Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/09/02/11363629t1h551e.jpg)
Dažās darbavietās jānēsā obligātie formastērpi, citos uzņēmumos izstrādātas rakstiskas instrukcijas, kontrolējot darbinieku ārējo izskatu, vēl citos valda tikai aptuvena nojausma par to, ko pieklātos vilkt mugurā, nākot uz darbu, bet daļā darbavietu tam netiek pievērsta nekāda uzmanība.
Londonā nesen bija apskatāma izstāde «Sievietes darbavietā 1860–2004». Cita starpā kā eksponāts izlikta Anglijas bankas pārvaldnieka 1915. gadā rakstīta instrukcija par to, kādam jābūt sievietes apģērbam darbā: «Tumši zils, melns vai tumši pelēks ir vienīgās krāsas, kas var tikt atļautas valkāšanai birojos. Vasarā ir pieļaujamas baltas blūzes, taču tām jābūt pilnīgi baltām, bez krāsainiem ornamentiem vai rakstiem…» Šī instrukcija tiek uzskatīta par vienu no pirmajiem rakstiskajiem apģērba kodeksiem.
Nešķiet pārsteidzoši, ka tā tapusi tieši bankā. Finanšu institūcijas arī mūsdienās tiek uzskatītas starp konservatīvākajām darbavietām strādājošo apģērba izvēles ziņā. Taču rakstīti vai nerakstīti apģērba kodeksi pastāv arī vairākās citās biznesa sfērās. Šī gada sākumā lielu neapmierinātību arodbiedrību aprindās Vācijā izraisīja kāda apģērbu veikalu tīkla vadības lēmums atlaist no darba cilvēkus, kuri izskatās «nemoderni» un līdz ar to neatbilst veikalu koncepcijai.
Cilvēka āriene, apģērbs un stāja ir galvenais «pirmā iespaida» komponents, starp kuriem psihologi min arī cilvēka emocionālo stāvokli un uzvedību. Tāpēc svarīgi, lai apģērbs būtu piemērots situācijai. Tam būtu jāatbilst konkrētās sociālās grupas stereotipiem (piemēram, bankas darbiniekiem — konservatīvais stils, kas rada stabilitātes un drošības izjūtu).
Tiesa, interneta attīstība, kas ietekmējusi ļoti daudzas dzīves jomas, pamazām ievieš korekcijas pat prasībās pret lietišķā stila apģērbu. Atsevišķas lielas bankas ASV ir atcēlušas obligāto prasību darbiniekiem darbā ierasties tikai uzvalkos. Ne tāpēc, ka strādāt uzvalkos nav ērti. Iemesls ir labāko augstskolu absolventu vēlme strādāt mājās vai pārveidotās garāžās, dibinot interneta firmas, nevis sēdēt birojos. Ieviešot brīvākas prasības pret apģērbu, tiek mēģināts rast papildu motivāciju «jaunajiem talantiem». Eiropa gan pagaidām atturas no uzvalka kā biznesa uniformas iznīcināšanas. Pieļaujamas gan ir atsevišķas apģērba detaļas, kas izjauc kopējā tēla stīvumu.
Iepriekš vēl viens, vairāk izdevies, mēģinājums «mīkstināt» darba režīmu bija, ieviešot t. s. Casual Friday jeb «piektdienu bez kaklasaites», ko pēdējos gados ļoti labprāt pārņem arī vairāki Latvijas uzņēmumi. Tomēr jāteic, ka Latvijā lietišķā stila etiķete apgūta salīdzinoši nesen, tāpēc runāt par atteikšanos no tās laikam ir pāragri.