Bieži vien vienkāršākais un ātrākais dzīvokļa meklēšanas veids beigās izrādās kā lēnākais un dārgākais. It kā bezrūpīgi jūs dodaties uz firmu, tur par 15 latiem noslēdzat līgumu. Un firma jūsu vietā sameklē jums piemērotas adreses. Taču bieži vien līgumos nav teikts, ka šīm adresēm jābūt patiesām. Un firmas to arī izmanto. Ja jūs šādu līgumu esat parakstījuši, tad diez vai jums palīdzēs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un policija.
Cilvēki nelasa līgumus... diemžēl. (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līga Meinarte ar savu meitu nolēma mainīt pašreizējo dārgo dzīves vietu pret lētāku. Viņai nebija laika raksties avīžu kalnos un tā vietā tika uzmeklēta dzīvokļu firma “Introserviss 2002”. Par 15 latiem Meinartes kundze ar firmu noslēdza līgumu, kur firma apņemas sniegt ziņas par dzīvojamām telpām, taču ziņas izrādījās maldīgas. Kopā ar Meinartes kundzi ieradāmies pirmajā firmas sniegtajā adresē.
Līga Meinarte: “Šeit solīja vienistabas dzīvokli, 18 kvadrātmetru istabas, 7 virtuve. Trešā stāvā.”
Report.: Devāmies jautāt, vai kaut kas līdzīgs šeit tik izīrēts.
Sakiet, lūdzu, vai šeit ir dzīvoklis 44? Nu, kur šeit var būt dzīvoklis 44, ja šeit ir 68. māja 68. Man firma teica, ka šeit ir tāds dzīvoklis. Tātad firma iedeva jums nepareizu adresi.
Report.: Vīlušies pirmajā adresē, devāmies uz otro.
Līga Meinarte: “Šeit solīja privātmājā, ka saimnieks nedzīvo un izīrē divas puses.”
Report.: Pēc neilgas klauvēšanas pie vārtiem, iznāca mājas iedzīvotājs.
Vai jūs izīrējat mājas daļu. Nē.
Report.: Sarunas turpinājumā mums pastāstīja, ka mēs esam jau 15.interesenti. Tālāk devos uz “Introservisu 2002”, prasīt, kādēļ adreses nav patiesas. Firmas pārstāve ar mums nebija gatava runāt.
Ja jūs maksāsiet 15 latus, tad mēs kaut ko apspriedīsim. Bez maksas es ar jums nerunāšu. Jūs mums ne klients, ne kas.
Report.: Patērētāju tiesību aizsardzības centrā “Tautas kontrolei” norādīja, ka šajā līgumā nav teikts, ka firmai būtu jāsniedz patiesa informācija. Līdz ar to centrs maz ko tur var darīt. Savukārt policijā apliecināja, ka pret firmu jau tagad esot divi iesniegumi. Diemžēl arī policija vairumā šādos gadījumos izrādās nespējīga, jo ir grūti pierādīt krāpniecisku nodomu. Bet kā iespēja kaut minimāla soda saņemšanai tiek minēta pakalpojuma kvalitāte.
Iveta Meļķe, RGPP 2.nodaļas inspektore: “Šajā gadījumā var arī runāt par nekvalitatīvu pakalpojumu. Jānorāda, ka cilvēki nelasa līgumus diemžēl.”