/nginx/o/2018/09/04/11378198t1h3394.jpg)
Sapuvis siers, kaķu kastīte vai bojāta zivs – tā par līķu liliju izsakās to botānisko dārzu apmeklētāji, kas kaut reizi ir aplūkojuši ziedu klātienē. Smirdīgās skaistules ziedu uzplaukšana ir rets notikums – lai puķe uzziedētu pirmo reizi, ir jāpaiet līdz pat 10 vai 15 gadiem, bet otrā uzplaukšana ir gaidāma tikai pēc trīs gadiem.
Šā gada septembris īpaši veiksmīgs ir izrādījies Denveras botāniskā dārza botāniķiem un dārzniekiem – viņu rūpes ir rezultējušās retā auga – līķu lilijas ziedēšanā. Līķu lilija jeb “Smirdīgā”, kā to nodēvējuši dārznieki, botāniskajā dārzā nonāca 2005. gadā, bet tikai 2015. gadā botāniskais dārzs sagaidīja pirmo auga ziedēšanu, un nu tas ir noticis atkal.
/nginx/o/2018/09/04/11378196t1hbbf4.jpg)
Līķu lilijas dzimtā vieta ir Indonēzijas salas Sumatras lietusmeži. Savādās lilijas zieds spēj sasniegt pat trīs metru augstumu, bet lapas var sniegties pat sešu metru garumā – iespaidīgie izmēri padara to par vienu no lielākajām puķēm pasaulē.
/nginx/o/2018/09/04/11378206t1h2fcb.jpg)
Līķu lilijas unikālā īpašība ir ne tikai tās lielais zieds, bet arī spēcīgais aromāts. Zieda centrā esošā vālīte dienas laikā atver īpašus kanālus, kas izdala stipru smaku, kura piesaista apputeksnētājus – kukaiņus, kas barojas no beigtiem dzīvniekiem vai dēj olas uz sapuvušas gaļas. Zieds pastiprināti sāk izdalīt nepatīkamo aromātu vēlos vakaros un naktīs, kad vaboles un mušas ir visaktīvākās, bet jau rīta pusē smaka pakāpeniski samazinās. Botāniķi, analizējot līķu lilijas zieda vālītes, noskaidroja, ka zieds izdala tādu ķimikāliju kokteili, kas imitē siera, pūstošas zivs, sviedru, saldu ziedu, hlora un fekāliju "aromātu".
/nginx/o/2018/09/04/11378207t1haa18.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)