Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

“Mūsu cilvēks” – Rīgas domes Finansu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš. .

Prese šodien atgriezusies pie jautājuma par to, kā par mūsu naudu ar Rīgas domes Finansu departamenta rokām tiek datorizēta Rīga. Kāds eksperts šodien teica, ka plānotais 800 000 latu vērtais domes vienotais datu pārraides tīkls izskatoties, it kā kāds mēģinātu pārvadāt vienu dēļu kravu vilciena sastāvā, kurā ir 100 vagonu, un teiktu, ka tas ir racionāli un lietderīgi. Mūsu studijā šovakar ir projekta aizstāvis – Rīgas domes Finansu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš.

- Rīgas mērs šodien radio teica, ka jau pirms vairākiem mēnešiem apturējis jebkādas darbības IT jomā Rīgā. Kā tas izpaužas? Vai tas attiecas arī uz šo 800 000 latu vērto darījumu ar SIA “DAN Communications”? Vai tas ir pabeigts? Vai ir noticis? Vai prece ir saņemta? - Šis projekts šobrīd ir attīstības stadijā. Šobrīd faktiski ir piegādāta un uzstādīta pirmā aparatūras partija, kas sevī ietver visus centrālos punktus šajā datu pārraides tīklā un 20 terminālus jeb lokālos pieslēgumus, kuri nodrošina šo datu pārraidi 20 skolām Rīgas pilsētā. Kopējā projekta kapacitāte pie tām frekvencēm, kuras mūsu rīcībā, ir līdz pat 8 gigabiti sekundē. Kas, protams, ir milzīgs ātrums ar tiem, kas salīdzinot ir pieejami šobrīd. Bet mums ir arī 400 iestādes, kuras ir jāsavieno. 400 dažādi pārraides punkti. - Par tām detaļām un skolām mēs runāsim tālāk vēl. Mani šobrīd interesē tas sākums. Proti, SIA “DAN Communication” kopš pagājušā gada aprīļa ir ieguvis 12 no 53 Finansu departamenta pasūtījumiem. Tātad, gandrīz ceturto daļu. Šajā 800 000 gadījumā runa ir par vienu lielu septiņos mazākos sadalītu pasūtījumu. Kas bija pārējie pieci? - Es neatceros visas šīs nianses. Es biju varbūt orientējies uz šo te pasūtījumu. Bet arī visi tie ir saistīti ar datu pārraides tīklu izveidi. - Visi 12 ar šo vienu projektu saistīti? - Šeit patiesībā nav pareizi lietot vārdu “datortehnika” un “datorizācija”. Tās faktiski ir telekomunikācijas. - Vai jūs varat pateikt, cik lielu daļu no “DAN Communications” kopējā apgrozījuma veido Rīgas domes Finansu departamenta pasūtījumi? - Es domāju, ka kāda puse varētu būt apmēram. - Šie septiņi darījumi par 800 000, pieci vēl. Cik ir kopā? - Šī projekta kopējās izmaksas, ja tiktu pilnā mērā īstenotas, tie būtu 5 miljoni dolāru jeb 3 miljoni latu. Un tas nodrošinātu faktiski šo 400 pieslēgumu punktu izveidošanu Rīgas pilsētā. - SIA “DAN Communication” pagājušogad viss kopējais apgrozījums bija 1,34 miljoni latu. Tā kā varētu domāt, ka viņi dzīvo tikai ar Rīgas domes naudu, vai ne? - Man to tiešām grūti komentēt. Es domāju, ka viņiem ir pietiekami daudz pasūtījumu, arī pasūtījumi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, kur varbūt neparādās Latvijas pārskatos šī darbība. Tur viņiem ir meitas firmas, kuras darbojas zem attiecīgo valstu