Linux eksperiments (51)

Kad naktī biju redzējis murgu, ka mani aplenkuši zilie logi, pa datora darbvirsmu lēkšo Trojas zirgi un no ienākošā e-pasta kastītes rāpjas ārā tārpi, es zināju, ka man beidzot pietiek ar Windows labumiem. Taču nebija skaidrs, vai es tiešām varēšu nopietni strādāt, izmantojot tādu OS, ko izveidojis pašplūsmā organizēts interneta kopienas autoru kolektīvs? Vai mana aparatūra spēs sadarboties ar šo sistēmu un es varēšu sastrādāties ar vairāk nekā 90 procentiem pasaules datorlietotāju, kas joprojām izmanto Microsoft produktus? Nolēmu izmēģināt Linux vienu mēnesi, lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem. Kāda ir dzīve ar Linux? Es pārliecinājos, ka tā ir stabila OS ar bagātīgām pielāgošanas iespējām atbilstoši Linux piekritēju dedzīgajiem apgalvojumiem. Atklāju daudz nopietnu bezmaksas – varbūt gan brīžiem stipri elementāru – lietojumprogrammu, kā arī uzzināju, ka Linux var būt diezgan apgrūtinoša Windows lietotājiem, kas ir pieraduši, ka dažādi uzdevumi (piemēram, jaunas programmatūras instalēšana) tiek paveikti viņu vietā gandrīz automātiski. Turklāt šī pāreja lika man atļauties dažus kompromisus un atteikties no dažām senām programmām, ko nevarēju paņemt līdzi. Atrodiet speciālistu Pirmoreiz pārejot uz Linux, ir nepieciešams īstens datorfans, kas rāda ceļu. Instalēju Mandrake Linux 9.2 mana darba datora Dell Dimensio 8100 jaunā cietā diska nodalījumā blakus Windows 2000. Mandrake Linux var lejupielādēt bez maksas, bet iepakota kopija maksā 39 ASV dolārus vai vairāk. Pašu instalāciju es varbūt varēju veikt arī bez speciālista palīdzības, jo Mandrake Linux uzstādīšana datorā nav sarežģītāka par Windows instalēšanu. Turklāt tā ilga tikai kādas 25 minūtes – daudz mazāk nekā lielākajai daļai Windows OS. Izmantojot utilītprogrammu Samba, savienoju savu datoru ar biroja Windows serveriem, taču bija krietni jāpapūlas, lai panāktu, ka savienojums darbojas. Izrādās, ka vainīga bija serveru konfigurācija. Lai gan dators bija sagatavots darbam, man tomēr vēl bija vajadzīga palīdzība, jo pēkšņi biju sastapies ar ļoti sarežģītu datorvārdnīcu un darba organizāciju. No virspuses darbs Gnome darbvirsmā īpaši neatšķīrās no darba Windows darbvirsmā, un daudzējādā ziņā bija pat labāk – man bija vairāk iespēju mainīt datora darbvirsmu. Taču aiz šā interfeisa parādījās neskaidrības. Linux sistēmā programmas nav .exe faili – to failiem vispār nav nosaukuma paplašinājumu, turklāt programmas neatrodas mapē Program Files, bet gan dažādos bin direktorijos. Dators, izmantojot Linux, darbojās tā, kā es to biju paredzējis, vai gandrīz tā. DVD-ROM/CD-ROM iekārta darbojās, es varēju izmantot arī diskešu iekārtu, interneta savienojums bija kārtībā, un pēc nelieliem pārveidojumiem varēju arī drukāt dokumentus ar tīkla printeriem. Taču es sastapos arī ar dažām nepatikšanām. Piemēram, lai gan mana Zip iekārta bija (manuprāt) veiksmīgi pievienota, kad mēģināju tai piekļūt, tas neizdevās – iekārta tikai nebeidzami griezās. Vienīgā iespēja apturēt Zip iekārtu bija izslēgt datoru. Es nevarēju arī izvietot darbvirsmu divos monitoros, kā biju sācis darīt, lietojot operētājsistēmu Windows . Ikreiz, kad sastapos ar šādām problēmām, speciālists apgalvoja, ka tām noteikti ir risinājums, tikai esot mazliet jāpapēta un jāpapūlas. Un es viņam ticu. Taču neizbēgami katram potenciālam Linux lietotājam rodas jautājums – cik daudz laika un pacietības man ir? Dažas aizķeršanās E-pasta saņemšanai no manas personiskās adreses es