Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Princips saskatīt rakstzīmēs kādas noteiktas formas ir plaši izmantots arī mūsdienu grafiskajā dizainā. Piemēram, amerikāņu grafikas dizainers Seimūrs Čvasts (Seymour Chwast) ir radījis ļoti labu plakātu "Dizains runā" (1990.g.). Līdzību ar cilvēka degunu viņš ir saskatījis burtā S, cepurei – ar burtu P utt.
Tradicionāli ASCII mākslas darbi ir vienkrāsaini, visbiežāk – melnbalti. Var izmantot divus principus – melni burti uz balta fona vai balti burti uz melna fona (pretkrāsas). Daudz interesantu mākslas darbu un ļoti daudz informācijas un saites ar citām galerijām jūs varat atrast, piemēram, lapā www.ascii-art.de. Ļoti labu ASCII mākslas darbu izlasi var apskatīties lapas www.kersbergen.com sadaļā My favourite ASCII. Lai skatītos liela izmēra ASCII mākslas darbus, ir jāievēro būtisks princips, kas ir identisks puantilisma un impresionisma glezniecībai, proti, darbs ir jāskatās no attāluma vai arī nedaudz jāpiemiedz acis. Tad daudz labāk var uztvert tonālās pārejas un vieglāk arīsižetu. Daudz retāk, tomēr pastāv arī krāsaini ASCII darbi, kurus reizēm dēvē par HTML mākslu, jo tie ļauj piešķirt tekstam krāsu. Taču, lai tādus radītu, ir nepieciešama liela pacietība vai arī speciālas datorprogrammas, kas aprēķina un uzstāda krāsu pārejas. Ir radītas arī ASCII animācijas, taču tās ir ļoti sarežģīti veidot. Vienkāršākais variants, kā izstrādāt ASCII animāciju, ir sazīmēt vairākus attēlus (kā kadrus) un samontēt kā animēto GIF vai kādu videoformāta failu. Cits variants ir veidot speciālu programmu, parasti JavaScript programmēšanas valodā, un šādus darbus var apskatīties Internetā, piemēram, www.ljudmila.org. Runājot par ASCII animācijas attīstību mūsdienās, kā nosacītu piemēru pēc ASCII mākslas var minēt pasaulslavenās grupas MassiveAttackkoncerta vizuālo skatuves fona noformējumu(koncerts Rīgā notika 2003. gada 16. jūnijā). Vizuālais materiāls bija tik iespaidīgs un profesionāli nostrādāts, ka savā askētismā un vienkāršībā konkurēja ar grupu Depeche Mode vai Rammstein skatuves vizuālajiem noformējumiem. Tas ir pierādījums, ka arī mūsdienās ASCII māksla nav mirusi un, ja to profesionāli izmanto, var iegūt vienreizēju māksliniecisko un vizuālo kvalitāti. Labs piemērs ir arī visiem labi zināmie krītošie burtiņi filmā Matrix, taču tas ir ASCII mākslas prototips, jo ASCII kodu tabula japāņu hieroglifus, protams, nesatur. Ļoti interesanta ASCII mākslas nozare ir ASCII šriftu māksla, respektīvi, rakstzīmju veidošana no pašām rakstzīmēm. Šo šriftu izstrādei pamatā tiek lietota ANSI kodu tabula, jo tā satur vairāk grafikas rakstzīmju, piemēram, – ¦ ¦ ¦ ¦ - + - ¦+ + + + + + ¦ - - + + + _ _ _ _ _ u.c., kuras, domāju, ļoti labi pazīstikviens, kas savulaik ir programmējis MS DOS vidē, jo tieši ar šo simboliņu palīdzību tika zīmēti vecie teksta režīma logi, tabulas un visi pārējie nepieciešamie grafikas elementi. Protams, ir iespējams arī izstrādāt šriftus, izmantojot ASCII kodu tabulu, lietojot domuzīmi, šķērssvītras, komatu, punktu u.c. visparastākās rakstzīmes. Šķiet, ka šos ASCII un ANSI šriftus visvairāk ir iecienījuši hakeri. To varētu izskaidrot ar to, ka hakeri taču nestrādā Adobe Photoshop, bet gan teksta režīmā kaut kur dziļi programmkodu aizkulisēs, un vienkāršākais variants, kā radīt kādu vizuālu