likumdošanas. - Bet konkrēti Rīgā? - Es domāju, ka viņiem ir “Lattelekom” un dažas citas komunikāciju turētāju organizācijas, kas arī saņem pakalpojumus no viņiem. - Vai jūs varat izstāstīt, kā tad tas viss sākās? Prese ziņo, ka viss ir sācies it kā ar vienu 5000 latu vērtu pilotprojektu, pēc kura ir nolemts, ka jāturpina ar viņiem. - Patiesībā viss sākās vēl tālajā 1997. gadā, kad mēs likām lielas cerības uz samērā aktīvu darbību izvērsušo valsts datu pārraides tīklu un organizāciju, kurai vairākkārt mainīts nosaukums un kura diemžēl mūs sarūgtināja un nespēja sniegt tos pakalpojumus, kurus mēs cerējām saņemt. - Ko tā nespēja jums piedāvāt? - Viņa nespēja piedāvāt pietiekami ātrdarbīgas līnijas, kuras spētu nodrošināt mūsu dažādu punktu saslēgšanu vienotā datu pārraides tīklā, lai nodrošinātu lielu datu bāžu funkcionēšanu. - Vai tas pats attiecas uz “Lattelekom”, Radio un televīzijas centru? - “Lattelekom” teorētiski to varēja, bet izmaksas bija nesamērojami lielas. Tur bija mēneša nomas maksā 1500 latu vienai divu megabitu līnijai. - Cik jums tās līnijas vajadzēja? - Mums šobrīd darbojas 27 šādas līnijas. Kopā vajag simtos līniju. 400 vai 300. Faktiski “Lattelekom” gadījumā viņi nespēja nodrošināt ātru un operatīvu šo rīcību, lai šo pieslēgumu izveidotu. Tas viss vilkās mēnešiem. Pat vienas atsevišķas līnijas ierīkošana prasīja mēnešus. Mēs nonācām pie secinājuma, ka nav citas izejas, kā veidot savu datu pārraides tīklu un paralēli iekšējo balss tīklu, ko nodrošina šis kopējais tīkls. Tas dod iespēju gan būtiski ekonomēt uz sakaru pakalpojumiem, gan arī nodrošināt virkni tādu funkciju, kuru nespētu esošie pakalpojumu sniedzēji. - Kas ir “mēs nonācām pie secinājuma”? - Rīgas domes Finansu departamentā ir informātikas un tehnikas pārvalde, kas apkalpo domes visas datoru lietas un sakaru lietas. Šajā pārvaldē strādā 30 cilvēki. Šis ikgadējais datorizācijas un datu pārraides tīkla izveides budžets ir apmēram 1 miljons latu pašām domes institūcijām, pārvaldes aparātam. Apmēram miljons latu gadā ir skolu datorizācijai un pārraides tīkla izveidošanai. - Un tomēr kāds tad bija tas sākums ar SIA “DAN Communications”? - Tā bija izsole, kurā “DAN Communications” vinnēja 1997. gadā. - Izsole par ko? - Datu komunikācijas aparatūras iegāde, kur arī šī te projekta izmaksas bija vairākos simtos tūkstošu latu. Diemžēl sakarā ar to, ka tās līnijas no valsts vienotā datu pārraides tīkla neizdevās saņemt, tad mēs bijām spiesti iet soli pa solim un ieviest “point to point” saucamos datu linkus, kuri savienoja kā tāds tīmeklis visas mūsu institūcijas, kurām bija nepieciešama šī tīkla darbība. Arī komunikāciju un komutāciju nodrošināja SIA “DAN Communication” piegādātās iekārtas. - Kas izstrādāja šo lielo projektu? Kas virzīja to apstiprināšanai pilsētas budžetā? - Viņš nekad nav ticis noformulēts kā tāds vienots un iepriekš apstiprināts projekts. Viņš ir ticis attīstīts soli pa solim. Mēs savu iespēju robežās, finansiālo