ierīkoju Linux e-pasta klientu Ximian Evolution. Ja šai programmai nebūtu citādāka izskata ikona, es varētu apzvērēt, ka tā ir Microsoft Outlook. Šīs programmas izskatās un darbojas tik tiešām neticami līdzīgi. Taču darbā tika lietota programma Lotus Notes, nevis Outlook, un ar to sākās problēmas. Lielākā daļa lietotāju, kas pāriet no Windows uz Linux, droši vien atklāj, ka ir vismaz viena ikdienā nepieciešama Windows programma, kam nav pietiekami veiksmīgas Linux alternatīvas. Manā gadījumā šī programma bija Notes. Par laimi, ir programma Wine, kas palīdz darbināt Linux sistēmā Windows programmas, un es pārliecinājos, ka Notes ir viena no tām programmām, kas darbojas tīri labi kopā ar Wine. Es izmantoju CrossOver Office – Wine versiju (cena – 60 ASV dolāru; www.codeweavers.com/). Kad programma Notes uzkārās, es veicu simulētu Windows pārlādi, kas ilgst 20 sekundes un neietekmē pārējās Linux programmas. Nolēmu sadarbībā ar CrossOffice izmēģināt arī Microsoft Office 2000. Drīz vien nācās pārliecināties, ka tā bija kļūda, jo strādāt nebija iespējams. Risinājums bija pavisam vienkāršs un bezmaksas – programmu komplekts OpenOffice, kurā iekļautas tekstu apstrādes, izklājlapu, prezentāciju un zīmēšanas programmas. OpenOffice lietojumprogrammas bija stabilas kā klintis, viegli lietojamas un ar dažādām iespējām pārbagātas. OpenOffice ļāva saglabāt failus kā Word, Excel un PowerPoint dokumentus, ļaujot maniem kolēģiem, kas strādā ar Microsoft Office programmām, bez grūtībām atvērt un rediģēt tos. Vienīgās Microsoft Office īpašības, kuras es neatradu OpenOffice, bija tās, kādas man ikdienā tikpat kā nav vajadzīgas. Es nevarēju izmantot viedtagu (Smart Tag), lai iegūtu ziņas par akciju kotēšanu kādam uzņēmumam, kura nosaukumu es tikko biju ierakstījis failā. Programmā Word tas ir iespējams, taču – vai ikdienā kāds to reāli arī dara? Netraucēta sērfošana Nevarētu teikt, ka interneta izmantošana Linux sistēmā būtiski atšķirtos. Windows sistēmā es lietoju Mozilla, jo man tā iespējas patika daudz labāk nekā Internet Explorer, un arī Linux sistēmā es izmantoju Mozilla. Taču jāatzīst, ka dažās Web vietās Linux lietotāji netiek aicināti. Tā nu es atkal sāku atskaņot savus MP3 failus. Labi, ka vismaz varēju tiem piekļūt. Lieliska Linux īpašība ir spēja piekļūt failiem, kuri atrodas cietā diska Windows nodalījumā. Es izmantoju videopleijeri Totem ar audio atskaņošanas iespējām, kas, tāpat kā tūkstošiem citu lietojumprogrammu, bija bez maksas pievienots Mandrake Linux versijai. Totem izmantošana, ja ir pierasts pie Windows pleijeriem, piemēram, RealOne, ir kā mitināšanās teltī, ja ir ierasts apmesties viesnīcās, jo daudz kas jādara pašam. RealOne caurskata datora cieto disku, meklējot mūzikas failus, un sakārto tos bibliotēkā. Lai atskaņotu failus, nav nemaz jāzina to atrašanās vieta – pietiek tikai noklikšķināt uz vajadzīgā albuma nosaukuma. Turklāt, izmantojot ID3 tagus, RealOne zina, kādā secībā skaņdarbi bija oriģinālajā CD. Taču pleijerim Totem nav bibliotēkas. Lai klausītos mūziku, faili jāsameklē mapēs. Ja skaņdarbu secība mapē ir sajaukta, tie vispirms ir pa vienam jāsakārto pareizi, lai, piemēram, noklausītos simfoniju pareizā secībā. Vēl kāda būtiska Totem un RealOne atšķirība: Totem neizmeta paziņojumus ikreiz, kad es ieslēdzu datoru. Tas nemudināja mani noteikti noklausīties 50 cent jaunāko hitu. Tas ne reizi neuzstāja, lai es atjauninu to līdz maksas versijai (jo tādas nemaz nav). Grūtības ar atjaunināšanu Par laimi, Linux