Reirs: "Par neizdarītiem darbiem ministriem ir jāatkāpjas" (2)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Austra Helēna Žaggere/LETA

Ja ministrs nav paveicis uzdotos darbus, tad viņam no amata ir jāatkāpjas, tā šovakar Latvijas Televīzijas (LTV) diskusijā "Partija fokusā" norādīja partijas "Jaunā Vienotība" (JV) Zemgales pirmais numurs, pašreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs.

Tāpat partijas programmā minēts, ka atalgojums valsts pārvaldē jānosaka atbilstoši darba rezultātiem, "paredzot atbildību par nepadarīto".

Tiesa, viens no uzdevumiem, ko līdz šim nav izpildījusi pati Reira vadītā Labklājības ministrija (LM), bija līdz 2018.gada 31.martam izstrādāt jaunu iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecības veidiem, atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.

Vaicāts, kādēļ šis uzdevums nav izpildīts un kurš par to uzņemsies atbildību, Reirs skaidro, ka Labklājības ministrija divreiz ir izsludinājusi konkursu uz preču groza izstrādi, taču neviens pieteikums nav ticis saņemts.

Tāpat ministrs norāda, ka Labklājības ministrijā "nav neviena konkrēta cilvēka", kurš būtu atbildīgs par šo uzdevumu, tādēļ nav iespējams runāt par algas samazināšanu vienai konkrētai personai.

LTV vadītajā diskusijā "Partija fokusā" šovakar piedalījās JV sarakstu lokomotīves: Edgars Rinkēvičs (Rīga), Inese Lībiņa-Egnere (Vidzeme), Arvils Ašeradens (Kurzeme), Jānis Reirs (Zemgale) un Aldis Adamovičs (Latgale). 

Šī vakara raidījumā bija plānots iztaujāt arī "Rīcības partijas" pārstāvjus, taču diemžēl viņi uz diskusiju nevarēja ierasties, jo pa ceļam uz Rīgu "salūza auto". 

Komentējot nākamo Saeimas sasaukumu, Ašeradens norādīja, ka tā, visticamāk, būs fragmentāra un ka "populistiskas partijas ir risks Latvijas attīstībai".

JV ir skaidri norādījusi, ka nākamajā valdībā nesadarbosies ar partiju "Saskaņa", jo līdz šim "Saskaņa" sevi pierādījusi kā prokremlisku partiju. Pagaidām JV vēl nav oficiāli paudusi viedokli par sadarbību ar partiju "KPV LV". 

Viens no apspriestajiem tematiem bija Valsts drošības dienesta (VDK) arhīvu publicēšana.

Kā norādīja Nacionālās drošības komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere, JV uzskata, ka VDK kartotēka ir jāpublicē internetā kopā ar zinātniskajiem komentāriem.

Pret kartotēkas publicēšanu gan ir asi iebildis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs, Jānis Maizītis, taču, kā norāda JV, tā savu pozīciju šajā jautājumā negrasās mainīt. 

Vaicāta, kad partija nosauks savu prezidenta amata kandidātu, JV norāda, ka tas notiks pēc vēlēšanām. 

Savā prioritāšu sarakstā JV min obligāto iepirkumu komponenšu (OIK) atcelšana, aizsardzību, pašvaldību reformu, kopdzīves likumu un VDK arhīvu publicēšanu. 

Pēc diskusijas žurnālisti Odita Krenberga, Aivars Ozoliņš un Anita Daukšte nosauca vēlētāju ieguvumus un zaudējumus, balsojot par JV.

Eksperti minēja, ka viens no lielākajiem ieguvumiem neapšaubāmi ir JV pieredze politikā, taču pastāv arī zināmi riski, piemēram "aizkulišu vienošanās", par kurām sabiedrība nenojauš. 

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu