Zviedru tauta "Estonia" upurus atbalsta joprojām

Tieši tāpēc pat deviņus gadus pēc katastrofas ar labu vārdu uzteicami zviedri. Pateicoties Zviedrijas iedzīvotāju ziedotajiem līdzekļiem, vēl šodien katastrofas upuru bērni ar Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) starpniecību turpina saņemt pabalstus. Uzreiz pēc katastrofas Zviedrijas iedzīvotāji ziedoja naudu īpašā fondā, un viņu nesavtīgā atsaucība bijusi milzīga - līdzekļu pietikšot, lai visus bērnus nostādītu uz kājām. Skolēniem priekšroka LSK pārstāve Rita Liepiņa skaidro - līdz šim skolēniem un studentiem maksāja mācību pabalstu, un jau sākotnēji tika nospriests: naudu maksāšot, kamēr vien fondā būs līdzekļi. Nu jau tie palēnām izsīkst, tāpēc kārtējā fonda valdes sēdē nolemts: no šā gada pabalstus maksās tikai skolēniem, proti, lai garantētu pamatizglītību un arodizglītību, bet studentiem materiālās palīdzības vairs nebūs. Pērn bija saņemti 16 iesniegumi, šogad tie vēl tiek apkopoti. «Summa ir apmēram 30 latu mēnesī. Līdz šim maksāts visiem un problēmu nebija. Naudu ziedoja ar konkrētu mērķi un tik daudz, ka tiešām pietiek vēl tagad. Mums Latvijā mazākajam bērniņam, kuram maksā pabalstu, ir aptuveni desmit gadu. Citiem nolūkiem naudu izmantot nedrīkstam, kaut reizēm esam saņēmuši pārmetumus, ka nepalīdzam arī citos negadījumos cietušajiem,» stāsta R. Liepiņa. Pirmajā gadā pēc katastrofas nepieciešamos dokumentus palīdzēja kārtot LSK Meklēšanas grupas vadītāja Mudīte Kaktiša, un viņa atminas, ka Latviju neviens pat nebija informējis par šādu fondu. Sākušies dažādi pārmetumi, ka LSK nepalīdz cilvēkiem, bet cietušajiem nepārbaudītie paziņojumi atkal nodarīja pāri. Pedantiskais darbs nesis augļus Traģiskie pārpratumi jau sen novērsti. Pārlapojot 90. gadu vidū iznākušos preses izdevumus, var atrast visdažādākos stāstus un dzīvesstāstus, jo ar tāda mēroga katastrofu jaunā, neatkarīgā Latvija saskārās pirmoreiz. Piemēram, M. Kaktiša uz Igauniju devusies ar 42 pieteikumiem no Latvijas iedzīvotājiem un bijusi gatava aizstāvēt katru ģimeni. To laiku viņa pati atceras ar skopu nopūtu: «Smagi gāja.» Morāli smagi, jo prasības būtībā apmierināja. Kā divus gadus pēc traģēdijas informē «Neatkarīgā Rīta Avīze», pozitīvs risinājums pieņemts 27 gadījumos: 17 pabalsti piešķirti skolēnu un studentu finansēšanai, bet 10 - personām, kuras tieši skārusi avārija. Katrs gadījums piecu cilvēku komisijā tika atsevišķi vērtēts, un zviedri ļoti pamatīgi vēlējās zināt par bojāgājušo ģimenēm, par cilvēkiem, ar kuriem traģēdijas upuri dzīvojuši kopā. Vajadzēja uzrādīt pat izziņas, cik mēnešus ilgst mācības Latvijas skolās, un konkretizēt pensionāru pieteikumus. 1995. gada vasarā kompensācijas no zviedru apdrošināšanas kompānijas »Skuld» saņēma liela daļa no «Estonia» bojāgājušo vecākiem, bērniem un citiem ģimenes locekļiem. Kompensāciju saņēmēji bija sadalīti vairākās grupās, un apdrošināšanas naudu saņēma visi, kam tā pienācās. Visvairāk apdrošināšanas saņēmēju bija grupā nr. 7, kurā ietilpa visi bojāgājušo vecāki. Grupā nr. 2 bija ierindoti visi bērni, neraugoties uz vecumu. Bija arī laulātie draugi, izglābtie utt. Viņu visu intereses pārstāvēja zvērinātu advokātu birojs «Medvecka, Ramiņa&Arājs». Advokātei Ievai Ramiņai palicis prātā skrupulozais un pedantiskais darbs, kas bija jāveic kopā ar kolēģiem. Toreiz sarunās ar apdrošināšanas sabiedrību «Skuld» izdevās panākt, ka pabalstu izmaksas būs augstākas par sākotnēji paredzētajām. Arī tagad viņa uzsver: «Salīdzinājumā ar zaudējumu tās, protams, šķita niecīgas, tomēr mēs spējām pierādīt, ka varam savējos aizstāvēt ne sliktāk kā citas valstis.» Vēl pēc deviņiem gadiem advokāte uzteic Iekšlietu ministrijas darbinieci Ritmu Štālbergu, kura pašā sākumā izdarīja visu iespējamo, lai cilvēki nepaliktu bez graša kabatā, jo daudziem gāja bojā apgādnieki: bērni, vecāki… Vieglprātība atspēlējas I. Ramiņa mazliet padomā pirms kāda teikuma mūsu sarunā, taču beidzot izlemj pateikt - lai arī pirms katra tālāka brauciena nevajadzētu pieļaut visļaunāko variantu, tomēr ir svarīgi laikus savest kārtībā visus dokumentus, lai nerastos juridiski sarežģījumi. Ielūkojoties vairākus gadus veco avīžu slejās, tajās var atrast apliecinājumu viņas teiktajam. Pēc katastrofas pabalsts tika piešķirts kāda bojā gājušā civilsievai Latvijā, jo ar tiesas spriedumu dokumentāri tika pierādīts, ka viņiem bijusi kopīga saimniecība. Pabalstu saņēma arī sieviete, kura zaudēja gan vīru, gan dēlu, bet pati tajā laikā gaidīja mazuli. Citai sievietei gadījās sarežģījumi ar bēdīgi slaveno banku «Baltija», uz kuru pārskaitīja viņai pienākošos apdrošināšanas naudu. Pēc bankas bankrota viņa to zaudēja, zviedri ilgi atteicās izmaksāt naudu vēlreiz, tomēr beigu beigās piekrita.