objektu, neizmantojot citas programmas, ir turpat, teksta redaktorā, kaut ko uzzīmēt. Pasaulē ir pieejams daudz dažādu jau gatavu ASCII un ANSI fontu, taču profesionāļi šādus šriftus izstrādā paši. Šim nolūkam var izmantot jebkuru teksta redaktoru vai arī speciāli šim mērķim radītas programmas (par to sadaļā par ASCII programmatūru). Nosacīti liela nozare, kur ļoti plaši tiek izmantoti ASCII mākslas elementi, ir teleteksts. Teleteksta vizuālā izstrāde notiek identiski teksta režīma programmatūras vizuālo elementu izstrādei. Jāsaka, ka teleteksts kā plašsaziņas informatīvais līdzeklis nav guvis īpaši lielu atsaucību ne pasaulē, ne Latvijā. Mūsdienās ASCII mākslas piedāvātās iespējas ļoti plaši tiek izmantotas arī SMS īsziņu rakstīšanai ar mobilo telefonu, visbiežāk izmantojot smaidiņu simboliku, tāpat kā e-pasta vēstulēs. Pastāv arī termins SMS Art, taču tas ir ASCII Art atvasinājums vistiešākajā nozīmē. Agrākajos firmas Nokia mobilajos telefonos (3010 u.c.), lasot īsziņas, jūs nevarējāt pāršķirt tekstu pa vienai rindiņai, bet uzreiz pa visu ekrāna lapiņu. Šis fakts deva iespēju ASCII māksliniekiem izstrādāt īpašas Nokia telefoniem domātas animācijas. Esmupārliecināts, ka jūs kādreiz esat saņēmis kādu šāda stila jociņu – ;) Tāpat kā jebkurā mākslas jomā, arī ASCII mākslā pastāv savi amata meistari, piemēram, Veronica Karlsson, Krogg Zothommog, Colin J. Randall un daudz citi (skatīt resursus). ASCII mākslas veidošana un būtiskākie noteikumi Jau no pašiem ASCII mākslas teorētiskās rašanās pirmsākumiem par labu toni un augstu profesionalitāti tiek uzskatīta prasme radīt burtu attēlus ar roku. Tas nozīmē, ka jūs atverat kādu teksta rediģēšanas programmu un, izmantojot viselementārākās rediģēšanas iespējas, uzzīmējat savu iecerēto attēlu. Protams, tas ir ļoti grūti, tāpēc ir izstrādātas dažādas programmas, kas šo darbu atvieglo. ASCII māksliniekiem visos laikos vienmēr ir bijusi viena liela un ļoti nopietna problēma, kas parasti sagādā milzum daudz galvassāpju un uztraukumu. Lai varētu radīt ASCII mākslu, pats būtiskākais noteikums ir izmantot fiksēta platuma (fixed-pich) rakstzīmes un fontus. Tātad visām rakstzīmēm ir jābūt vienādā platumā neatkarīgi no konkrētā burta reālajiem izmēriem. Vienkāršākais veids, kā pārbaudīt, vai konkrētais fonts ir derīgs ASCII mākslas veidošanai, ir uzrakstīt divas rindiņas vienu zem otras, piemēram, pirmajā desmit burtiņus w, otrajā – i: wwwwwwwwww iiiiiiiiii Ja rindiņu garums nesakrīt, attiecīgais fonts nav derīgs ASCII mākslas radīšanai. Tātad, ja jūs būsit centies un radījis kādu skaistu ASCII mākslas darbu, kāds cits to apskatīs, izmantojot nepareizu fontu, un tur var ieraudzīt pavisam ne to, ko jūs gribētu, pat vēl trakāk – viņš var padomāt, ka jūs šo darbu veidojāt piedzēries... ;)Piemēram, attēla kreisajā pusē ir redzams ASCII mākslas darba normāls attēls, kurā izmantots CourierNew fonts, bet attēla labajā pusē šis pats attēls, izmantojot RimSouvenir fontu. Atšķirība ir stipri manāma, kaut gan tas nav pats ļaunākais variants. Vienīgā iespēja, kā izvairīties no šādiem pārpratumiem, ir pierakstīt darbam klāt izmantojamā fonta nosaukumu, lielumu, rindu atstarpju u.c. tehniskos parametrus. Taču ASCII mākslinieku vidū pastāv nerakstīts likums lietot tikai noteiktus fontus, piemēram, CourierNew, Arial10, FixedSys, Monaco. Principā