Vācijas galēji kreiso līdere dibina jaunu populistisku kustību

Vācijas kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") Bundestāga frakcijas līdzpriekšsēdētāja Sāra Vāgenknehta

FOTO: AFP/SCANPIX

Vācijas kreiso ekstrēmistu partijas "Die Linke" ("Kreisie") Bundestāga frakcijas līdzpriekšsēdētāja Sāra Vāgenknehta otrdien dibina jaunu politisko kustību, tādējādi reaģējot uz labējo populistu ietekmes pieaugumu.

Jau četras nedēļas pēc "Aufstehen" ("Celies!") tīmekļa vietnes atklāšanas jaundibināmā kustība bija piesaistījusi gandrīz 100 000 atbalstītāju.

Viņu skaits pēdējās nedēļas laikā pieaudzis vēl par 15 000.

Vāgenknehta norāda, ka kustības mērķis ir apvienot tos, kas nav apmierināti ar pašreizējo politiku, vēlas labklājības valsts atdzimšanu un iestājas par miermīlīgu ārpolitiku.

Sarunā ar žurnālu "Der Spiegel" viņa atzinusi, ka par paraugu "Aufstehen" kalpojušas citu valstu kreiso populistu kustības, kuras iedvesmojuši tādi galēji kreisie līderi kā Bērnijs Sanderss ASV un Džeremijs Korbins Lielbritānijā.

Ņemot vērā atbalsta kritumu, kādu Vācijā piedzīvo sociāldemokrāti (SPD), kamēr arvien lielākus panākumus gūs labējo eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), Vāgenknehta jau labu laiku mudinājusi dibināt jaunu kreisi populistisku kustību.

Viņas dzīvesbiedrs un bijušais "Die Linke" līderis Oskars Lafontēns sarunā ar aģentūru DPA norādījis, ka cēloņi labējo radikāļu nesenajiem mītiņiem Kemnicā ir daudz plašāki nekā vienīgi milzīgais patvēruma meklētāju skaits.

"Neapmierinātību rada ne tikai bēgļu jautājums, bet sabiedrības dezintegrācija, sociālo izdevumu samazināšana," uzsvēra Lafontēns.

Jaunās kustības mērķis ir cīnīties pret kancleres Angelas Merkeles "neoliberālo" politiku un panākt "patiesu demokrātiju, pār kuru nevalda bankas, korporācijas un lobisti".

Daudzi kādreizējie "Die Linke" vēlētāji, īpaši Vācijas austrumos, ir pārbēguši AfD nometnē, jo uzskata, ka tradicionālās partijas un valdība Berlīnē ir tos pametusi novārtā.

Vāgenknehta cer atgūt šo vēlētāju balsis kreisajiem, atsakoties no kreiso partiju tradicionālās imigrantiem labvēlīgās retorikas. Viņa atzīst, ka "ekonomiskie imigranti" atņem vāciešiem darbavietas un pārmērīgi noslogo sabiedrisko pakalpojumu sniedzējus.

Viņa arī pazīstama ar biežo Eiropas Savienības (ES) kritizēšanu un Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina aizstāvēšanu.

"Robežu atvēršana visiem ir nereālistiska," nesenā intervijā uzsvērusi Vāgenknehta. "Ja kreisās politikas centrālais jautājums ir apdalīto pārstāvēšana, tad atteikšanās no robežām ir pretrunā ar kreisumu."

"Aufstehen", vismaz sākotnēji, iecerēta kā kustība, nevis politiskā partija, un Vāgenknehta cer, ka viņas iniciatīvu atbalstīs arī SPD un "zaļie", lai gan šo partiju līderi brīdina, ka tā rada šķelšanās risku Vācijas politiskā spektra kreisajā flangā.

Tomēr vairāki SPD politiķi pirmdien izplatīja paziņojumu, paužot atbalstu Vāgenknehtas iniciatīvai.

Viņi uzsvēruši, ka iespējami lielam skaitam kreiso partiju atbalstītāju ir jāpievienojas jaunajai kustībai, lai radītu taisnīgāku, un ilgtspējīgāku sabiedrību.

Uz augšu