Latvieši jūtas apdraudēti (30)

- Šobrīd Latvijā no 2 309 000 iedzīvotāju 470 000 jeb 20,4% nav pilsonības. Latvijā dzīvo arī 34 000 jeb 1,5% ārvalstnieku. - 2005. gada 1. februārī apritēs 10 gadi kopš naturalizācijas sākuma Latvijā. - Dažās valstīs – ASV, Francija un Austrija viena no prasībām pilsonības kandidātam ir "labs raksturs". (No Naturalizācijas pārvaldes izdevuma "Pilsonības ābece") Latvieši savā valstī jūtas apdraudēti, un apdraudētības sajūta ir viens no galvenajiem etnisko attiecību saspīlējuma un neiecietības cēloņiem, secināts Baltijas Sociālo zinātņu institūta veiktajā pētījumā, kas tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda un Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Pamatnācija ar minoritātes kompleksu Latvieši jūtas apdraudēti, jo savā valstī nejūtas kā vairākums jeb majoritāte, var teikt – apdraudētā majoritāte. Apdraudētības izjūtu vēl vairāk pastiprina psiholoģiskā nedrošība, zems pašvērtējums un pašapziņas trūkums, ko pētījuma autori vērtē kā mantojumu no padomju laikiem. Analizējot latviešu un krievu teikto, atklājies, ka latvieši savos izteikumos tuvāki minoritāšu nostādnēm. Latviešiem ir izteiktāka piederības sajūta savai tautai, latvieši ir noslēgtāki un mazāk kontaktējas ar citu tautību pārstāvjiem, kā arī jūtas vairāk apdraudēti. Krievi, gluži pretēji, jūtas kā majoritāte: viņiem raksturīga atvērtība un vieglāka kontaktēšanās ar citu tautību pārstāvjiem. Taču krievi un krievvalodīgie nav uzskatāmi par tipisku minoritāti: viņi veido samērā lielu sabiedrības daļu (37% iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu), krievu valoda Latvijā joprojām ir pašpietiekama un ikdienā var iztikt arī bez latviešu valodas zināšanām. Turklāt tā sauktie krievvalodīgie pieraduši pie krievu valodas privileģētā statusa, kāds valdīja padomju laikā. Valodu attiecības – pamats saspīlējumam Latvijas īstenotā valodu politika krievu valodas nozīmi samazina, un līdz ar to krievi jūtas apdraudēti "savās dabiskajās tiesībās". Konkurence valodu politikas laukā ir viens no pamatkonfliktiem latviešu un krievu starpā, un te apdraudētas jūtas abas grupas. Raksturojot saspīlējumu sabiedrībā, statistikas dati ir daiļrunīgi: 77% latviešu ir pret krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu, bet 84% krievu – par to, lai krievu valoda iegūtu otras valsts valodas statusu. 76% latviešu atbalsta izglītības reformu, 68% krievu ir pret izglītības reformu. Viedokļu konflikts par izglītības reformu ievērojami palielinājis etnisko neiecietību gan no latviešu, gan cittautiešu puses. Atvērtība un norobežošanās Vispārējo priekšstatu līmenī gan latviešiem, gan cittautiešiem raksturīga augsta etniskā tolerance. Izteikumu "Ir jāciena visu Latvijas iedzīvotāju nacionālā kultūra, reliģija un paražas, pat ja tās ir ļoti atšķirīgas no mūsējām" atbalsta 93% latviešu un 97% cittautiešu. Izteikumam, ka valstij būtu jāatbalsta dažādu tautību kultūru un paražu saglabāšana Latvijā, piekrīt 67% latviešu un 97% cittautiešu. Tāpat latviešu vidū mazāk ir to, kuriem patīk, ka valstī dzīvo tik daudz dažādu tautību cilvēki ar atšķirīgām kultūrām (latvieši 49%, cittautieši – 78%). Latviešu vidū vairāk ir to, kas piekrīt, ka cittautiešiem vajadzētu dzīvot atsevišķi (29% latviešu un 10% krievu). Aptuveni 45% latviešu un 17% cittautiešu raksturīgas norobežošanās iezīmes. Atšķirīga attieksme parādās pret šādiem izteikumiem: "Es gribētu, lai Latvijā sāk dzīvot daudz cilvēku no citām valstīm", "Citu tautību cilvēki ar atšķirīgām tradīcijām nevar būt īsti Latvijas iedzīvotāji pat tad, ja viņi šeit dzīvo daudzus gadus", "Būtu labāk, ja katras tautības cilvēki dzīvotu savā valstī". Latviešu piesardzīgo attieksmi pret tautu sajaukšanos un vēlmi, lai katra tauta dzīvotu savā valstī, pētījuma autori vērtē kā padomju laika diktētu negatīvu pieredzi. Tāpat pētījumā secināts: 21% latviešu savos izteikumos pieļauj tuvu radniecību ar krieviem, bet no cittautiešiem radniecību ar citas tautības pārstāvjiem pieļauj 53% aptaujāto. Taču, kad runa ir par ārzemnieku ieplūšanu Latvijā, latvieši un cittautieši solidāri nostājas gan pret iebraucējiem no mazāk attīstītām valstīm, gan bagātajiem ārzemniekiem, kas Latvijā tīko pirkt zemi, un visus Latvijas iedzīvotājus vieno bažas, ka ārzemnieku ieguvums varētu nest zaudējumus vietējiem iedzīvotājiem. Kopumā gan latviešu, gan cittautiešu vidū atvērtāki ir gados jauni cilvēki un cilvēki ar augstāko izglītību. Pētījumā secināts: iecietības līmenis nav atkarīgs no dzimuma (bija pieņemts sievietes uzskatīt par tolerantākām nekā vīriešus), tāpat iecietības līmenis nav atkarīgs no cilvēka ienākumiem. Attiecību vērtējums Kopumā latvieši un cittautieši savstarpējās attiecības vērtē kā draudzīgas un to raksturojumam izvēlas izteikumu "Te ir tik mierīgi un jauki, relatīvi mierīga un jauka līdzāspastāvēšana un dzīvošana." Taču cittautieši šīs attiecības noskaņoti redzēt draudzīgāk nekā latvieši. Neapmierinātību un kritiku cittautieši galvenokārt adresēja politiķiem un plašsaziņas līdzekļiem, izvairoties par latviešiem negatīvi izteikties kā par tautību. Vairākums latviešu (84%) un cittautiešu (82%) piekrīt izteikumam: "Jāpanāk, lai Latvija būtu vienota, vienas kopienas sabiedrība, kurā dzīvo dažādu tautību cilvēki". Uzskatu "Latvija var būt arī divkopienu sabiedrība, kurā latvieši un krievvalodīgie dzīvo vairāk nošķirti un maz kontaktējas savā starpā" atbalsta 6% latviešu un 9% cittautiešu.