Malumedības ir posts dzīvniekiem un grēks cilvēkiem. (1)

Zaudēti divi dzīvnieki Malu medību gadījums tika atklāts dienas laikā. 9.janvārī Valsts meža dienesta Cēsu virsmežniecības speciālisti bija saņēmuši ziņu - Pārgaujas mežniecības Gaujas Nacionālā parka (GNP) teritorijā, iespējams, esot viesojušies malumednieki. Virsmežniecības medību inženieris Jānis Ročāns kopā ar GNP vides valsts inspektoru Jāni Bušu devās apskatīt iespējamās medību vietas, un meklējumi vainagojušies panākumiem – atrastas nepārprotamas medību pēdas un pavisam drīz - arī nošauta staltbrieža govs. Nošautā dzīvnieka ķermenis bijis pārsegts ar baltu palagu, lai neieraudzītu plēsīgie putni, kas varētu piesaistīt cilvēku uzmanību. Iesaistot virsmežniecības un GNP parka darbiniekus, ātri tika organizēts slēpnis. Tās pašas dienas vakarā ap pulksten 19 parādījās auto. Notikumi risinājās lēni, atbraucēji bija piesardzīgi, stāsta J.Ročāns. Auto vairākkārt braukāja pa ceļu gar medību vietu, tad izkāpa daži cilvēki un mašīna aizbrauca, lai pēc brīža atgrieztos. Un, kaut brieža ķermenis jau bija pievilkts tuvu ceļa malai, tomēr atbraucēji atkal ar auto devās prom. Tikai pēc laika atgriezās, automobilis apstājās un tajā tika iekrauts briedis. Tajā brīdī slēpnī sēdošie bloķēja ceļu. Viens no automašīnā sēdošajiem izlēca, taču, kaut tumsā un mežā, viņš tika noķerts. Izsauca policiju. Par malumedībām aizdomās turētie trīs cilvēki tika aizturēti. Taču nomedītā staltbrieža govs vēl nav pierādījums, ka aizturētie ir malumednieki. Kā pastāstīja Cēsu rajona policijas pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Valdis Suhanovs, aizdomās turamie izlaisti no apcietinājuma un kā drošības līdzeklis viņiem piemērots paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu. “Šāda veida lietas mēdz būt sarežģītas, prasa laiku, taču darīsim visu iespējamo, lai gadījums tiktu atklāts,” sacīja V.Suhanovs. Tuvākajā laikā tiks veikta ekspertīze no dzīvnieka izņemtajām lodēm, lai noskaidrotu ieroci, ar kuru briedis nogalināts. Nodarījuma smagumu pastiprina apstāklis, ka nogalinātā govs, apmēram četrus gadus vecs dzīvnieks, bijusi grūsna, tātad faktiski atņemta dzīvība diviem briežiem. J.Ročāns lēsa, ka malumednieki nodarījuši dabai zaudējumus aptuveni 1150 latu apmērā. Asu izjūtu meklētāji Trīs par malumedniecību aizdomās turētie vīrieši GNP darbiniekiem bijuši pazīstami jau pasen, atzina GNP inspektors J.Bušs. Divi agrāk esot nodarbojušies arī ar nelikumīgo elektrozveju. “Aizdoma, kas šie cilvēki varētu būt iesaistīti nelikumīgās medībās, mums bija, tagad tas jāpierāda,” teica J.Bušs. Malumedības nav reta parādība, atzīst J.Ročāns, taču nav masveidīga. “Vienmēr bijuši un droši vien Latvijā vēl daudzus gadus būs tādi cilvēki, kas šādā veidā ceļ adrenalīna līmeni. Skaidrs, ka kārtīgs cilvēks ar tāda veida medībām nenodarbosies, nešaus bez medību atļaujas un kur nu vēl aizlieguma laikā,” saka J.Ročāns. Medību inženieris atzina, ka informācija par cilvēkiem, kas nodarbojas ar aizliegto rūpalu, gan virsmežniecībā, gan mežniecībās ir, taču nelikumīgu medību gadījumus atklāt ir grūti, jāiegulda liels darbs, jo vainīgais jāpieķer nozieguma vietā. “Ir zināms ne vien tas nelielais nelegālo mednieku skaits, kas malumedības uzskata par tādu kā sporta veidu, bet arī tie cilvēki, kas domā – savā mežā pa reizei nošaut kādu stirnu buciņu nav nekāds grēks,” teica J.Ročāns. “Kaut Valsts meža dienesta darbiniekiem materiāli tehniskais nodrošinājums ir trūcīgs, mežu uzraugām. Ikvienam malumedniekam, gan tam, kurš šauj, gan tam, kurš liek cilpas un slazdus, vajadzētu saprast, ka agri vai vēlu viņš iekritīs. Vai krimināllieta ir medību guvuma vērta?” Meža dzīvnieku posts – suņi Malumedības ir skaužama parādība, tomēr tās nenotiek tik lielos apmēros, lai nodarītu būtiskus zaudējumus dzīvnieku populācijai. Daudz lielāku postu nodara suņi. Stirnas vajā ne tikai klaiņojošie, bet arī mājas suņi. Visgrūtākais laiks ir tāds kā patlaban, kad ir sērsna. Stirnām apgrūtināta skriešana, kājas lūst sērsnā, tādēļ dzīvnieki kļūst par vieglu medījumu. J.Ročāns uzsver, ka mednieku pienākums ir suņus, kas pieķerti klaiņojot pa medību platībām, iznīcināt. Ja suns ir nogalināts, tā īpašniekam jāapzinās, ka vainīgs dzīvnieka liktenī ir nevis mednieks, kurš izņēmis suni no vides, kur tam nav jāatrodas, bet gan mājdzīvnieka īpašnieks. Jo tieši viņš ir atbildīgs par dzīvnieku. Tādu viedokli izsaka arī Rozulas medību kluba vadītājs Jānis Bušs: “Tagad mūsu pusē ir tik lieli sniegi un ceļi grūti izbraucami, ka malumednieki nerādās. Lielākas briesmas šobrīd ir suņi, kas dzenā stirnas.” Tomēr J.Bušs atzina, ka citos gadalaikos gan ir fakti, kas liecina, ka malumednieki apciemo apkaimes mežus. “Sēžot tornī uz meža cūkām, redz, kā pa meža ceļu brauc mašīna, tad apgriežas un aizbrauc prom. Ko gan cilvēki mežā varētu meklēt un kādēļ nebrauc tālāk?” teica mednieks. Šobrīd aktīvā medību sezona tuvojas noslēgumam. Licencēto dzīvnieku - briežu, stirnu un aļņu - medības ir beigušās. Vēl līdz 31.janvārim var medīt mežacūkas. Pēc tam līdz 15.jūlijam šos dzīvniekus varēs šaut tikai ar speciālu Valsts meža dienesta atļauju postījumu vietās ārkārtējos gadījumos. Visu gadu atļautas nelimitēto dzīvnieku – lapsu, vilku, jenotsuņu medības.