Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/01/11358543t1h56aa.jpg)
Bezvadu tīkli patlaban jau kļuvuši finansiāli pieejami, tehniski stabili un relatīvi vienkārši instalējami. Turklāt nereti tie piedāvā pat vairāk nekā mobilitāti un iespēju kopīgi izmantot jaudīgu interneta pieslēgumu.
Lielākā daļa bezvadu tīklu ierīču atbilst vienam (vai diviem) no trim standartiem — 802.11a, 802.11b vai 802.11g —, ko izveidojusi IEEE organizācija un sertificējusi «Wi-Fi Alliance». Pirmais ir domāts biznesa vajadzībām (un arī atbilstoši maksā), taču abi pārējie aizvien biežāk ir sastopami mums apkārt.
Kaut arī 802.11a un 802.11g specifikācijā ir norādīts pieslēguma datu pārraides maksimālais ātrums 54 Mb/s (salīdzinot ar 802.11b ātrumu 11 Mb/s), ne jau visiem tāds ir vajadzīgs. Bezvadu ierīce, kas uztur 802.11b standartu, strādā līdz pat 10 reizēm ātrāk nekā lielākā daļa platjoslas interneta pieslēgumu, un tas ir pietiekami ātri standarta e-pastam un interneta uzdevumiem. Adapteri un piekļuves punkti 802.11b tīkliem maksā krietni mazāk nekā 11a un 11g uzturošie analogi, turklāt lielākajā daļā kafejnīcu, viesnīcu, lidostu un citās bezvadu pieslēguma punktu (hot spots) vietās pašlaik visbiežāk tiek izmantoti tieši 11b produkti.
Ja jums ir liels tīkls ar liela apjoma datu plūsmu vai jūs pārsūtāt lielus grafikas, video vai citus failus, jums vajadzētu ieguldīt vairāk naudas produktos, kas atbalsta jaunāko 802.11g standartu. Šīs ierīces darbojas tajā pašā frekvencē (2,4 GHz) kā 802.11b, un tās ir savietojamas ar 802.11b ierīcēm (pie zemāka 802.11b standarta ātruma). Ja jūs iepērkaties, domājot par perspektīvu, varbūt 802.11g ir tā vērts, lai par to papildus piemaksātu apmēram 30 procentus no cenas.
802.11a tīklu produkti strādā 5 GHz frekvencē, tāpēc tie nav savietojami ar 11b un 11g tīklu. Augstākā frekvence samazina 802.11a ierīču apraides rādiusu. Galvenais 11a standarta ieguvums, salīdzinot ar radniecīgajiem standartiem, ir iespēja izmantot lielāku skaitu pārraides kanālu, kas palielina drošību. Jāatzīmē arī noturība pret traucējumiem, ko rada telefoni, «Bluetooth» un citas bezvadu ierīces, kas darbojas 2,4 GHz diapazonā.
Bezvadu tīkla iekārtu iegādes pamatnoteikumi
Galddatoram var pievienot bezvadu tīkla adapteru gan kā iekšējo PCI karti, gan kā ārējo USB ierīci. USB adapteru acīmredzami ir daudz vienkāršāk instalēt, un tas ļauj novietot raidītāju tālāk prom no elektriskā trokšņa starojuma, kas parasti nāk no datora sistēmbloka. USB 1.0 portiem maksimālais joslas platums ir 12 Mb/s, un tas ir pietiekami 802.11b standartam, bet pārāk mazs 802.11g standartam. Bezvadu USB adapteri maksā apmēram 60 ASV dolāru (apmēram 30 latu), bet bezvadu PCI adapteri maksā nedaudz mazāk.
Daudziem jaunajiem piezīmjdatoriem ir iebūvēts bezvadu adapters. Ja jūsējam tā nav, var izmantot «PC Card» adapteru, kas parasti maksā aptuveni 60 dolāru (aptuveni 30 latu).
Lai kopīgi izmantotu failus starp vairākiem datoriem, jūs varat palaist bezvadu tīklu ad hoc režīmā (kas ir ekvivalents vienādranga tīklam). Tad katrā datorā ir nepieciešams bezvadu tīkla adapters. Lai pieslēgtos internetam vai nu tieši, vai izmantojot esošo vadu tīklu, jums jāpalaiž bezvadu tīkls Infrastructure režīmā (ekvivalents klienta–servera tīklam). Tam vajadzīgs bezvadu piekļuves punkts, lai pieslēgtos esošajam vadu tīklam, vai arī bezvadu vārteja (gateway), lai pieslēgtos internetam, lietojot kabeļa vai DSL modemu. Bezvadu vārteja apvieno sevī piekļuves punktu ar vārteju un maksā aptuveni 100 ASV dolāru (aptuveni 50 latu).
