Burtu lietus – ASCII māksla (1. daļa) (7)

Kas ir ASCII māksla ASCII māksla nozīmē attēlu, simbolu, formu un burtu veidošanu, izmantojot dažādas rakstzīmes. ASCII pilns atšifrējums ir American Standart Code for Information Interchange, un šo terminu radījis Amerikas Nacionālais standartu institūts (American National Standards Institute, ANSI) 1968. gadā. Tehniski šis termins nozīmē datora operētājsistēmas kodu tabulas, kas sastāv no 128 kodiem, izkārtojumu. ASCII mākslā var izmanot kodus diapazonā no 32 līdz 126, jo zem šiem kodiem ir paslēpušās visas rakstzīmes, ko lieto informācijas attēlošanai uz ekrāna. Atlikušie kodi ir rezervēti dažādām sistēmas funkcijām, piemēram, 13. kods atbilst taustiņam Enter, kas, protams, neparādās uz ekrāna, bet liek izpildīties kādai noteiktai darbībai. Līdzās ASCII kodu tabulai pastāv arī ANSI kodu tabula, kas ir ASCII kodu tabulas paplašināts variants, satur 256 kodus un ir radīta 1979. gadā. Taču šīs abas kodu tabulas netiek speciāli nošķirtas un to izmantošana visbiežāk arī simbolizē ASCII mākslu kā vienu veselumu. ASCII mākslas ziedu laiki bija no 20. Gadsimta astoņdesmito gadu sākuma līdz deviņdesmito gadu sākumam, kad populārākās datoru operētājsistēmas bija MS DOS, Unix u.c., kas darbojās tikai teksta režīmā. ASCII mākslas lietojumam nav speciāls mērķis, jo to var izmantot ļoti dažādi. Savulaik astoņdesmito gadu vidū ASCII mākslas piedāvātās iespējas bieži tika izmantotas Quick Basic, Turbo Pascal u.c. programmēšanas valodās radītajās datorspēlēs, tādās kā Čūska un Tetris. Ļoti bieži ASCII mākslas

darbus var redzēt hakeru subkultūras materiālos. Daudzu kraku un paču info failos ir informācija, kas ir noformēta ASCII mākslas stilā. Reizēm šīs mākslas iespējas cilvēki izmanto, rakstot e-pastu, jo ASCII veidoti attēli ir nesalīdzināmi vieglāki par bitmap attēliem, bet tiem piemīt īpašs šarms. Ir ļoti daudz ASCII mākslas entuziastu, kuru hobijs ir veidot zīmju attēlus un galerijas, ko var apskatīt Internetā. Nosacīti šos darbus varētu dēvēt par radošāko un mākslas darbam klasiskā nozīmē vistuvāko ASCII mākslas izpausmi. Diemžēl Latvijā ASCII mākslas darbus var sastapt ļoti reti. Varbūt tas saistīts, pirmkārt, ar šīs mākslas agrīno rašanos, kad datori Latvijā (mākslinieku aprindās) vēl nebija īpaši izplatīti; otrkārt, Latvijas IT un ar to saistītās mākslas jomas nemitīgi orientējas uz pašu jaunāko, savukārt ASCII māksla varbūt daudziem saistās ar noietu posmu un kaut ko aizvēsturisku. Pretstatā Latvijai ārzemēs ASCII mākslas darbu, mākslinieku un šai mākslai veltīto Web lapu ir ļoti, ļoti daudz un vēl šobaltdien tiek radīti daudzi interesanti darbi. Īss ieskats vēsturē ASCII mākslas izcelsmes saknes ir meklējamas ļoti senā pagātnē. ASCII mākslas tendences zināmā mērā asociējas ar atgriešanos pagātnē pirms desmit tūkstošiem gadu, piemēram, Senajā Ēģiptē. Tolaik, lai vizuāli attēlotu tekstu, nepastāvēja rakstzīmes, to vietā kalpoja hieroglifi un speciāli simboli. Šodien ASCII māksla, izmantojot rakstzīmes, veido simbolus un attēlus, ar kuru palīdzību ilustrē konkrētu stāstījumu. Uzmanīgāk iepazīstoties ar pasaules mākslas un kultūras vēsturi, gandrīz visos laikos var saskatīt savdabīgus ASCII mākslas prototipus un likumsakarības. Arī viduslaikos mūki, izmantojot dažādas zīmes un

simbolus, noformēja un uzzīmēja kādas citas zīmes un burtus. Tas ir ASCII mākslas paradokss, ka, izmantojot kādu materiālu, tiek radīts šis pats materiāls, tikai citā konsistencē. Pagājušā gadsimtā populāri bija radīt rakstzīmju attēlus, kas tekstuāli vēl papildināja attēla koncepciju. Šādā stilā, piemēram, darbojās slavenais franču dzejnieks Gijoms Apolinērs Viens no pirmajiem autoriem pasaulē, kas sava teksta noformēšanai izmantoja ASCII mākslas principu, bija slavenais angļu rakstnieks Lūiss Kerols grāmatā Alises piedzīvojumi Brīnumzemē. Grāmatas orģinālizdevums tika publicēts 1865. gadā, kas ir dažus gadus vēl pirms rakstāmmašīnas izgudrošanas.

