Šķēle noliek deputāta mandātu.

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Andris Šķēle

Saņemot milzīgu ziedu klēpi un aplausus, lielākajai daļai deputātu stāvot kājās, ilggadējais Tautas partijas (TP) līderis un izveidotājs, vairākkārtējs valdības vadītājs Andris Šķēle ceturtdien savā dzimšanas dienā nolika Saeimas deputāta mandātu. Tikmēr neliela Sociāldemokrātu savienības jauniešu grupa ar plakātiem un sarkanu ziedojumu kasti, uz kuras attēlots Šķēle, netālu no Saeimas ēkas vāc viņam ziedojumus.

Šķēle, pēdējo reizi uzrunājot Saeimas deputātus no tribīnes, atzina, ka "tas dzīves posms, ko esmu pavadījis aktīvajā politikā, ir beidzies, jo pēc dažām minūtēm atsāksies mana, tā teikt, civilā dzīve, kuru ar politiku saistīs vien pilsoņa vēlēšanu tiesības un Tautas partijas biedra karte Nr.270". Viņš pateicās visiem "saviem politiskajiem laikabiedriem", arī tiem, kas bijuši viņa politiskie sāncenši vai pat pretinieki. Šķēle sāka ar pateicības vārdiem bijušajam Latvijas prezidentam Guntim Ulmanim un prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kuri viņam devuši iespēju trīskārt būt valdības vadītājam. Savā runā Šķēle vislielāko uzmanību pievērsa savienības "Latvijas Ceļš" (LC) politiskajiem nopelniem, izvirzot Latvijas ārpolitiskos mērķus - iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. ""Latvijas Ceļš" vienmēr paliks tās Latvijas politiskās vēstures daļa, kuras vainagojums bija Kopenhāgena un Prāga," sacīja Šķēle. Ar atzinību viņš pieminēja LC četrus Ministru prezidentus, taču atzina arī to, ka LC bija TP "nopietnākais politiskais konkurents" un "mūsu sacensībā diemžēl netrūka arī privātu aizskārumu". Savukārt apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) Šķēle novēlēja "atrast jaunas un Eiropai pieņemamas izpausmes, formas saviem meklējumiem nacionālajos jautājumos". Runājot par TB/LNNK ekspremjeru Guntaru Krastu, Šķēle bija diezgan dzēlīgs. "Tas ir Guntars Krasts, kura duālā nostāja pilsonības referendumā varbūt šodien ir uzlūkojama kā mēģinājums atrast vidusceļu starp partijas un valsts interesēm," teica Šķēle. Savā runā Šķēle pieminēja arī politisko spēku, kurš vienmēr bijis pārstāvēts Saeimā, taču nav piedalījies valdības veidošanā, - kreiso spēku apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā," kuru "skaidrā opozīcija ārpolitiskajiem centieniem palīdzējusi mobilizēt visus spēkus, lai nepakļautu pārskatīšanai virzību uz NATO". Savukārt "sociķiem" Šķēle pateicās par "vairākiem neveiksmīgiem piemēriem, kuru vidū spilgtākais ir politiskā apsēstība iedibināt jaunu valsts pamatlikumu". Runas noslēgumā Šķēle pieminēja arī 8.Saeimā jaunienākušos politiskos spēkus, lielāko uzmanību veltot Ministru prezidenta Einara Repšes vadītajam "Jaunajam laikam". ""Jaunais laiks" atbalsta to valsts kursu, kuru īstenojušas visas pēdējās valdības, taču atšķirība ir izmaiņu tempa solījumā," atzina Šķēle. "Jaunā laika" panākumus Šķēle skaidroja ar sabiedrības noskaņojumu - vēlmi pēc zināma svaiguma, taču apšaubīja "Jaunā laika" iespējas savus solījumus realizēt. "Un galu galā, gan jau kāda daļa no brangajiem solījumiem, jācer, tiks taču arī izpildīta," sacīja eksdeputāts. Viņš gan atgādināja, ka vienmēr cilvēkus aicinājis negaidīt brīnumus un katram uzņemties atbildību par sevi. "Es aizeju ar labām cerībām," uzsvēra Šķēle, norādot, ka Latvija virzās uz Eiropas Savienību un NATO, un pauda arī cerību, ka tiks uzcelta jaunā Nacionālā bibliotēka un ieviesta kārtība augstākajā izglītībā. Saviem