ASCII mākslai ir diezgan grūti pastāvēt, izmantojot jaunajās operētājsistēmās (Windows XP, MaxOS X, Linux) piedāvāto fontu tūkstošus. Ja konkrētais attēls izskatās aizdomīgs un piemērotu fontu neizdodas atrast, vieglākā iespēja to ieraudzīt normālu ir apskatīties kādā no teksta režīma programmām – Norton Comander, Far Manager vai vienkārši izmantojot MS DOS konsoli.ASCII mākslas cienītāju aprindās ir vēl viena būtiska vienošanās – mākslinieks visiem darbiem kādā stūrī atstāj savu parakstu vai piktogrammu, gluži tāpat kā juvelieri. Ja, piemēram, jūs gribat šo darbu nokopēt un aizsūtīt to kā apsveikumu savam draugam, jūs nedrīkstat no šī darba nodzēst autora parakstu. Tas it kā būtu loģiski, tomēr šāda lokāla ASCII mākslas darbu zagšana un pārveidošana nav retums, tāpēc arī ir radies šāds nerakstīts likums. Atšifrējumus ļoti daudziem parakstiem un piktogrammām jūs varat atrast lapas www.ascii-art.de sadaļā Who is who. ASCII mākslas darbu mākslinieciskās kvalitātes Šis temats varētu izrādīties ļoti diskutabls un sarežģīts. Piemēram, vai ir iespējams salīdzināt diženā renesanses gleznotāja Rafaēla 1505. gadā darināto gleznu "Mazā madonna" ar Džonas Starkas 1997. gadā ASCII tehnikā veidoto eņģelīti un analizēt šo darbu māksliniecisko kvalitāti? Nevienam no mums nav noslēpums, ka jebkurā sfērā, vai tā būtu māksla vai mūzika, eksistē vairāk vai mazāk labi darbi. Jautājums ir tikai par kritērijiem. Alešs Erjavecs, Starptautiskās estētikas asociācijas prezidents, raksta: "Nelielā sabiedrībā vai mākslas pasaulē kritēriji ir vairāk izplūduši un arī pats mākslas jēdziens ir daudz elastīgāks. Taču, lai nošķirtu mākslu no tā, kas nav māksla (līdzīgi citām atšķirībām, ko iedibinām ar valodas palīdzību), mums acīmredzot jāspēj norobežot mākslas darbu no objekta, kas nav par tādu uzskatāms, lai kādā ceļā intencionalitāte tiktu iedibināta, t.i., ar tradīcijas, estētiska pārdzīvojuma vai teorētiska pierādījuma palīdzību." Ja jūs uzvilksit uz sētas vienu svītru un paziņosit, ka tā ir māksla, visi smiesies, taču, ja jūs to pašu izdarīsit miljons reižu, varbūt jūs uzskatīs par jukušu vai teroristu, tomēr šai akcijai tiks pierakstīts māksliniecisks raksturs un cilvēki to sāks uzlūkot jau ar interesi. Mākslā ļoti svarīga ir attīstība un pilnveidošanās. Piemēram, slavenajiem gleznotājiem Vincentam van Gogam vai Anrī Ruso nebija akadēmiskās izglītības mākslā, taču viņi, būdami “mākslas pārņemti”, attīstīja citas, no klasiskās glezniecības vērtībām atšķirīgas kvalitātes. Līdzīgi ir arī ASCII mākslā – radīt labu ASCII darbu ir ļoti, ļoti grūti. Lai to izdarītu, vajag ieguldīt tajā daudz darba, motivācijas un prieka, kā arī jābūt interesei pilnveidoties. Populārākās programmas ASCII mākslas veidošanai Kā jau minēju, profesionāļi šādas programmas savu mākslas darbu veidošanai nelieto, kaut arī šīs programmas var labi izmantot kā palīglīdzekli, lai radītu attēla skici jeb fonu, ko pēc tam var pielabot manuāli. Viena no vērtīgākajām īpašībām, ko piedāvā ASCII mākslas veidošanas programmas, ir iespēja rediģēt tekstu, nepabīdot uz priekšu sekojošās rakstzīmes, kas atrodas aiz kursora. Tas nozīmē, ka katrai rakstzīmei ir rezervēta sava šūniņa, kuras vietā jūs varat viegli ierakstīt citu zīmi. Būtisks fakts, kas jāņem vērā, izmantojot jebkuru ASCII