Saskaņā ar Darba likumu darba līgums ir apstiprinājums tam, ka darba devējs un darbinieks ir nodibinājuši savstarpējas darba tiesiskās attiecības. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Kāpēc vajadzīgs darba līgums? Ja cilvēks ir apņēmies veikt kādu darbu bez darba līguma, likuma priekšā viņš faktiski ir beztiesisks. Pirmkārt, nav nekādas garantijas, ka viņš saņems par savu darbu solīto samaksu, jo negodprātīgi uzņēmēji diemžēl no zemes virsas nav pazuduši un arī nepazudīs.
Otrkārt, šādam darbiniekam nav arī nekādu sociālo garantiju, kas pēc viņa aktīvajām darba gaitām izpaudīsies kā pensijas saņemšana (protams, ja darba devējs būs maksājis sociālo nodokli). Arī strādājošajiem Darba likums garantē dažādu atvieglojumu saņemšanu — piemēram, apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, mācību atvaļinājuma piešķiršanu, darba vietas saglabāšanu bērna kopšanas laikā u. c.
Gan darba ņēmējiem, gan devējiem būtu jāievēro kāds interesants moments, kas nebija paredzēts iepriekšējā darba likumu kodeksā. Proti, jaunais Darba likums, kas stājies spēkā 2002. gada 1. jūnijā, paredz, ka darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, pat ja rakstiski darba līgums vēl nav noformēts. Tādēļ darba interviju laikā ir jāizvairās no neapdomīgiem solījumiem vai apstiprinājumiem.
No likuma viedokļa darbiniekam nekaitēs, ka darba līgums nav noslēgts rakstiski. Darbinieks varēs prasīt no darba devēja mutiska darba līguma izteikšanu rakstveidā, arī tiesas ceļā (pagaidām gan šādi precedenti Latvijas tiesu praksē nav bijuši).
Kā pierādījums tam, ka vienošanās ir notikusi, var kalpot, piemēram, darba devēja e-pasta vēstule darbiniekam, kurā tas apliecina darbinieka pieņemšanu darbā, vai citu darbinieku liecības, ka persona ir pildījusi darba devēja vadības uzdevumus. Pierādījums faktisku darba attiecību pastāvēšanai var būt arī darba samaksas saņemšana «melnajā kasē\", atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam u. tml. Tomēr darba likums uzliek par pienākumu darba devējam rūpēties, lai darba līgumi būtu rakstveidā.