«Man patīk dzīt jokus. Varbūt kādam šķiet, ka mans humors ir ironisks vai cinisks, bet tā nav. Man liekas, ka tas ir jauks,» saka Snake – viens no kolorītākajiem Talantu fabrikas 2 dalībniekiem, kurš turpina uzturēt labu garastāvokli gan fabrikantiem, gan skatītājiem.
Esmu atnācis te dzīvot! «Es gāju arī uz pirmo " Talantu fabriku" , tiku pat līdz rezervistiem. Visu laiku gaidīju zvanu, kad mani aicinās iekšā, bet nekā. Tad nācu uz otro "Fabriku" un kaut kā tiku...» priecīgi saka 28 gadus vecais rīdzinieks Snake, kurš mūzikai pievērsies tikai pirms trim gadiem. Apmēram gadu viņam ir pašam sava grupa – Matchman’s –, kas nodibināta, kā viņš pats saka, dēļ nenormālas mīlestības pret mūziku. «Mēs to gribējām tik šausmīgi, tik izmisīgi... Un, ja tu kaut ko tik mežonīgi gribi, tad jau arī sanāk. Kā tur tas Koelju rakstīja, kas tur sadodas rokās... (Smejas.) Bet tā jau laikam arī ir.» Arī "Talantu fabrikā" viņš ļoti gribēja tikt. «Kaut kas mani vilka uz šejieni... Katrā ziņā vienu esmu sapratis: man ir grūti dzīvot tā vienkārši, gribas darīt trakas lietas. Vai nu tu dzīvo riktīgi, vai nu nedzīvo nekā! Reiz lasīju par kādu alpīnistu, kurš mēģināja uzkāpt Everestā bez skābekļa maskas. Viņš gandrīz nomira. Kad prasīja, ko tur līdi: mirt?, viņš atbildēja: nē, es tur līdu dzīvot! Arī es te esmu atnācis dzīvot! Īstenībā man ir šausmīgi paveicies, ka te esmu. Dievs kopā ar Arni Medni par to parūpējušies...» Draugi Snake esot brīdinājuši, ka dzīvi "Fabrikā" viņš nevarēšot pavilkt, jo nekad neko tādu nav darījis, taču tagad viņš secina, ka mājās iet negribas. «Te katru dienu ir tik forši! Ja arī kādreiz izskatās, ka mums ir sagurušas sejas, ka neko vairs negribas, tas nozīmē tikai to, ka esam riktīgi nodevuši līdz trijiem naktī... (Smejas.)» Nebija baigi talantīgs Līdz brīdim, kad viņu ieinteresēja mūzika, Snake paguva izmēģināt sevi daudzās jomās. Pabeidzot pamatskolu, viņš pievērsās desmitcīņai. Tā bijusi vecāku iniciatīva. «Treneri mani apskatīja kā tādu jaunu kumeļu un nolēma palaist skrieties pa Murjāņiem... (Smejas.) Tu zini, kas ir desmitcīņa? Tur ir lodes grūšana, kārtslēkšana, šķēpmešana, augstlēkšana, tur ir viss. Šausmīgi komplicēti. Bet es nebiju baigi talantīgs, to jau varēja just, kad mani izlaida uz skrejceļa. Mans brālis Ronalds gan bija viens no labākajiem,» ar lepnumu saka Snake. «Murjāņos biju tikai gadu – vienā dienā sasparojos un pateicu, ka mani tas neinteresē –, bet tagad visiem stāstu, ka esmu baigi trenējies desmitcīņā... (Smejas.)» Vēlāk Snake mēģināja kļūt par aktieri: gadu mācījās Kinoaktieru studijā pie Arnolda Liniņa un Ainas Matīsas, pusgadu – Jaunā Rīgas teātra (JRT) studijā pie Alvja Hermaņa un Jura Rijnieka. Pat gribēja stāties Kultūras akadēmijā. «Jā, mēģināju braukt tajā virzienā, bet, tā kā vienmēr esmu dzīvojis vieglprātīgi – meitenes un visādas citas lietas –, nekas no tā nesanāca.» Snake atceras, ka Kinoaktieru studijā viņš mācījās kopā ar tagadējo JRT aktrisi Baibu Broku. «Bet es šaubos, kā saka mūsu Edijs, vai viņa mani reāli atceras...» Vēl viņš atceras, ka, mācoties Kinoaktieru studijā, gandrīz dabūjis lomu filmā "Indrāni". «Pie mums atnāca Gunārs Cilinskis, tas smukais aktieris, kas sievietēm ļoti patika... Manai draudzenei Laurai arī viņš patīk, pat labāk par mani... (Smejas.) Viņš uzaicināja uz kino provēm divus puišus, arī mani. Bet izvēlējās to otru, viņš laikam bija laucinieciskāks. Es toreiz biju baigais panks, mati sānos izdzīti... (Smejas.)» Ar dziedāšanu Snake saslima, dziedot karaoki – bija laiks, kad viņu gandrīz vai katru vakaru varēja sastapt "Kabatā", kur viņš vienmēr dziedāja grupas Smokie dziesmu "Living next door to Alice". «Es lienu visur, kur varu, un beigās varbūt kaut kas iznāks ar’. (Smejas.)» ...jo man garšo alus Snake atzīst, ka pirms otrā koncerta – tajā viņš ierindojās augstajā 5.vietā – viņu bija pārņēmis milzīgs lampu drudzis. Viņš stāsta: tā ir vienreizēja izjūta, kad tu saproti – tev dotas tikai trīsarpus minūtes, vai tu sevi parādi vai neparādi. «Kā Elviss Preslijs, kad viņu neviens vēl nepazina, – viņš uznāca uz skatuves, palēkāja, paplivināja ģitāru, un četras minūtēs viņa dzīve izmainījās par 360 grādiem...» Snake domā, ka viņa dzīve pēc "Fabrikas" būs citāda. «Man prasa autogrāfus... Īsti nesaprotu, kas notiek... Es taču esmu vienkāršs puisis! Tomēr jūtu, ka kaut kas ir mainījies. Pārāk skaisti, tāpēc uztveru piesardzīgi, jo kādā dienā tas viss beigsies... Man katra diena "Fabrikā" ir kā dāvana. Tāpēc mēģināšu te noturēties līdz beigām. Un, ja arī kādu dienu nokritīšu, tad tas būs tikai pozitīvā nozīmē – tas būs no alus, jo man tas garšo...»