«Ethernet» maršrutētājs (router) ar iebūvētu vārteju un bezvadu piekļuves punktu ļauj pieslēgt datorus gan ar kabeļiem, gan izmantojot bezvadu tīklu. Tas ir tikai nedaudz dārgāks par bezvadu vārteju, bet piedāvā ērtu vadu pieslēgumu maršrutētājam, kas var būt patiesi noderīgs bezvadu savienojumu problēmu novēršanai.
Sistēmas saslēgšana
Maršrutētāju un dažu bezvadu klientu adapteru instalācija aizņems mazāk nekā stundu. Ja tomēr sastopaties ar kādām problēmām, netērējiet daudz laika un enerģijas, pats mēģinot novērst tās. Ieskatieties iekārtu ražotāju tīkla lapās un sameklējiet jaunākos adapteru draiverus un maršrutētāja programmatūras uzlabojumus. Ražotāji varētu ieteikt instalēt kādus operētājsistēmas labojumus, tādus kā, piemēram, «Windows XP» «Service Pack 1». Nezvaniet tehniskajai palīdzībai, pirms neesat pārbaudījis, vai programmatūrai uzstādīti svaigākie kļūdu labojumi.
Lielākā daļa 802.11b piekļuves punktu spēj nodrošināt apraides attālumu līdz datoram apmēram 50 m attālumā telpās un apmēram 100 m ārpus telpām, taču patiesībā šis attālums būs tikai puse no minētajiem. Biezas sienas un citi šķēršļi var ievērojami atstarot vai vājināt piekļuves punkta radiosignālu. Turklāt, jo tālāk no piekļuves punkta atradīsies dators, jo mazāks būs savienojuma ātrums. 802.11b bezvadu tīkla datu pārraides ātrums, samazinoties signāla stiprumam, automātiski palēninās par fiksētu vērtību, no 11 Mb/s samazinoties līdz 5,5 Mb/s, tad līdz 2 Mb/s un pēc tam 1Mb/s. Vairākumam bezvadu tīkla adapteru ir pievienota utilīta, kas mēra signāla stiprumu un tajā pašā laikā arī ātrumu.
Novietojiet bezvadu piekļuves punktu pēc iespējas augstāk un tālāk no traucēkļiem. Spīdīgas metāla virsmas, sienas ar daudzām caurulēm vai vadiem un koki ar biezu lapotni var ievērojami samazināt signāla stiprumu. Piekļuves punkta pacelšana par 30–60 cm dažkārt var ievērojami mainīt signāla uztveršanas apstākļus. Antenas vienmēr novietojiet vertikālā stāvoklī un izvairieties novietot 802.11b un 11g produktus tuvu mikroviļņu krāsnīm, portatīvajiem telefoniem, «Bluetooth» ierīcēm vai citai aparatūrai, kas strādā 2,4 GHz diapazonā.
Ja piekļuves punkts nenodrošina pietiekamu signāla jaudu visas nepieciešamās platības nosegšanai, apsveriet pastiprinātāja (repeater) iegādi. Tie izmaksā apmēram 75 ASV dolārus (aptuveni 38 latus) un palielina signāla jaudu un attiecīgi arī tīkla darbības rādiusu. Parasti pieaugums ir par aptuveni 50 procentiem.
Daži būtiski parametri bezvadu tīkla uzstādīšanā:
Statiskā vai dinamiskā IP adrese. Jebkuram tīkla adapteram (arī maršrutētājā iebūvētajam) ir nepieciešama Interneta Protokola (IP) adrese. IP adrese sastāv no četriem skaitļiem, sākot no 0 līdz 255, kas atdalīti ar punktiem, piemēram, 192.168.1.1.
Interneta pakalpojumu sniedzējs (IPS) piešķir IP adresi tam tīkla adapteram, kas ir savienots ar internetu. Pastāvīgam platjoslas savienojumam tas var piešķirt nemainīgu (vai statisku) IP adresi vai arī, līdzīgi kā PPPoE protokolā, var piešķirt pagaidu (vai dinamisko) IP adresi katrai pieslēguma sesijai. IPS sniegs informāciju, kāda veida pieslēgums jums ir.
DHCP servera iespēju ieslēgšana. Maršrutētājs var automātiski piešķirt IP adresi katram datora tīkla adapteram iekšējā tīklā ar iebūvētā DHCP (dynamic host control protocol) servera starpniecību. Izmantot DHCP serveri IP adrešu piešķiršanai ir vienkāršāk nekā manuāli konfigurēt katra datora adresi.
SSID (Service Set Identifier) — nosaukums, kas piešķirts jūsu bezvadu tīklam. Visām ierīcēm vienā bezvadu tīklā jābūt konfigurētām ar vienādu SSID nosaukumu. Neizmantojiet noklusēto nosaukuma vērtību. Tas var atvieglot darbu kādam iespējamam hakerim.
