvācijā ir iecienīti putrā savārīti un mērcē peldoši makaroni.

Valstīs, kas atrodas pie Vidusjūras, īpaši Itālijā, cieņā ir Vidusjūras diēta, kuras pamatā ir jūras veltes un dārzeņi, kuru piedeva ir pilngraudu makaroni. Šis tiek uzskatīts par veselīgāko uztura modeli.

Receptes

Makaroni ar tomātu un bazilikas mērci

– prāva buntīte svaiga bazilika, – 1 ķiploka daiviņa, – 900 g lielu, gatavu tomātu, – 125 ml visvērtīgākās olīveļļas, – sāls un pipari.

Bazilikam noplūc lapiņas un sasmalcina. Tomātus ar visu miziņu un sēklām sagriež gabaliņos. Baziliku, ķiploku un tomātus liek lielā traukā, pievieno olīveļļu un samaisa. Pēc garšas pieber sāli un piparus. Pasniedz ar izvārītiem, karstiem makaroniem. Ēdienu pārkaisa ar Parmas sieru.

Karstie salāti ar jūras veltēm

– 200 g giemežvāku makaronu, – 200 g dažādu jūras velšu (kalmāri, mīdijjas, garneles, lasis), – mērcei – 160 ml saldā krējuma, – 8 ml baltvīna, – citrons, – nedaudz diļļu, – garšvielas pēc vēlēšanās, – 4 g sviesta.

Verdošā sālsūdenī 3 minūtes vāra makaronus, tad nokāš un ieber traukā. Jūras veltes apcep sviestā, pievieno saldo krējumu un nedaudz pavāra. Pievieno citronu sulu, baltvīnu un garšvielas, ko pārlej makaroniem. Ēdienu ieteicams baudīt ar kādu baltvīnu.

Makaroni ar vistu karijā

– 400 g spirāļveida makaronu, – 400 g vistas filejas, – puravs, – 15 mīkstas, žāvētas aprikozes, – rapšu eļļa, – 2 tējkarotes karija, – ķiploka daiviņa, – 300 ml ūdens, – sāls, – malti melnie pipari, – grauzdētas saulpuķu sēklas.

Vistas fileju sagriež strēmelēs, sasmalcina puravu, aprikozes sadala uz pusēm. Tad fileju apcep eļļā, pievieno kariju, puravu un turpina cept. Pēc tam piespiež ķiploku, pievieno aprikozes, ūdeni, garšvielas un 5 – 10 minūtes vāra uz lēnas uguns, tad pārkaisa ar ķiploku sēkliņām. Pasniedz ar sālsūdenī vārītiem makaroniem. Piebilde. Garšīgāk, ja pipari būs tikko malti, savukārt ūdens vietā var izmantot buljonu.

No vēstures lappusēm Pirmās ziņas par makaroniem sniedzas jau vairākus gadu tūkstošus p.m.ē. Grieķu mitoloģijā garie makaroni bija labs cienasts dieviem. Kāda leģenda vēsta, ka makaronus pirmie sāka izgatavot etruski, kas dzīvoja Austrumos. 13. gs. jūras braucējs Marko Polo makaronu gatavošanas noslēpumus no Austrumiem atveda uz Itāliju. Ķīnā gan apgalvo, ka pie viņiem makaronus pazina jau 3000 gadu p.m.ē.

Vairāku tautu folklorā sastopami nostāsti par nabadzīgu vīru, kurš bada mocīts pamestā ciemā atradis saulē izkaltušus mīklas pārpalikumus un nolēmis tos izvārīt.

Makaronu ēšanas paradumi Latvijā 2003. gadā ātri vārāmo makaronu preču zīmes Kungsornen Express pārstāvji Latvijā veica pētījumu, lai noskaidrotu, kādi ir makaronu ēšanas paradumi pie mums.

– Pētījumā noskaidrots, ka vidusmēra ģimene gadā apēd 32,550 kilogramus makaronu. 75% ģimeņu makaronu ēdienus ceļ galdā aptuveni reizi divās nedēļās. 36% tos ēd aptuveni divas, trīs reizes nedēļā, bet 13% ģimeņu tikai reizi mēnesī vai pat retāk. Savukārt 1% aptaujāto atzina, ka viņu mājās makaroni tiek ēsti katru dienu.

– Kā atzina 35% aptaujāto respondentu, latviešu tautības cilvēku vidū visiecienītākie ir spirālveida makaroni, 30% labāk tīk spageti makaroni, savukārt 25% izvēlas radziņus. Latvijā dzīvojošo citu tautību iedzīvotāju vidū favorīts ir radziņi, tad nūdeles un spirāles. Latvijā tikai retās ģimenēs (5%) gatavo itāļu iecienīto ēdienu lazanju.

– Viscītīgākie makaronu ēdāji Latvijā ir jaunieši vecumā no 20 līdz 29 gadiem, kas makaronus ēd divas, trīs reizes nedēļā. Savukārt cilvēki vecumā no 50 līdz 60 gadiem makaronus nav īpaši iecienījuši. 45% šajā vecuma grupā aptaujāto atzina, ka makaronus lieto retāk nekā reizi mēnesī.

Līdzvērtīgi graudiem un maizei

Uztura piramīdā makaroni ir vienā stāvā ar citiem graudu izstrādājumiem – griķiem, rīsiem, auzām, arī kartupeļiem un maizi.

– 100 gramos makaronu 70 – 80% ir saliktie ogļhidrāti. Cilvēkam ikdienas uzturā ir jābūt 2/3 salikto ogļhidrātu.

– Makaronos ir 11 – 12 g olbaltumvielu un B vitamīns. Pilngraudu makaronos ir salīdzinoši vairāk B vitamīna. Savukārt tauku saturs makaronos ir ļoti niecīgs – aptuveni 1,0 – 1,5 procenti.

– Makaronos ir arī cilvēka organismam nepieciešamās šķiedrvielas – 100 gramos aptuveni 1,5 g. Pilngraudu makaroni ir daudz bagātāki ar šķiedrvielām – 100 gramos ir aptuveni 4,0 – 4,5 g. Zināšanai: dienas laikā cilvēkam būtu jāuzņem apmēram 30 – 40 g šķiedrvielu.

– Makaroni ir tikpat barojoši kā maize, kartupeļi un graudu izstrādājumi. Sausā veidā 100 gramos makaronu ir vidēji 350 – 360 kcal, rīsos – 323 kcal, savukārt griķos – 335 kcal. Savukārt 100 gramos vārītu makaronu un graudu ir apmēram 100 kcal. Salīdzināšanai: baltmaizē ir 200 – 250 kcal.

Man garšo! Soļotājs Aigars Fadējevs: Man ļoti garšo makaroni! Tie sportistam ir neatņemama ēdienkartes sastāvdaļa – vienlaikus dod spēku, turklāt organismam nav jāpatērē daudz enerģijas, lai tos pārstrādātu. Tādēļ visvairāk tos ēdu tieši pirms sacensībām. Mājās makaronus parasti gatavoju pats, sievu pie šī ēdiena pagatavošanas klāt nelaižu. Tā kā sportojot organisms patērē ļoti daudz sāls un minerālvielu, makaronus ēdu ar kausētu sieru un pievienoju tiem ļoti daudz sāls. Īpaši man garšo zaļie makaroni ar spinātu piedevu.

Uz augšu