ASCII radnieciski principi bieži ir tikuši un tiek izmantoti grafiskajā dizainā. Dažādi piemēri ir atrodami gan futūrisma (Filipo Marinetti u.c. darbi), gan konstruktīvisma un bauhausa (Aleksandra Rodčenko, Lācara Lizicka u.c. darbi), gan Dada (Hansa Arpa u.c. darbi) u.c. grafiskā dizaina virzienos. Mazliet dīvaini, taču ASCII māksla kā grafiskā dizaina nozare netiek pieminēta nevienā no populārākajām mūsdienu dizaina un mākslas vēstures grāmatām. ASCII mākslu nosacīti varētu dēvēt par pirmo datorgrafikas izpausmi, jo pirmie eksperimenti tika veikti jau tad, kad datoru ekrānos vēl nebija radītas speciālas iespējas attēlot grafiskus objektus, piemēram, līnijas utt. Tad vienīgā iespēja radīt kaut kādus abstraktus grafiskus objektus pastāvēja, tikai izmantojot datora piedāvātās rakstzīmes. Pats vienkāršākais piemērs būtu paragrāfus atdalīt ar šādu grafisku noformējumu, izmantojot tikai rakstzīmes: - - - - - - - - - -- -- -- --- --- -------------------------- Vai arī, piemēram, ar šādu: .:*~*:._.:*~*:._.:*~*:._.:*~*:._.:*~*:._.:*~*:._.:*~*:._.:*~*:._.:*~*:. Viens no pirmajiem autoriem pasaulē, kurš pievērsās ASCII mākslas teorētiskai izpētei jau tajos laikos, kad vēl nepastāvēja datori, bija Nātans Krevolins (Nathan Krevolin) savā grāmatā Art Typing. Paradoksāli, bet viņš savā darbā apskata metodes, ko apmēram pēc divdesmit gadiem sāka izmantot programmētāji teksta režīma interfeisu uzbūvei, piemēram, kā ar rakstāmmašīnu noformēt dažādus dokumentus, galda kartes, vizītkartes, kā uzzīmēt tabulas, diagrammas, arī dažādas abstraktas un mākslinieciskas lietas. Kādas tad ir atšķirības starp ASCII mākslu kā ar datortehnoloģiju palīdzību attīstītu grafiskā dizaina virzienu un rakstzīmju mākslu, ko darināja romantisma laikmeta dzejnieki ar spalvu un tušu. No vienas puses, termins ASCII it kā ietver tikai ar datoru radītos mākslas darbus, taču, no otras puses, citiem, daudz vecākiem, šīs mākslas prototipiem nav piederības ne pie viena konkrēta stila, respektīvi, tie vienmēr ir tikuši pasniegti konkrētā laika posma un stila ietvaros. Taču ir pienācis laiks arī šos darbus pieskaitīt pie ASCII mākslas virziena, kas šobrīd jau ir nepārprotami pierādījis sevi kā neatkarīgu grafiskā dizaina nozari. ASCII mākslas nozares un virzieni ASCII mākslai ir raksturīgi trīs vizuālās reprezentācijas varianti. Pirmais variants – ar abstraktu rakstzīmju palīdzību tiek veidots attēls, zīmes pārsvarā izmantojot tonālo gradāciju veidošanai. Otrais variants – rakstzīmes nes sevī tekstuālu jēgu, piemēram, dzeju, mīlestības vēstuli, šifrētu tekstu, un, izmantojot dažādu vārdu un rakstzīmju izkārtojumu, tiek radīts attēls, kas papildina teksta būtību vai arī otrādi. Piemēram, var uzrakstīt mīlestības vēstuli sirsniņas formā. Šo principu bieži izmantoja 19. gadsimta romantisma laika dzejnieki un rakstnieki. Trešais, iespējams, neapzināti visbiežāk izmantotais ASCII mākslas variants ir, kā es to saucu, mikro ASCII māksla. Tā ir spēja saskatīt rakstzīmēs līdzību ar dažādiem tēliem, no kuriem visslavenākais ir smaidiņš, ko veido kols un iekava un kas izplatības ziņā, iespējams, pārspēj pat Coca-Cola logotipu. Smaidiņa izcelsme tiek saistīta ar 1979. gadu, kad Kevins Makenzijs nosūtīja kādam savam draugam e-pastu ar rakstzīmju salikumu -), kas esot nozīmējis nekaunīgu mēli jeb, vienkāršāk sakot, mēdīšanos. Taču adresāts neesot uztvēris šo divdomību. Taču smaidiņš tajā laikā vēl nekļuva populārs, jo īstenā smaidiņu uzvara un ekspansija sākās 1982. gadā, kad Skots Fālmans CMU ziņu grupā ieteica izmantot rakstzīmju salikumu :-), lai izteiktu priecīgas, un rakstzīmju kopu :-(, lai attēlotu bēdīgas emocijas (www.nerdtimes.com/emoticons). Šim pasaulslavenajam smaidiņam ir ļoti daudz dažādu improvizāciju, piemēram, %\\V – Pablo Pikaso; == – turka smaids; * – salavecītis; :~-) – no laimes apraudājies smaidiņš; : | – nopietns smaids; 8-O – ak mans Dievs!!!; =:o] – Bila Klintona smaidiņš (kaut gan līdzību nesaskatu); 8:] – gorillas smaidiņš; :_( – šoreiz laikam ne Vincenta van Goga smaidiņš; :E – vampīra smaidiņš; :-* –bučiņa! Šādas smaidiņu variācijas ir sadomātas tūkstošiem, un pastāv daudzas smaidiņu bibliotēkas, kuras var atrast Internetā. Arī jūs varat izdomāt kādu smaidiņu vai kādu citu simboliņu un lietot to kā savu parakstu vai emblēmu e-pasta vēstulēs vai SMS īsziņās.