Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
13. un 14. martā uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) skatuves notiks pirmizrādes Džakomo Pučīni operas «Toska» jauniestudējumam, ko veidos diriģents Andris Nelsons.
Režisors Dmitrijs Bertmans no Maskavas Helikonoperas, scenogrāfs Andris Freibergs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka un gaismu mākslinieks Kevins Vin-Džonss. Galvenajās lomās — Inesa Linaburģīte un Marina Tropina (Florija Toska), Samsons Izjumovs (Skarpija), Aleksandrs Antoņenko un Sergejs Drobiševskis (Mario Kavaradosi).
Vārda Florija (no itāliešu valodas fiori — ziedi) un uzvārda Toska (tossico — inde) izvēle jau izrādes pieteikumā signalizēja pasaulei par kaut ko krāšņu un iekārojamu, tajā pašā laikā arī neaprēķināmu, pat bīstamu. Florijas Toskas personā Sardū apvienoja vairāku slavenu operdīvu tēlus: Napoleona Bonaparta mīļāko dziedātāju Džuzepīni Grasīni, savulaik arī Rīgā koncertējušo primadonnu Andželiku Katalāni un Frančesku Kostu.
Viesizrādēs Vecajā un Jaunajā pasaulē aizraujošo vēstījumu par temperamentīgo dziedātāju, viņas mīlestību pret gleznotāju Kavaradosi un cīņu pret baronu Skarpiju galvenās lomas pirmā atveidotāja Sāra Bernāra interpretēja tikai franču valodā. Pučīni sajūsmu izpelnījās gan pati Sardū luga, gan leģendārās Bernāras aktierspēle, jo, pilnīgi neko nesaprotot franciski, viņš bija sapratis visu, kas notiek uz skatuves. Tieši šī pazīme — saprotamība ārpus valodas robežām — komponistam ļāva būt pārliecinātam, ka viņš ir atradis ideālu materiālu jaunas operas libretam.
Pučīni uzmanība operas tekstā apzināti pievērsta tikai pamatlīnijai, spriegajam stāstam par ideju un iekāres, jaunā un vecā, patiesas mīlestības un tikpat patiesa naida spēkošanos laikā no 1800. gada 17. jūnija pēcpusdienas līdz 18. jūnija rītausmai.
Dmitrija Bertmana režijā Romas krāšņajos interjeros tiks izspēlēts stāsts par Tosku un Kavaradosi. Arī stāsts par Toskas un slepenpolicijas priekšnieka Skarpijas attiecību sarežģīto vēsturi un atrisinājumu, ļaujot pēdējā cēliena darbībai risināsies Toskas zemapziņā. Un neaizmirstot, ka šīs operas mūzika pieder Džakomo Pučīni spožās mākslas augstākajām virsotnēm.