kolēģiem, kas paliek aktīvajā politikā, Šķēle novēlēja "panākt miera izjūtu sabiedrībā". "Būtu ļoti svarīgi cilvēkos iedēstīt pārliecību par sevi, savas ģimenes un valsts ilgtermiņa drošību.. Atskatoties uz visu padarīto, uz visu, kas bijis, joprojām es ticu, ka visa mūsu darbošanās politikā ir tikai tāpēc, ka mēs mīlam šo valsti," savu runu noslēdza Šķēle. Viņa vietā deputāta pienākumus sāks pildīt līdzšinējais Valmieras mērs Māris Kučinskis, par kura mandāta apstiprināšanu ceturtdien balsoja visi 96 klātesošie deputāti. Pēc Kučinska svinīgā solījuma Šķēle pameta plenārsēžu zāli un kopā ar lielu pulku žurnālistu devās uz Tautas partijas frakcijas telpām, kur neformālā gaisotnē pie klātiem galdiem pārsprieda politiskās aktivitātes un aiziešanas motīvus. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre šodien Saeimas prezidija vārdā novēlēja no amata aizejošajam deputātam Andrim Šķēlem panākumus, realizējot viņa ieceres. Ūdre norādīja, ka triju gadu laikā, kopš Šķēle bija parlamenta deputāts, Latvijas valsts ir piedzīvojusi attīstību - saņēmusi aicinājumu iestāties Eiropas Savienībā un NATO, izdarīts daudz citu labu lietu. Ūdre novēlēja Šķēlem viņa ieceru izdošanos. Saeimas deputāti godināja Šķēles aiziešanu no Saeimas, pieceļoties kājās. Sēžot palika vienīgi apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāti. Šķēle ievēlēts no Vidzemes vēlēšanu apgabala, un pēc likuma viņa mandāta nolikšanas gadījumā par deputātu kļūst nākamais deputāta kandidāts Vidzemes apgabalā - Kučinskis. Kučinskis Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai apliecinājis gatavību sākt pildīt deputāta pienākumus. Par vēlmi aiziet no aktīvās politikas Šķēle paziņoja decembra beigās. Pagājušā gada nogalē TP kongresā Šķēle atteicās kandidēt uz partijas priekšsēdētāja amatu un par TP līderi ievēlēja bijušo zemkopības ministru Ati Slakteri. TP Saeimā šobrīd strādā opozīcijā. Tikmēr neliela Sociāldemokrātu savienības jauniešu grupa ar plakātiem un sarkanu ziedojumu kasti, uz kuras attēlots ilggadējais Tautas partijas līderis Andris Šķēle, netālu no Saeimas ēkas vāc ziedojumus Šķēlem, kurš šodien noliek Saeimas deputāta mandātu. Jaunieši tur plakātus "Ziedojiet aizgājējam, lai nerodas nepieciešamība atgriezties", "Veiksmi puķu biznesā" un "Šķēlem - 1 000 000". Sociāldemokrātu savienības jauniešu aktīvists Mārtiņš Kosovičs pastāstīja, ka pagaidām Šķēlem saziedots viens lats un 12 santīmu. "Pusi no šīs summas ir ziedojuši garāmgājēji, pusi - mēs paši," stāstīja jaunietis. Viņš arī īpaši akcentēja, ka neviens no deputātiem un žurnālistiem ziedojumu kastē nav iemetis savu artavu. BNS novēroja, ka ziedotājiem garām gāja arī 7.Saeimas deputāts sociāldemokrāts Oskars Grīgs. Jaunieši aicināja viņu ziedot Šķēlem, bet deputāts smaidot atbildēja: "Beidziet apcelt manu draugu Andri," un devās tālāk. Kosovičs sacīja, ka pēc akcijas iecerēts savāktos ziedojumus pārskaitīt Tautas partijas kontā ar norādi, ka nauda paredzēta partijas izveidotājam Šķēlem. Šķēle (1958) 1981.gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju lauksaimniecības mehanizācijas specialitātē. Trīs reizes bijis Ministru prezidents (1995.-1997., 1999.-2000. - demisionējis), 1998.gadā kļuva par jaundibinātās Tautas partijas priekšsēdētāju. Viņš bijis lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks, pēc Daiņa Ģēģera demisijas - lauksaimniecības ministra vietas izpildītājs (1990). Žurnāla "Klubs" sarakstā Šķēle minēts 100 Latvijas miljonāru skaitā.

Uz augšu