Viens no lielākajiem Argentīnas dienas laikrakstiem šonedēļ ziņo, ka pusmiljons valsts iedzīvotāju, kas uzskata sevi par austrumeiropiešu pēctečiem, meklē iespējas atgriezties dzimtenē. Latvijas konsulātā Buenosairesā pēdējā laikā griezušies ap 40 cilvēkiem. Vai drīz Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos apturēs repatrianti no Dienvidamerikas?
Jau vairāk nekā gadu ilgstošā ekonomiskā krīze Dienvidamerikas valstī Argentīnā likusi tās iedzīvotājiem domāt par glābšanos no straujās ekonomiskās lejupslīdes. Pēc Kopenhāganas samita decembrī, kad kļuva skaidrs – 10 jaunas valstis iestāsies Eiropas savienībā, Lietuvas, Polijas un citos konsulātos vēršas argentīnieši, lai pieprasītu to valstu pases, kuras pavisam drīz būs derīgas Eiropas Savienībā.
Pie Polijas vēstniecības katru nakti nakšņo ap 200 cilvēku. Lietuviešu kopiena par pārsteigumu konsulāta darbiniekiem izaugusi līdz 30 tūkstošiem cilvēku. Netrūkst arī Latvijas pilsonības tīkotāju.
Mirdza Rastbergs de Zalts, Latvijas goda kolsule Argentīnā: “Tagad, piemēram, apmēram vairāk par 40 cilvēkiem man ir zvanījuši un prasījuši, vai var dabūt Latvijas pases. Cilvēki, kas šeit ieceļojuši 20.gados un tagad atceras, ka viņu vecvecāki ir dzimuši Latvijā. Kas šos cilvēkus interesē – dabūt šo valstu pases, kas būtu ES pases, jo ar tām var kustēties pa visu ES un meklēt darbu visā Eiropā.”
Report.: Argentīnieši gribot iegūt iespējas atbraukt uz labklājības zemi Eiropu. Pirms Otrā pasaules kara Argentīnā pie Buenosairesas bija 155 latvieši. Ap 250 tautieši gadsimta sākumā katordznieku izmitināšanas zemē Patagonijā izveidojuši koloniju "Austra", precējušies ar anglietēm, spānietēm un indiāņu sievietēm. Aptuveni 100 cilvēku ieradušies pēc kara. Pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušies 43.
Latvijas Repatriācijas likums paredz, ka katrs, kas vismaz otrajā paaudzē ir latvietis vai līvs, var repatriēties uz Latviju.
Juris Dombrovskis, PMLP Repatriācijas nodaļas direktors: “Likums paredz, ka šiem cilvēkiem pienākas pastāvīgā uzturēšanās atļauja Latvijā, un no tā izriet, ka uz viņiem attiecas materiālā palīdzība – ceļa izdevumu segšana, bezdarba gadījumā ir 6 mēnešu pabalsts 90 procenti no minimālās darba algas.”
Report.: Latvijas konsule atzīst, ka vecāka gadagājuma ļaudis Latviju joprojām tur mīļā piemiņā, taču ir arī dziļi iesakņojušies vietējā kultūrā.
Mirdza Rastbergs de Zalts: “Pašlaik tiešām apdomā, vai braukt ārā vai nebraukt. Tā interese ir tikt ārā no Argentīnas, jo šeit ir liels bezdarbs. Un cilvēki meklē darba iespējas.”
Report.: Pērn kopumā uz Latviju repatriējušies 179 cilvēki. 51 no Krievijas, 37 no ASV, 20 no Ukrainas, mazāk no citām zemēm. No Dienvidamerikas atgriezies viens tautietis – venecuēlietis.