sistēmas instalēšanā un sagatavošanā darbam man bija palīgi. Taču dažkārt rodas vajadzība veikt kādas izmaiņas, piemēram, pievienot jaunu aparatūru vai programmatūru. Mani panākumi šajā darbā bija dažādi. Kad es pieslēdzu datoram USB zibatmiņas iekārtu ar MP3 failiem, man ļāva pavisam vienkārši pārvietot failus. Kad pievienoju kameru Olympus C-750 Ultra Zoom, sistēma ne tikai pieņēma to, bet arī novietoja uz darbvirsmas attēlu rediģēšanas programmas Flphoto ikonu, par kuras eksistenci datorā es pirms tam neko nenojautu. Taču, kad pievienoju kameru Gateway DC-T20, Linux nepamanīja, ka datoram kaut kas ir pievienots. Es gribēju arī atrast Linux ekvivalentu datu bāzes programmai FileMaker Pro 6. Mandrake pievienoto lietojumprogrammu vidū es neko tamlīdzīgu neatradu. Tāpēc sāku meklēt internetā un atradu Gaby, kas izskatījās piemērota. Tad es arī pārliecinājos, cik ļoti programmu instalēšana Linux sistēmā var atšķirties no šā procesa Windows vidē. Windows programmām parasti jau ir viss darbībai nepieciešamais vai arī tās zina, kur atrast vajadzīgos resursus lietotāja datorā. Savukārt Linux programmas vairāk ir atkarīgas no citām programmām, kuras, cerams, jau ir lietotāja datorā. Ja šo palīgprogrammu datorā nav, rodas situācija, ko Linux veterāni dēvē par atkarības elli. Manā gadījumā Gaby paziņoja, ka datorā trūkstot kāda nepieciešama komponenta. Kad atradu šo failu internetā un ieraudzīju tam nepieciešamo programmu sarakstu, sāku zaudēt cerības. Es nezināju, vai man visi šie faili ir, un arī to, kā iespējams to pārbaudīt. Lūdzu palīdzību speciālistam, kas Web lapā rpmfind.net atrada tādu Gaby versiju, kura bija paredzēta automātiskai instalēšanai manā Linux konfigurācijā. Ja viņš nebūtu to izracis, es nezinu, vai būtu vērts manuāli izskatīt visu šo nepieciešamo failu sarakstu. Svarīgākais jautājums Es instalēju Linux pirms mēneša, lai uzzinātu, vai spēšu tikt galā ar visiem darbiem. Atbilde nenoliedzami ir pozitīva. Strādāt Linux vidē ir ne tikai iespējams, bet dažās jomās pat labāk nekā Windows sistēmā. Linux ielādējas ātrāk nekā Windows , ātrāk atver mapes un ļauj man pavisam vienkārši personalizēt darbvirsmu – daudz labāk nekā Windows sistēmā. Taču vēl svarīgāks ir jautājums, vai pāreja uz Linux ir ieguldīto pūļu vērta. Ja esat tikai vienkārši neapmierināti ar Windows tās drošības problēmu un nestabilitātes dēļ, tad pāreja uz Linux laikam nebūs pareizais risinājums. Būs jāapgūst daudz kas jauns un nāksies atteikties no daudzām programmām. Bez tam arī Linux ir savi drošības robi. Taču, ja jums nepatīk Windows pārāk ierobežotās individuālās pielāgošanas iespējas, ja vēlaties gandrīz pilnīgu kontroli pār savu datoru un spējat pretoties kārdinājumam izmantot jaunāko programmatūru un aparatūru, pāreja uz Linux var būt īstais risinājums (pamēģiniet ierīkot vienā datorā gan Windows , gan Linux – tipisku divējas ielādes variantu). Četras nedēļas pēc eksperimenta sākuma es joprojām izmantoju Linux. Taču man ir arī Windows XP klēpjdators ar tām Windows lietojumprogrammām, no kurām es tomēr nevaru atteikties, un jaunas programmatūras izmēģināšanai. Kāpēc es arī galddatorā nesteidzos atgriezties pie Windows? Īsumā atbilde ir – miers. Darbs Linux sistēmā šķiet klusāks, es nejūtos apdraudēts, programmas nemēģina man neko pārdot un necenšas darīt manā vietā tādus darbus, kuri man nemaz nav vajadzīgi. Strādāšana Linux sistēmā dažkārt ir darbietilpīgāka, taču ir mazāk kaitinošu traucēkļu. Un pagaidām es esmu apmierināts ar šo kompromisu.