Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

«… vietējais policists bija mežā, tātad viņš šāva ebrejus…»

Bauska 1941. gadā bija viena no Latvijas mazpilsētām ar visai lielu ebreju tautības iedzīvotāju skaitu. Viņu īpatsvars pilsētnieku vidū bija apmēram 15 procentu. Ebreji dzīvoja arī citos apriņķa pagastos. Ne tik daudz gan, cik Bauskā.

Neliels skaits bija Iecavā, Lietuvas pierobežā Panemunē un Skaistkalnē, kā arī vēl dažās citās vietās. Pēc maniem aprēķiniem, holokausta laikā 1941. gada vasarā tika noslepkavoti apmēram 500 – 700 (maksimāli) Bauskas ebreju un vēl apmēram 150 – 200 (maksimāli) apriņķī dzīvojošo ebreju. Taču Bauska nebūt nebija ebreju slepkavošanas vērienīgākais centrs Latvijā un vietējie policisti veica tikai palīgfunkcijas – ebreju konvojēšanu, slepkavību vietas apsardzi u. tml. Lai kliedētu nepatiesību Kā notika Bauskas ebreju nogalināšana un kas to paveica, ir jautājums, kas pēdējā nedēļā aktualizēts sakarā ar baušķenieces ziņojumu Simona Vīzentāla centram. Tajā pausts, ka bijušais baušķenieks Kārlis Bražus, kurš 1995. gadā miris Kanādā, ir slepkavojis Bauskas ebrejus. Lai kliedētu nepatiesību un pavēstītu izzinātos notikuma apstākļus Bauskā 1941. gada vasarā, īsumā pārstāstīšu notikušo. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Izraēlā esošās dokumentālās liecības, pēc kurām, iespējams, vadās Simona Vīzentāla centrs, ir kļūdainas un neprecīzas. Šīs liecības ir Valsts ārkārtējās komisijas materiāli, kas vākti uzreiz pēc kara un ar kuru saturu arī es esmu iepazinies. Analizējot šo informāciju, esmu norādījis uz neprecizitātēm, nepatiesību un pārspīlējumiem. Vajag atrast kādu sodāmo Bauskas ebreju pirmā slepkavošana notika 1941. gada 2. jūlijā, kad piecus Bauskas ebrejus kopā ar pieciem aizturētiem padomju aktīvistiem un desmit Sarkanās armijas karagūstekņiem publiski pie Mēmeles tilta nošāva vācu karavīri. Akcija bija vācu militāro iestāžu reakcija un rīcības stereotips, jo pie Bauskas tika atrasti krituši vācu karavīri, kuru līķi bija apgānīti. Vainīgie netika atrasti, bet vietējās sabiedrības iebaidīšanai kādu vajadzēja sodīt. Šī akcija bija pateicīgs līdzeklis propagandai, jo tika pavēstīts, ka kritušos karavīrus apgānījuši žīdi, komunisti un sarkanarmieši, kuri atkāpās, kam tad arī ir jāsaņem sods. Nav skaidras atbildes Nākamie notikumi, par kuriem ir daudz neskaidrību, risinājās 1941. gada jūlija beigās vai augusta sākumā, kad Vecsaules silā tika noslepkavoti 55 no iepriekš Bauskā sterilizētiem 56 ebreju vīriešiem. Nav izdevies iegūt pārliecinošus pierādījumus, kas veica šo ebreju noslepkavošanu. Arāja komandas slepkavu tad vēl Bauskā nebija, bet vēstures avotos par notikušo ir divas līdzvērtīgas, bet pretrunīgas versijas. Ir liecības, ka šo ebreju nošaušanu paveica vietējie latviešu policisti, bet ir arī liecības, ka to paveica Bauskas vācu militārās komandantūras soda vienība. Esmu veltījis milzum daudz laika, noskaidrojot šī notikuma apstākļus, taču skaidras atbildes man nav. Tāpēc nedomāju, ka baušķeniecei, kas rakstījusi ziņojumu un kura, cik zinu, nemaz nav vietējā, ir pilnīgi skaidrs, ka šo noziedzīgo epizodi ir paveikuši vietējie policisti un turklāt vēl vārdā nosauktā persona. Iznīcināt 700 – 800 cilvēku Bauskas pilsētas un apriņķa ebreju masu slepkavības norisinājās divas naktis pēc kārtas Vecsaules pagasta Likvertenu mežā. Pirmajā naktī tika noslepkavoti pilsētas ebreji, bet otrajā naktī – no apriņķa pagastiem atvestie ebreji. Nozieguma īstenošana sākās ne vēlāk kā naktī no 9. uz 10. augustu, un to paveica no Rīgas atbraukusī Arāja komandas slepkavu rota (apmēram 30 vīru), bet, lai iznīcinātu apmēram 700 – 800 ebreju, bija jāmobilizē liels skaits vietējo policistu. Tiem bija jāveic palīgfunkcijas – ebreji bija jānogādā mežā, bija jāapsargā iznīcināšanas vieta u. tml. Pēc maniem aprēķiniem, Bauskas un apkārtnes ebreju iznīcināšanā bija iesaistīti apmēram 100 vietējo policistu un šis fakts bieži vien kalpo par argumentu – "… vietējais policists bija mežā, tātad viņš šāva ebrejus…". Minēto palīgfunkciju veikšana, kas nenoliedzami veicināja nozieguma īstenošanu, vēl nenozīmē, ka cilvēks tieši piedalījās ebreju slepkavošanā, kaut arī padomju laikā šīs personas, kas, protams, neaizbēga uz rietumiem, tika sauktas pie atbildības. Taču tolaik personu svarīgi bija tiesāt nevis pēc būtības un piespriest nodarītajam adekvātu sodu, bet tiesāt un piespriest sodu pēc bēdīgi slavenā 58. panta par dzimtenes nodevību. Nav Kārļa Bražus vārda Visbeidzot, pārskatot 1941. – 1942. gada Bauskas policistu sarakstus, nākas konstatēt, ka tajos nav iepriekš minētā Kārļa Bražus vārda, bet ir divas citas personas – ir Jūlijs Bražus un ir Kārlis Bračkus. Taču par šīm personām manā rīcībā nav tiešu pierādījumu viņu līdzdalībai 1941. gada jūlija beigu un augusta sākuma notikumos. A. Urtāns,vēstures maģistrs, pētījuma par holokausta norisēm Bauskas apriņķī autors

Uz augšu
Back