mākslas ģenerēšanas programmu, ir tas, ka šīs programmas vienu pikseli (ar 72 dpi izšķirtspēju) attēlos kā vienu rakstzīmi (ja vien nebūs uzstādīti kādi speciāli nosacījumi), tādējādi, ja jūs gribēsit konvertēt 1000 x 3000 pikseļu un 150 dpi attēlu ASCII variantā, tas sanāks tik liels, ka tam nebūs ne gala, ne malas. Normāls izmērs vidēja lieluma darbam svārstās ap 30 pikseļiem, kas ir tas pats, kas 30 teksta rindiņu. Izmantojot meklētāju Google, var atrast ļoti daudz dažādu ASCII rediģēšanas un konvertēšanas programmu, bet jāsaka atklāti, ka lielākā daļa no tām ir ne visai kvalitatīvas. Viena no labākajām programmām ASCII mākslas darbu radīšanai ir ASCII Editor 4.1 beta. Šī programma piedāvā ļoti daudz dažādu iespēju. Jūs varat konvertēt un rediģēt pats savus darbus – gan krāsainus, gan monohromus –, kā arī izmantot dažādus fontus, tekstūras, kodu šablonus, dažādus efektus, transformēt un grozīt attēlu utt. Ļoti noderīga ir ASCII fontu bibliotēka, saukta par Figlet fonts, kas ļauj izmantot un veidot daudz dažādu interesantu ASCII šriftu. Programmā iekļauts arī smaidiņš, dažādu ASCII izteicienu saīsinājumi (reizēm dēvētu par gīku (no angļu vārda "geek" – gudrītis, cipargalva utt.) u. c. simbolu skaidrojumu bibliotēkas. Būtisks mīnuss šai programmai ir tas, ka tā piedāvā atvērt vienīgi Windows bitmap (BMP) grafiskos failus. Vēl ļoti laba programma ir ASCII Generator 13 beta, taču tā piedāvā krietni mazāk iespēju nekā ASCII Editor. Piemēram, lietojot to, nevar veidot un konvertēt krāsainus darbus. Taču bitmap->ASCII transformēšanas algoritms šai programmai strādā nesalīdzināmi labāk nekā ASCII Editor. Ļoti patīkams pluss ASCII Generator ir tas, ka programma piedāvā atvērt praktiski visus populārākos grafiskos failus – jpg, gif, tif, psd, bmp, eps, png, ico, pcx utt. Noderīga ir arī iespēja uzrakstīt tekstu jebkādā šriftā un pēc tam konvertēt par ASCII attēlu. Taču ASCII rediģēšanas iespējas ir ļoti neērtas – šajā ziņā par ASCII Editor neko labāku neesmu redzējis. No vecajām MS DOS vides programmām labākā ir TheDRAW 4.62. Šī programma tika radīta programmētāju un dizaineru vajadzībām teksta režīma interfeisu ērā. Lai to lietotu, ir jāteleportējas piecpadsmit gadus atpakaļ un jāatceras, kā bija jāstrādā MS DOS vidē. Atklāti sakot, neizmantojot help, šajā programmā nevar saprast gandrīz neko... ;) Taču, abstrahējoties no šādas dabas problēmām, programma piedāvā daudzas patiešām fantastiskas iespējas – lielu bibliotēku ar ASCII fontiem, iespēju ļoti ērti zīmēt dažādas formas, veidot ASCII animācijas (jūs pamanījāt, ka to nepiedāvāja neviena no mūsdienu programmām!) utt. Pastāv arī daudz ASCII attēlu ģenerēšanas programmu Internetā. Ļoti laba lapa ir www.degraeve.com, kur var atrast ASCII attēlu konvertoru GIF2TXT 2.0, kas nodrošina ļoti labus rezultātus, piedāvā ģenerēt krāsainu ASCII dažādos izmēros un izmantojot dažādu kodu šablonus. Šajā pašā lapā var atrast citu ļoti interesantu programmu – TXT2GIF 1.0 –, kas piedāvā vienreizēju iespēju – konvertēt ASCII mākslu atkal par grafisku attēlu. Taču šī programma sevi attaisno, konvertējot tikai liela izmēra tonālos ASCII darbus. Ja jūs vēlaties izmēģināt kādu no apskatītajām programmām, izmantojiet meklētāju Google, ierakstot konkrētās programmas nosaukumu.
/nginx/o/2018/09/02/11370068t1h74e4.jpg)
