"Mūsu cilvēks" – Eirovīzijas konkursa izpildproducents Arvīds Babris.

- Šodien plašākai publikai tika nosaukti nacionālās atlases dalībnieki, kur vidū visai maz jaunu autoru, kā arī maz jaunu izpildītāju. Vai šāda prakse ir efektīva? - Mūsuprāt, ir pietiekoši daudz jaunu autoru un jaunu izpildītāju. Mēs uzzinājām ne tikai 15 pamatsastāva izpildītājus un dziesmas, bet arī trīs rezerves dziesmas. Ja gadījumā kādam no pamatsastāva ir jābrauc ļoti svarīgā koncerttūrē, tad mums ir vēl trīs izpildītāji, no kuriem divi ir jauni un nezināmi, bet trešais ir grupa "Apvedceļš". Koncerts Ventspilī izskatās izdevies, jo dziesmas ir interesantas, dažādas. Malači, labi pastrādājuši mūzikas rakstītāji šogad. - Jums pašam izdevās noklausīties visas 57 dziesmas? - Jā. Mēs to izdarījām. Pirmdien bija pēdējais termiņš, otrdien mēs tā ātri "izbraucām cauri" dziesmām. Vidēji līmenis ir augstāks nekā pagājušā gadā. Es domāju tajā ziņā, ka nav dziesmas, kuras trāpījušas ne tajā žanrā. Pagājušā gadā bija tādi jocīgi gadījumi. - Jums bija pārsteigumi, jaunatklājumi? - Tajā brīdī, kad mēs klausījāmies, mēs apzināti neskatījāmies tos, kas ir devuši iekšā. Bija dziesma Nr. 3, Nr. 6, Nr. 57. Mēs izdarījām priekš sevis tādu testa vērtēšanu un pēc tam skatījāmies, kad tad mums ir paticis. Es nupat ziņās skatījos žurnālista sagatavoto materiālu par Reiniku, Freimani un Janu Kay. Bija ļoti interesanti izlasīt anketās. - Iepirkumu uzraudzības birojs saistībā ar Eirovīziju, ir saņēmis jau divas sūdzības. Mēs atceramies skandālu, kad Ķīpsalas halles saimnieki "BT1" apšaubīja Latvijas televīzijas konkursa godīgumu. Šobrīd ir apdraudēta pārvietojamās daudzkameru stacijas iepirkšana. Iepirkumu uzraudzības birojs formulējis, ka šīs iekārtas konkurss ir bijis neprecīzi organizēts. Kā atbildība tā ir? - Es esmu šī konkursa raidījuma izpildproducents. Investīciju apgūšana, pirkšana – tā nav mana kompetence. Cik es zinu, tad šajā konkursa procedūrā pie attiecīgā naudas daudzuma, kāds bija izdalīts vajadzīgo konkursa noteikumos izvirzīto kvalitāti, neizdevās iegūt. Tāpēc konkursa vietā ir iesāktas sarunu procedūra, kurā notiks sarunas, lai no visiem iespējamiem ļaunumiem, nespējai par šo summu nopirkt vajadzīgo aprīkojumu, ekipējumu, pārvietojamo televīzijas staciju. Mēs varētu nopirkt mazāko ļaunumu. Nevis melnā krāsā, kādā mēs gribētu, bet gaiši pelēkā krāsā. Nevis ar zelta maliņām, sudraba maliņām. - Tā ir juristu atbildība? - Es domāju, ka tā ir juristu atbildība. Ja kaut kas apdraud šī konkursa norisi Latvijā, tad tas ir mežonīgais konkursu skaits. Bez investīciju konkursiem, mums lai uztaisītu šo konkursu, pavisam ir zem 50 konkursiem. Mums ir 43 konkursi jau noslēgušies. Patiesībā jebkurš zaudētājs, un zaudētāju parasti ir vairāk nekā uzvarētāju, ir tiesīgs 10 dienu laikā bez jebkādām drošības naudām, iemaksām, noprotestēt lēmumu. Pēc tam šis lēmums tiek atzīts par nepamatotu, es ļoti ceru, ka tā tas būs arī vairumā gadījumu un tā ir jābūt visos gadījumos, tad vienalga šim zaudētājam ir juridiskas tiesības