Kanāls. 802.11b un 11g tīkls raida pa vienu no 14 kanāliem. Tāpat kā ar SSID, vienā bezvadu tīklā darbojošās ierīces jānoskaņo uz vienu un to pašu kanālu. 1., 6. un 11. kanāls savstarpēji nepārklājas un var nodrošināt tīrāku signālu.
Bezvadu adaptera instalācijas programmai būtu jāinstalē un jākonfigurē adaptera draiveris. Ja jums instalācijas laikā jāizvēlas režīms, izvēlieties Infrastructure režīmu, ja konfigurējat bezvadu piekļuves punktu vai maršrutētāju, vai Ad-hoc režīmu, ja kopīgi strādāsit ar failiem vienādranga tīklā. SSID un kanāla vērtības izvēlieties tādas pašas, kādas ir piekļuves punktam vai maršrutētājam.
Kad adapters ir instalēts, «Windows XP» utilīta «Wireless Zero Configuration» (WZC) atradīs pieejamos tīklus un informēs, ja kāds tiks atrasts. Noklikšķiniet uz paziņojuma un izvēlieties tīklu, pie kura pieslēgties. Adaptera dialoglogā Properties būs pieejamo tīklu (Available networks) un privileģēto jeb vēlamo tīklu (Preferred networks) saraksti. WZC pieslēgsies izvēlētajam tīklam tādā secībā, kā tie ir sakārtoti sarakstā. Izmantojiet iespējas pievienot, novākt vai mainīt kārtību šajā sarakstā. Lai atvērtu šo dialoglogu, ar peles labo pogu noklikšķiniet uz My Network Places, paņemiet Properties un noklikšķiniet uz Wireless Networks. Ja jūs zaudējat savienojumu, atslēdziet WZC, noņemot iezīmi rūtiņā Use Windows to configure my wireless network settings logā Wireless Network Connection Properties.
Bezvadu drošība: izvairieties no ziņkārīgām acīm
Vai jūs uzticat sava datora saturu kaimiņiem vai katram garāmgājējam? Ja ne, tad ieslēdziet visas sava bezvadu piekļuves punkta drošības iespējas un nomainiet noklusētos iestādījumus.
Izmantojiet jaunu paroli. Neatstājiet paroles lauku tukšu un neizmantojiet ierīces noklusēto paroli (ja tāda eksistē).
Noslēpiet SSID. Pēc noklusēšanas lielākā daļa piekļuves punktu pārraida tīkla SSID, lai klienti varētu automātiski nokonfigurēt iestādījumus un pieslēgties tīklam. Ja maršrutētājs ļauj atslēgt šo pārraidi, dariet to.
Ieslēdziet MAC adrešu filtrēšanu. Galddatora tīkla adapteram, bezvadu PC Card adapteram piezīmjdatorā un jebkurai citai tīklam pieslēgtai ierīcei ir unikāls ciparu un burtu identifikators, ko sauc par MAC (media access control) adresi. Piekļuves punkta iestādīšanas procesā ievadiet katra tīkla adaptera adresi MAC filtra tabulā, lai tikai šie adapteri var piekļūt tīklam. Lai iegūtu MAC adreses vērtību operētājsistēmā «Windows XP» vai 2000, noklikšķiniet uz Start*Run un ierakstiet cmd ipconfig /all. MAC adrese ir atrodama paziņojuma tekstā pie Physical Address. Operētājsistēmās «Windows 98» un «Me» noklikšķiniet uz Start*Run, ierakstiet winipcfg un meklējiet Adapter Address.
Ieslēdziet WPA vai WEP šifrēšanu. Gan WEP (Wireless Encryption Protocol), gan jaunākais WPA (Wi-Fi Protected Access) standarts šifrē datus bezvadu tīklos. Lai nosūtītu vai saņemtu datus, ir nepieciešama pareiza atslēga vai paroles frāze, kas jāieraksta adaptera konfigurācijas utilītā. Diemžēl WEP var atlauzt kāds apņēmīgs okšķeris. Meklējiet maršrutētājus, kas atbalsta WPA šifrēšanas shēmu. Ja esošais maršrutētājs piedāvā tikai WEP aizsardzību, pastāv arī iespēja uzlabot to līdz WPA, izmantojot programmatūras atjauninājumu.
Atslēdziet piekļuvi failiem tīklā (file sharing). Ar peles labo pogu noklikšķiniet uz diska ikonas «Windows Explorer» logā, paņemiet Sharing and Security («Windows XP») vai Sharing (citās «Windows» versijās) un pārliecinieties, vai nav ieslēgts parametrs Share this folder on the network.