Viltus "New York Times" reportieris smejas par paša radīto milzu skandālu .

Kā jau ziņojām, Blērs tika atlaists 1.maijā, kad atklājās, ka lielākā daļa viņa rakstu ir plaģiāts vai vienkārši safabricējumi. Kādā no intervijām kopš viņa skandalozās atlaišanas Blērs izteicies, ka "nav spējis valdīt smieklus", kad "New York Times" centies labot viņa sadomāto Irākā izglābtās amerikāņu karagūsteknes Džesikas Linčas mājas aprakstu. Izgudrojot interviju ar Džesiku Linču, Blērs rakstīja, ka no viņas ģimenes mājas Rietumvirdžīnijas štatā redzami "tabakas lauki un ganības". Patiesībā nekā tamlīdzīga pie šīs mājas nav, turklāt neviens no Linčas ģimenes locekļiem neatceras, ka būtu sarunājies ar Blēru. "Tas man patika vislabāk, it īpaši tāpēc, ka apraksts tik ļoti neatbilda realitātei. Tas, kā viņi to aprakstīja "The Times" rakstā - kāds man nolasīja priekšā -, es vienkārši nevarēju pārstāt smieties," Blērs stāstījis intervijā "New York Observer". Citā intervijā šim laikrakstam Blērs izteicies, ka viņam izdevies "izmuļķot dažus izcilākos cilvēkus žurnālistikā". Žurnāls "Newsweek" tikmēr ziņo, ka Blērs jau ir noslēdzis līgumu par grāmatas izdošanu, kurā sīki aprakstīs savu bēdīgi slaveno afēru, kas meta ēnu pār visu ASV žurnālistiku. "New York Observer" arī raksta, ka viņš ir ārstējies no alkoholisma. Arī pats Blērs laikrakstam teicis, ka rakstu safabricēšanu izraisījušas viņa personiskās problēmas. "Man bija vai nu jānogalina sevi, vai žurnālistu manī," teicis Blērs. "Nu un tagad Džeisons Blērs kā cilvēks var dzīvot, bet žurnālistam Džeisonam Blēram bija jāmirst." Kā LETA jau ziņoja, ASV izraisījās nepieredzēti plašs skandāls, kad atklājās, ka valsts ietekmīgākā laikraksta žurnālists vairākus gadus publicējis safabricētus rakstus, neapšaubāmu nepatiesību un nodarbojies ar plaģiātismu. Turklāt "New York Times" allaž ir lepojies ar savu reputāciju, ka tā raksti ir precīzi un pamatīgi. Bezprecedenta 14 000 vārdu rakstā "The New York Times" detalizēti atklāja Džeisona Blēra sarakstīto nepatiesību gūzmu vairākos desmitos rakstu un paziņoja, ka vairāku redaktoru brīdinājumi par šo jauno žurnālistu tā arī neesot atraduši dzirdīgas ausis laikraksta vadībā. 27 gadus vecais Blērs izlikās, ka veidojis savus rakstus, atrodoties ārpus pilsētas, bet patiesībā atradās savās mājās Ņujorkā, kur safabricējis informācijas avotus un pārrakstījis materiālus no citiem laikrakstiem. Meli tika atklāti, kad kāds Teksasas laikraksts sūdzējās, ka Blērs ir nokopējis kāda tā raksta daļas. Laikraksta veiktā izmeklēšana parādīja "jaunas problēmas" apmēram pusē no 73 Blēra rakstiem, kurus viņš bija uzrakstījis kopš oktobra. Starp uzkrītošākajiem rakstiem bija viņa acīmredzami viltotās vizītes Irākā, Džesikas Linčas mājās un pie ievainotajiem jūras kājniekiem kara flotes hospitālī. Laikraksts pavēstīja, ka izmeklēšana turpinās, jo īsas vairāk nekā 600 pirms oktobra Blēra veidotu rakstu pārbaudes arī ir atklājušas acīmredzamus safabricējumus. "The New York Times" "atvainošanās rakstā" teikts, ka krāpšanās tik ilgi notikusi daļēji sakarā ar "komunicēšanās trūkumu starp augstākajiem redaktoriem", kā arī retajām sūdzībām no personām, par kurām Blērs veidojis rakstus, un viņa izmantotajām metodēm pēdu slēpšanai. Blērs izlikās, ka ceļo, kamēr telefona rēķini apliecina, ka viņš bijis mājās. Viņš prasījis kompensēt izdevumus, kas radušies ārpus pilsētas, lai arī čeki liecina, ka pirkumi izdarīti Ņujorkā. Vismaz divreiz Blērs apgalvojis, ka rakstus veidojis ārpus pilsētas, lai gan telefona un datora ieraksti parāda, ka viņš bijis pie sava darba galda Ņujorkā. Papildus skandālam par izdomājumu publicēšanu četru gadu garumā "The New York Times" slejās arī ar to saistītais laikraksts "Boston Globe" paziņoja, ka tagad arī tam ir šaubas par Blēra rakstiem "Boston Globe" laika posmā no 1996.gada līdz 1999.gadam. ASV mediju eksperti un laikrakstu darbinieki uzskata, ka "The New York Times" izmeklēšana par Blēra darbu neesot tikusi veikta ar pietiekami lielu atbildību un ka tā neizskaidro, kā problēmas viņa strādāšanas laikā būtu bijis iespējams vislabāk atklāt. Blēra uzvedība - vēlās ierašanās darbā, mistiskās pazušanas, tieksme uz šiku, smagā dzeršana un paģiras - bija labi zināma kolēģu un konkurentu vidū. "The New York Times" svētdienas rakstā ar Blēra uzlecošo zvaigzni visciešāk saistīti galvenais redaktors Džeralds Boids un izpildredaktors Hovels Rainss, kurš reiz kādā runā jauno melnādaino vīrieti minēja kā veiksmīgu piemēru rasu dažādošanas centieniem ziņu nodaļā. Sabiedriskā doma par ASV žurnālistiem pasliktinās jau kopš septiņdesmitajiem gadiem, kad Votergeitas skandāls lika prezidenta amatu pamest Ričardam Niksonam. Kopš tā laika kliedzošie raksti par tādām tēmām kā Monikas Levinskas skandāls un, pēc daudzu domām, pārlieku skeptiskais kara Irākā atspoguļojums ir sagrāvis respektu pret šo profesiju. Jāpiebilst, ka Blēra skandāls nebūt nav vienīgais, kas amerikāņu masu medijus piemeklējis pēdējo gadu laikā. Pirms pieciem gadiem "The New Republic" atlaida savu darbinieku Stīvenu Glāsu, kad atklājās, ka vairākums viņa rakstu ir safabricēti. Savukārt laikraksta "Washington Post" reportiere Džanete Kūka pat ieguva Pulicera prēmiju par rakstu sēriju par astoņus gadus vecu narkomānu, taču vēlāk viņa pati atdeva šo prestižo balvu atpakaļ un atzina, ka ir šo stāstu izgudrojusi.