vēl 30 dienu laikā noprotestēt arī šo Iepirkuma biroja akceptu konkursa procedūrai. Tas nozīmē, ka to var izdarīt caur tiesu. Ja sākas tiesa, tad tie ir mēneši, pusgadi, gadi. Mēs nevaram pieņemt to vai citu grima materiālu piegādātāju. - Tas nozīmē, ka 2003. gadā konkursu rīko Malta. - Malta ir ļoti maza valsts. Es nezinu, vai viņa būtu spējīga. Trešajā vietā bija Igaunija. Igaunija parādīja, ka ir spējīga. - Bet bez ironijas? - Tas ir ļoti nopietni. Katrs no šiem konkursiem slēpj sevī slēptu risku. Protams, es nedaudz sakāpinu, bet teorētiski es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc lai zaudētājs neprotestētu un neietu līdz galam. Sporta pēc kaut vai. - Šajās dienās Rīgā notika starptautisks forums par Latvijas tēla veidošanu. Vai kāds no šiem gudrajiem vīriem, kas bija ieradušies, meklēja jūsu starpniecību vai vaicāja jūsu padomu par to, kā Latvija varētu Eirovīziju izmantot Latvijas tēlam? - Diemžēl es pats nebiju šajā forumā. Tur bija televīzijas cilvēki. Es zinu, ka lielo valstu uzskats par to, ko mazai valstij var dot Eirovīzija, ir gauži miglains. Man ir palicis tāds priekšstats. Bija arī igauņi, kuri runāja par savu pieredzi, minēja tieši Eirovīziju un rādīja fragmentus no tās. Es lasīju LETA ziņās par to, ka zviedru speciālisti salīdzina Eirovīziju un Latviju kā olimpiskās spēles. Olimpiskās spēles ir ļoti milzīgs pasākums. Eirovīzija ir milzīgs pasākums. Mēs visi to redzēsim nākamgad šeit Rīgā. - Zviedru ekonomists minēja faktu, ka izdevumi valstij varētu būt lielāki nekā ienākumi. - Patiesībā to ir ļoti grūti saskaitīt. Ja mēs izskatīsimies labi, tad mēs šos augļus varēsim plūkt 6 – 10 gadus. Viss atkarīgs no tā, vai patrāpīsies kāds negodīgs cilvēks kādam žurnālistam ceļā, vai nepatrāpīsies. Es jau minēju, piedodiet taksisti, bet mēs bijām pirms divām nedēļām Stokholmā un pirmais secinājums sagaidot Rīgas lidostā pēc 7 – 8 minūtēm taksometru, mēs secinājām, ka Rīgā taksometru šoferi neattaisa durvis taksometram abās pusēs, neattaisa bagāžnieku, nepaņem no tevis somu, neieliek iekšā. Stokholmā to dara. Es nezinu, cik tas izmaksā zviedru taksometru firmām, lai piemaksātu šoferiem, lai viņi to dara. Un dod čeku bez prasīšanas. - Jums bija pieredze jau noslēgušos konkursos. Daudzas nozares ir skartas. Tūrisma firmas, starptautiskas koncertzāles. Cik gatavas ir dažādās Latvijas nozares tādam vērienīgam pasākumam? - To mēs redzēsim. Viss, kas ir bijis, ir bijis pirms diviem gadiem konference. Attiecībā uz skanējumu Eiropā, tā bija diezgan šaura. Eirovīzija ir 166 miljoni skatītāju, kas skatīsies šo pasākumu tiešraidē un kādi 20 miljoni caur internetu un pēc tam vēl atkārtojumu. Nupat bija kontakti ar Honkongas televīziju, kas arī grib raidīt šo Eirovīzijas dziesmu konkursu. Ja kaut kas būs ne tā, tad patiesībā visi to uzzinās momentāni un varēs smīkņāt, ironizēt. Bet ja viss būs kārtībā, tad tieši otrādi teiks, ka baigi labi un atzīs, ka mums ir visskaistākās upes, pludmales, meitenes, pilsētas. Ir mums skaistas vietas. - Konkursa jaunākajām