Daudzās ģimenēs ir ierasts, vārot kartupeļus, putraimus un arī makaronus, pievienot diezgan daudz sāls. Lolita Neimane makaroniem nekad neliek klāt sāli. „Sāls notrulina garšas sajūtu – visi ēdieni šķiet vienādi. Mūsdienās veikalos var iegādāties visdažādākās garšvielas – oregano, baziliku, timiānu, lupstāju, estragonu, piparus, kas lieliski sader ar makaroniem. Garšaugus makaronu mērcei var pievienot arī svaigā veidā.”
Veselīga uztura sastāvdaļa
Savukārt Rīgas dzirnavnieka maizniekmeistars Edgars Grāvītis, atklājot makaronu pagatavošanas noslēpumus, gan uzskata, ka nedaudz sāls tomēr būtu vēlams pievienot, lai vāroties makaroni neizšķīstu. Savukārt pēc novārīšanas makaroniem ieteicams pievienot pilīti augstvērtīgas olīveļļas, tad tie nesaķeps. Taupības nolūkos ūdeni, kurā vārīti makaroni, pēc tam var izmantot arī dažādām zupām un mīklām.
Tiesa, katrā valstī ir atšķirīgas makaronu ēšanas tradīcijas. Piemēram, Itālijā uzskata, ka pareizi sagatavotiem makaroniem jābūt mīkstiem, bet vēl tik stingriem, lai košļājot to formu tomēr varētu sajust. Turklāt pasniedzot galdā, makaroniem jābūt uzliktiem pašā šķīvja centrā. Savukārt Dienvidvācijā ir iecienīti putrā savārīti un mērcē peldoši makaroni.
Valstīs, kas atrodas pie Vidusjūras, īpaši Itālijā, cieņā ir Vidusjūras diēta, kuras pamatā ir jūras veltes un dārzeņi, kuru piedeva ir pilngraudu makaroni. Šis tiek uzskatīts par veselīgāko uztura modeli.
Makaroni ar tomātu un bazilikas mērci
– prāva buntīte svaiga bazilika, – 1 ķiploka daiviņa, – 900 g lielu, gatavu tomātu, – 125 ml visvērtīgākās olīveļļas, – sāls un pipari.
Bazilikam noplūc lapiņas un sasmalcina. Tomātus ar visu miziņu un sēklām sagriež gabaliņos. Baziliku, ķiploku un tomātus liek lielā traukā, pievieno olīveļļu un samaisa. Pēc garšas pieber sāli un piparus. Pasniedz ar izvārītiem, karstiem makaroniem. Ēdienu pārkaisa ar Parmas sieru.
Karstie salāti ar jūras veltēm
– 200 g giemežvāku makaronu, – 200 g dažādu jūras velšu (kalmāri, mīdijjas, garneles, lasis), – mērcei – 160 ml saldā krējuma, – 8 ml baltvīna, – citrons, – nedaudz diļļu, – garšvielas pēc vēlēšanās, – 4 g sviesta.
Verdošā sālsūdenī 3 minūtes vāra makaronus, tad nokāš un ieber traukā. Jūras veltes apcep sviestā, pievieno saldo krējumu un nedaudz pavāra. Pievieno citronu sulu, baltvīnu un garšvielas, ko pārlej makaroniem. Ēdienu ieteicams baudīt ar kādu baltvīnu.
– 400 g spirāļveida makaronu, – 400 g vistas filejas, – puravs, – 15 mīkstas, žāvētas aprikozes, – rapšu eļļa, – 2 tējkarotes karija, – ķiploka daiviņa, – 300 ml ūdens, – sāls, – malti melnie pipari, – grauzdētas saulpuķu sēklas.
Vistas fileju sagriež strēmelēs, sasmalcina puravu, aprikozes sadala uz pusēm. Tad fileju apcep eļļā, pievieno kariju, puravu un turpina cept. Pēc tam piespiež ķiploku, pievieno aprikozes, ūdeni, garšvielas un 5 – 10 minūtes vāra uz lēnas uguns, tad pārkaisa ar ķiploku sēkliņām. Pasniedz ar sālsūdenī vārītiem makaroniem. Piebilde. Garšīgāk, ja pipari būs tikko malti, savukārt ūdens vietā var izmantot buljonu.
No vēstures lappusēm Pirmās ziņas par makaroniem sniedzas jau vairākus gadu tūkstošus p.m.ē. Grieķu mitoloģijā garie makaroni bija labs cienasts dieviem. Kāda leģenda vēsta, ka makaronus pirmie sāka izgatavot etruski, kas dzīvoja Austrumos. 13. gs. jūras braucējs Marko Polo makaronu gatavošanas noslēpumus no Austrumiem atveda uz Itāliju. Ķīnā gan apgalvo, ka pie viņiem makaronus pazina jau 3000 gadu p.m.ē.