Divas reizes balsojot, Saeima neatbalsta Strīķi (60)

Par viņas kandidatūru nobalsoja 42 deputāti, pret 51. Premjera Einara Repšes padomnieks Dans Titavs žurnālistiem atzina, ka negatīvais Saeimas balsojums "ir liels jautājums par koalīcijas darbaspēju". Viņš atzina, ka valdība, iespējams, lems, kā šādā situācijas rīkoties tālāk un vai kandidātu virzīt atkāroti, taču neprognozēja, kad tas varētu notikt. Jau vēstīts, ka pirmajā balsojumā par Strīķi nobalsoja 41, bet pret 48 deputāti. Jautājumu par Strīķes apstiprināšanu amatā ceturtdienas plenārsēdes darba kārtībā iekļāva tikai pēc koalīcijas partneru sarunām, jo iepriekš šā jautājuma izlemšanu atlikt aicināja Zaļo un zemnieku savienība. Jau ziņots, ka vairāki Saeimas deputāti pauda viedokli, ka Strīķes neievēlēšana var nopietni apdraudēt valdības stabilitāti, jo Ministru prezidents Einars Repše bija uzņēmies atbildību un aicinājis atbalstīt Strīķes iecelšanu KNAB vadītāja amatā. Ņemot vērā, ka balsojums bijis aizklāts, nav iespējams noskaidrot, kā deputāti balsojuši. No valdības koalīcijas partijām vienīgi Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons iepriekš bija paziņojis, ka balsos pret. Arī opozīcijā esošā Tautas partija iepriekš bija paziņojusi, ka šodien balsojumā par Strīķes apstiprināšanu balsos pret. Savukārt cita opozīcijā esoša partija - Tautas saskaņas partija - bija nolēmusi balsot par Strīķes apstiprināšanu KNAB vadītāja amatā. Pēc pirmā balsojuma notikušajā koalīcijas partiju sēdē veikta iekšēja izmeklēšana, lai noskaidrotu, kuri no koalīcijas pārstāvjiem balsojuši pret. "Taču līdz nopratināšanai nenonāca," žurnālistiem sacīja LPP pārstāvis Arnolds Laksa. Kā atzina vairāki sēdes dalībnieki, kas nevēlējās minēt savu vārdu, pārsvarā vainīgie tiek meklēti Latvijas Pirmās partijas (LPP) rindās, jo šīs partijas pārstāvji iepriekš publiski izteikuši šaubas par atbalstu Strīķei. Sēdē arī izskanējis viedoklis, ka tie, "kas balsojuši pret, ir kukuļņēmēji". Kā žurnālistiem atzina Laksa, viņš neticot pārējo koalīcijas frakciju vadītāju apgalvojumiem, ka viņi spēj nodrošināt savu frakciju atbalstu Strīķei. Pēc Laksas domām, šis balsojums valdības koalīcijai ir vissvarīgākais un apliecinās valdības stabilitāti. Strīķe pēc pirmā balsojuma atzina, ka viņai ir skumji, ka politiķiem politiskās spēles ir svarīgākas par korupcijas apkarošanu valstī. "Es izsaku nožēlu, ka KNAB veiksmīga darbība tuvākajā laikā netiks sākta," teica Strīķe. Viņa apgalvoja, ka šodien atbildes uz deputātu neskaidrajiem jautājumiem, tajā skaitā par viņas autobiogrāfiju un radiem, ir sniegusi, tādēļ nezina ieganstus, kādēļ balsots pret viņas kandidatūru. Kā ziņots, Ministru prezidents Einars Repše žurnālistiem šorīt norādīja, ka Strīķe KNAB vadītāja amatā jāapstiprina šodien, jo "viņa ir cilvēks, no kura baidās visi negodīgie, un viņas biogrāfijā nav nekā tāda, kas varētu aptumšot viņas ieņemamo amatu". Kā ziņots, 9.septembrī Ministru kabinets atbalstīja Strīķes iecelšanu KNAB priekšnieces amatā. Drošības policijas Aktīvo izstrāžu nodaļas priekšnieci par piemērotāko kandidāti KNAB priekšnieka amatam atzina konkursa komisija. 1970.gada jūlijā dzimusī Strīķe ieguvusi augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē. Kopš 1995.gada viņa strādā Drošības policijā, kur no 2000.gada ir Aktīvo izstrāžu nodaļas darbiniece. Pirms tam Strīķe strādājusi Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā, kā arī Kopenhāgenas pašvaldības transporta uzņēmumā par juristi. Kopumā KNAB vadītāja amatam konkursā pieteicās 58 dažādu jomu speciālisti, no kuriem 11 tika izvirzīti konkursa otrajai kārtai, viens no tiem - Kanādas prokurors Andrejs Bērziņš - ģimenes apsvērumu dēļ savu kandidatūru atsauca. KNAB priekšnieka amata konkursu Ministru prezidents izsludināja šā gada 1.jūlijā, un tas ilga mēnesi. Nepieciešamība rīkot konkursu radās, kad atlūgumu iesniedza iepriekšējais biroja priekšnieks Guntis Rutkis. KNAB priekšnieka amata konkursa komisija Drošības policijas Aktīvo izstrāžu nodaļas vadītāju Strīķi (1970) izvirzīja vienbalsīgi 3.septembrī no desmit konkursa otrajā kārtā iekļuvušajiem amata pretendentiem. Viņas kandidatūru atbalstīja arī valdība. Atzinīgus vārdus viņai veltīja arī Ministru prezidents Einars Repše.