dalībvalstīm konkursa organizatori pilnībā neuzticas. Tāpēc gluži tāpat kā Igaunijā pērn, mums nāks palīgā zviedri. Kāds proporcionāli būs sadalījums? - Visa radošā iecere, ideja un viss pārējais ir 100% ražots Latvijā. Ar tehnisko realizāciju mums palīdzēs zviedru televīzija, ko mēs esam izvēlējušies tikai pēc ieteikuma. Mēs izvēlējāmies Zviedriju, jo Zviedrijas veidotais gan Stokholmas konkurss, gan Tallinas konkurss, bija televizioniski spēcīgāks šovs nekā Dānijas. Tie būs zviedri, tie būs arī igauņu kolēģi, kas mums palīdz un palīdzēs arī norvēģi. Patiesībā problēma ir tāda, ka 2000. gadā, kad Zviedrijā bija šis pasākums, tad zviedru televīzija kaut ko vispār sāka darīt februāri – martā. Tur viss ir turpat blakus. Karlsons dzīvo pāri ielai, Andersons aiz stūra, Johansons blakus kvartālā. Visu pieved, saved un viss notiek. Šeit nav ļoti daudzas lietas. Mums ir jāsaprot, ko vajag. Tad ir jāsameklē. Ir jāuztaisa konkursa procedūra, kas reizēm ir ļoti absurda. Piemēram, ja gribētu uzaicināt "Labvēlīgo tipu" kā viesmāksliniekus, kuram ir 6 cilvēki, ir šuvēji, ģērbēji, tērpi. Ja tas viss pārsniedz 1000 latus šīs izmaksas, tad mums ir jārīko cenu aptauja, kurš labāk mums piedāvās "Labvēlīgā tipa" pakalpojumus. Tas ir absurds, bet likums neparedz nekādas atkāpes. - Šonedēļ uzzinājām jaunās Ventspils sejas vārdu, kas dīvainā kārtā sakrīt ar Eirovīzijas uzvarētāju Mariju Naumovu. Kādu atbildību tas uzliek jaunajai dziedātājai, ja mēs ņemam vērā, ka pēc iespējamā scenārija viņa varētu būt konkursa fināla vadītāja? - Baumas ir visādas. Būtībā šis jautājums Marijai tika uzdots vai nu otrajā dienā pēc uzvaras preses konferencē Tallinā, vai arī tas bija trīs dienas vēlāk preses konferencē Rīgā. Tās ir baumas, kurām mēs apstiprinājumu vai nu gūsim vai negūsim 29. novembrī, kas būs valstu uzstāšanās kārtības izloze. Marijai tagad ir atbildība tāpat ļoti liela. Viņai ir gan lieli ieguvumi, gan liela atbildība. Viņa ļoti labi ar to visu tiek galā. Tik aizņemts cilvēks kā viņa ir, es domāju, ka Latvijā šobrīd nav tādu cilvēku. Es nebiju klāt šajā darījumā. Tās ir pilnīgi Marijas un Ventspils attiecības. Es ceru, ka tās netraucēs Marijai eventuāli piedalīties vai atnākt uz konkursu, kurš notiks Rīgā. - Jūsu krēslā otrdien sēdēja Kirovs Lipmans, kad žurnāliste jautāja – vai Latvija tiešām ir gatava rīkot hokeja čempionātu? Tas gan ir 2006. gadā. Pēc pusgada ir jānotiek Eirovīzijai. Liekot roku uz sirds, cik Latvija šobrīd ir gatava? - Es vienpersoniski neesmu Latvija. Nedaudz Latvijas likumdošana ir jāpiestrādā, lai mēs būtu pavisam gatavi un, lai man nav tāda sajūta, ka esmu totāls noziedznieks, kas nolēmis būvēt vismaz kosmodromu. Man ir tāda sajūta. Izliekot kameras, atceroties, ka aiz muguras stāv likuma ķīpas, kas noteikti ir jāievēro. Bet es domāju, ka viss notiksies. Mums vienkārši ir jābūt gataviem. Atbalsts ir visaugstākajā līmenī. Diemžēl likumi ir tādi, kādi ir likumi Latvijā. Bet es domāju, ka viss ir uz labu. Mēs pēc tam varēsim nākt ar ierosinājumiem likumdošanas izmaiņām.