Numeroloģija — mistiski dievišķā loģika I

olimpiskajās spēlēs uzvarējis dūru cīņā smagajā svarā, ka viņš mācījies kopā ar gudrākajiem Grieķijas prātiem, ceļojis uz Ēģipti un Babiloniju, lai smeltos ģeometrijas un astronomijas zināšanas. Krotonā viņu uzskatīja par filozofijas brālības galvu un skolotāju. Taču tāpat runā, ka tirgotāja dēla dzīvē nebija neviena tik satraucoša notikuma kā viņa ar liru saistītais atklājums.

Cilvēku, kura vārds pēc tūkstoš gadiem visiem saistīsies ar ģeometriju, sauca Pitagors, bet viņa kaislība bija matemātika.

Antīkās pasaules lielākie matemātiķi un filozofi uzskatīja, ka skaitļi ietver dievišķo kārtību un harmoniju. Viņi uzskatīja, ka skaitļi izsaka principus, uz kuriem balstās pasaules radīšana, ka skaitļi nosaka laika un telpas likumus. Grieķu valodā numerologos nozīmē: skaitļa vārds (arī jēga, būtība, nozīme).

Runājot par skaitļiem un to nozīmi, jāsāk ar vienu no lielākajiem pagātnes gudrajiem — grieķu pagānu filozofu un matemātiķi Krotonas Pitagoru. Vērsīsimies pie M. P. Hola 1927. gadā sarakstītās grāmatas «Masonu, hermētistu, kabalistu un rožkrustiešu simboliskās filozofijas enciklopēdisks izklāsts».

Ievērojamais filozofs dzimis starp 600. un 590. g. p. m. ē. (eksistē vairākas versijas — I. O.) un nodzīvojis aptuveni simt gadus (iespējams, 80 gadus — I. O.). Viņa vecāki bijuši no Jonijas — Egejas jūras Samas salas. Pitagors piedzima vecāku ceļojuma laikā Sīrijā, Sīdonas pilsētā, un viņa piedzimšanu bija pareģojis pats Delfu orākuls.

Savu daudzo ceļojumu laikā Pitagors tikās ar ēģiptiešu un feniķiešu magiem, babiloniešiem, indiešiem, ebrejiem, arī gailu druīdiem. Dzīvojot ebreju sabiedrībā, no ebreju svēto rakstu mācītājiem — rabīniem — daudz uzzinājis par Mozu un viņa mācību.

Pitagors pilnībā pārzināja Austrumu un Rietumu ezoteriskās skolas, bijis iniciēts ēģiptiešu, babiloniešu un haldejiešu mistērijās. Ēģiptē viņš ticis iesvētīts priesteru kārtā, pārzinājis ēģiptiešu valodu un hieroglifus, apguvis astronomiju un astroloģiju (līdz pat 15.–16. gs. šiem abiem vārdiem bija identiska nozīme — I. O.).

Tiek uzskatīts, ka Pitagors bijis pirmais, kurš sevi saucis par filosofu — cilvēku, kas mīl sofiju — gudrību. Dienviditālijā, Krotonas pilsētā, Pitagors nodibināja savu skolu.

Pasauli (Universumu) Pitagors devēja par Kosmosu (grieķu valodā — skaistums, harmonija, kārtība). Viņš teica, ka Dievs ir skaitļu skaitlis, un uzskatīja, ka pasaule balstās uz skaitļu savstarpējām attiecībām, debess ķermeņu savstarpējām kustībām un mūziku (arī sfēru mūziku). Mistiku viņš saistīja ar loģiku un domāja, ka loģiskiem skaidrojumiem piemīt mistiski dievišķs raksturs.

Pitagors mācīja, ka ikvienam skaitlim ir sava mistiska jēga, bet sevišķu nozīmi piešķīra skaitļiem 3 un 10; ar skaitli 3 (kā 1+1+1=3) Pitagors pamatoja Dieva trīsaspektu izpausmi, kas piemita visām senajām civilizācijām un tautām. 60 gadu vecumā viņš apprecējās ar labi izglītotu sievieti, kura iedvesmoja Pitagoru un pēc viņa nāves turpināja vīra iesākto. Diženais matemātiķis un filozofs mira varmā­cīgā nāvē — viņu nogalināja skauģi un politiskie pretinieki.

Pitagora skolā pastāvēja trīspakāpju iniciācija: 1. klasē mācīja vispārējās, ezoteriskās zināšanas, 2. klasē — morāles un ētikas principus, bet 3. klasē tika apgūtas ezoteriskās, okultās zinības (no teiktā varam noprast, cik lielu nozīmi okulto zināšanu gūšanā Pitagors piešķīra morāles un ētikas — labā un ļaunā — principu ievērošanai. Cilvēks, kurš nav spējīgs atšķirt labo no ļaunā, izvēloties labo, nav tiesīgs apgūt okultās zināšanas — I.O.).

Ģeometrijas, mūzikas un astronomijas (astroloģijas) mācības tika uzskatītas par svarīgākajām Dieva, dabas un cilvēka izziņas procesā. Neviens nevarēja uzskatīt sevi par Pitagora skolnieku, kamēr nebija pilnībā apguvis šīs mācības. Saviem skolniekiem Pitagors mācīja it visā ievērot mērenību, jo uzskatīja, ka jebkura galējība ir kaitīga.

Dievu Pitagors izteica kā monādi (veselo), raksturoja Viņu kā Visumā eksistējošo Augstāko Prātu, kā lietu Pirmcēloni, kā visu lietu Spēku. Viņš mācīja, ka Dieva kustība ir aplis.

(Turpmāk vēl.)