Gājuši bojā četri Latvijas alpīnisti, viņu vidū Teodors Ķirsis

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

"Ķirša komanda" pie Pamira septiņtūkstošniekiem.Teodors Ķirsis, Pēteris Kūlis, Ilmārs Bernāns, Imants Jāņekalns, Aivars Prošenkovs, Ilmārs Sproģis,Jānis Busenbergs, Imants Zauls

Jaunzēlandes augstākajā virsotnē - Kuka kalnā - trešdien atrasti bojā gājuši četri Latvijas alpīnisti - pazīstamais alpīnists Teodors Ķirsis, viņa meita Evija Ķirse, Ilmārs Bernāns un Aivars Prošenkovs, pavēstīja Latvijas Alpīnistu savienības vadītājs Kristaps Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka saņēmis informāciju no Jaunzēlandes, ka trīs alpīnisti bijuši sasaistījušies ar vienu virvi, bet viens bijis atsevišķi. Iespējams, ka viņi krituši no apmēram 300 metru augstuma.

Interpola Latvijas birojs ir saņēmis oficiālu Jaunzēlandes Interpola biroja apstiprinājumu par Teodora Ķirša vadītās četru latviešu alpīnistu grupas traģisko bojā eju Kuka kalnā. Baumanis sacīja, ka ĀM vērsīsies ar lūgumu pie kādas no ziemeļvalstu pārstāvniecībām Jaunzēlandē vai Lietuvas goda konsula Jaunzēlandē palīdzēt organizēt alpīnistu mirstīgo atlieku nogādāšanu Latvijā. Policijas paziņojumā teikts, ka pagaidām nav zināms, vai kritiena brīdī viņi kāpuši 3754 metrus augstajā virsotnē augšā vai no tās lejā. Visi kritienā guvuši "plašas traumas" un, kad notikuma vietā ieradās glābšanas komanda, viens tika atrasts atraisījies no virves. Līķus agrā rītā virs bāzes nometnes, kuru parasti izmanto kalnā kāpēji, atrada alpīnistu gids, kurš par to paziņoja glābšanas vienībām. Alpīnistu mirstīgās atliekas tika nogādātas Kuka kalna ciemā. Policija norāda, ka nekādas detaļas par notikušo netiks ziņotas, kamēr nebūs atrasti un informēti bojāgājušo tuvinieki. Policijas konstebls Brents Svansons teica, ka alpīnistu gids redzējis līķus kalnā trešdien agri no rīta, bet varējis nokļūt pie tiem tikai pēc trim stundām. Vēl trīs stundas pagājušas, kamēr viņš aizkļuvis līdz kalnu namiņam un izsaucis palīdzību. Bojāgājušo mirstīgās atliekas vēlāk tika nogādātas ciemā. Laiks bija labs un saulains, un nekas neliecināja, ka alpīnistus būtu pārsteigusi lavīna. Latvijas alpīnistu grupa ir lielākā alpīnistu grupa, kas šajā kalnā gājusi bojā vienā ekspedīcijā. Kopš gada sākuma Kuka kalnā ir gājuši bojā pavisam septiņi alpīnisti. Latvijas alpīnistu bojāeja ir trešais incidents Kuka kalnā pēdējo četru dienu laikā. Svētdien divi alpīnisti tika izglābti pēc iekļūšanas ledus lavīnā, bet pirmdien viens alpīnists no Austrālijas zaudēja samaņu. Jūnijā divi vietējie alpīnisti gāja bojā, nokrītot no kalna kores vai iekļūstot sniega lavīnā. Alpīnisti kāpj Kuka kalnā kopš 1894.gada, bet uzskata to par vienu no bīstamākajām virsotnēm pasaulē nestabilu un neprognozējamu laika apstākļu dēļ. Kuka kalnā kopš 1907.gada ir gājuši bojā 66 cilvēki, informē Jaunzēlandes Vides aizsardzības departaments. 3754 metrus augstais Kuka kalns, kuru Jaunzēlandes pirmiedzīvotāji maori sauc par Aoraki, atrodas Mauntkuka nacionālajā parkā, kuru katru gadu apmeklē tūkstošiem cilvēku no visas pasaules. Šajā kalnā iet bojā daudz alpīnistu, sevišķi tie, kas nav sagatavoti straujām laika apstākļu izmaiņām kalna virsotnes nogāzēs. 1942.gada 25.novembrī Jelgavā dzimušais Ķirsis ir divu grāmatu par alpīnismu autors. Viņš saņēmis arī valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. No 1970. līdz 1998.gadam Ķirsis bijis Rīgas Politehniskā institūta un Rīgas Tehniskās universitātes docents. No 1998 .līdz 2000.gadam viņš bija firmas "NCC Industry Latvija" būviekārtu nomas direktors, bet no 2000.gada jūlija Ķirsis bija "NCC Industry Latvija" viceprezidents. Mājas lapā internetā http:// www.vx.lv atrodamā informācija liecina, ka Ķirša labākie sasniegumi kalnu kāpšanā un sacensībās ir Daulagiri, Everests, "Sniega leopards" (goda nosaukums "Augstāko PSRS Kalnu iekarotājs", kuru piešķīra par Komunisma, Uzvaras, Koržeņevska, Ļeņina, Hantengri un citu smaiļu sasniegšanu). Ķirsis interneta mājas lapā http://www.gramata21.lv stāsta, ka "alpīnistiskā dzīve attīstījās nepiespiesti vairāku faktoru dēļ - nosliecei uz aktīvu dzīvesveidu, bērnībā un jaunībā pārlasītām grāmatu kaudzēm, kā arī tēva Teodora Ķirša romantiskajam raksturam un uzņēmībai.. Turklāt daļu tā laika jaunatnes un arī mani braucieni uz kalniem piesaistīja ar iespēju apceļot vismaz mums atvēlēto pasaules daļu, iepazīt svešas vietas, ļaudis, kultūras". "Ja sākumā kalnu pasākumi vairāk atgādināja pastaigu jaukā zilbaltā pasakā, tad pakāpeniski tie kļuva aizvien nopietnāki, aizvien vairāk tajos dominēja sportiski mērķi. Ar sportu šajā gadījumā saprotu savu spēju galējās robežas meklējumus," saka Ķirsis. Viņš kopā ar savu komandu, sasniedzot visu pasaules kontinentu augstākās kalnu virsotnes, pirmoreiz īstenoja septiņu virsotņu programmu nacionālas komandas sastāvā. No pagājušā gada 7. līdz 11.janvārim 4897 metru augsto Vinsona kalna virsotni pirmo reizi sasniedza latviešu nacionālā komanda, noslēdzot Latvijas Augstkāpēju kluba programmu "7 virsotnes Latvijai" un kļūstot par pirmajiem, kas septiņu virsotņu programmu izpilda komandas sastāvā. Latvijas alpīnisti iepriekš sasnieguši augstākās virsotnes sešās pasaules daļās - Eiropā - Elbruss (5642 m), Āzijā - Everests (8848 m), Ziemeļamerikā - Makkinlijs (6194 m), Dienvidamerikā - Akonkagva (6960 m), Āfrikā - Kilimandžāro (5895 m) un Austrālijā - Kostjuško (2228 m).

Uz augšu