resursu robežās gadu no gada audzējām šo tīklu līdz tam līmenim, kad faktiski vairs specifisko datu pārraides īpatnību dēļ nebija iespējams viņu attīstīt. Datu pārraides links viens otram sāka traucēt, un viņi nebija būtībā tālāk attīstāmi. Tāpēc bija nepieciešams radikāls risinājums, kur visefektīvākais ceļš būtu optisko kanālu ierīkošana. Bet mūsu apstākļos tas diemžēl ir pilnīgi nereāli, jo tās izmaksas pat nebūtu tajos kabeļos, bet visās tajās rakšanās, saskaņošanās un citās lietās ir tik grandiozas, ka šobrīd mēs to nevaram atļauties. To var atļauties šobrīd Rietumeiropas lielās pilsētas, kur kūļiem tiek šādi kabeļi rakti zemē iekšā. Un tur viņi atmaksājas, jo ir attiecīgi maksātspējīgs pieprasījums. - Kas ir tas galvenais nosacījums, kāpēc ar šīs nepieciešamās aparatūras piegādi nevarēja nodarboties citas firmas? Kāpēc nevarēja rīkot konkursu? - Šeit diemžēl ir tā situācija, ja iedod mazo pirkstiņu, tad faktiski ir jādod arī visa roka. Diemžēl, lai cik tas nebūtu varbūt neizdevīgi. - Jūs taču pats neesat ļoti liels datorspeciālists. Kas to pateica? - Man ir šie 30 darbinieki, kas ar šīm lietām nodarbojas. Viņi ir guvuši pietiekamu pieredzi. Ja mēs runājam par to konkurenci, tad tā konkurence jau faktiski nepastāv. Jo vēl pirms diviem gadiem mums nācās algot darbinieku, kuram mēs pastāvīgi ik pa dažiem mēnešiem kārtojām patstāvīgās uzturēšanās atļauju. Viņš bija samērā unikāls speciālists, lai šīs lietas nodrošinātu. Un, ja kāds apgalvo, ka viņam ir kapacitāte, resursi, lai šo ierīkotu, tad es domāju, ka tas ir no sērijas “protu, protu, bet čiks vien sanāk”. - Jūs domājat vai jūs zināt? - Es zinu to. - Vai jūs varat pateikt, cik gadā izmaksās šī domes personīgā tīkla apkalpošana un ekspluatācija, kad viņš būs pilnīgi pabeigts un gatavs? - Šī tīkla uzturēšana maksās apmēram 5% no šī tīkla vērtības. Tas 250 000 maksās acīmredzot. - Katru gadu? - Jā. Dolāru. - Un kas ar to nodarbosies? - Diemžēl tiem pašiem maniem darbiniekiem būtu jānodarbojas. - Kāpēc diemžēl? - Nav cita neviena, kas to dara. - Jūs jau minējāt, ka projekts attieksies arī uz skolām, kur, kā zināms, ir atsevišķs skolu datorizācijas projekts. Skolās jau pirms kāda laika bija zināmas problēmas ar to, ka firma “Fortech” bija dabūjusi no jums pasūtījumu, kura rezultātā skolēni tika apgādāti ar superjaudīgiem un dārgiem datoriem. Tad izrādījās, ka to jaudas skolnieki var izmantot tikai ¼ daļu. Kāpēc skolām ir vajadzīga šī pieslēgšanās vienotajam datu pārraides tīklam, ja, kā 2. vidusskolas direktors avīzēs saka, ka viņš tagad ir sācis saņemt elektroniskās vēstules no Rīgas domes un skolu valdes. Vai tam tiešām ir nepieciešams atsevišķs tīkls šādām informācijām? - Redziet, tas viss ir tikai sākums. Ja mēs tagad paskaitām tos 8 gigabitus, no kuriem tā efektīvā ātrdarbība būs droši vien puse tikai, tad uz šīm 400 iestādēm padalām, tad iznāk 10 megabiti uz vienu iestādi. Pie tiem informācijas apjomu pieaugumiem, kādi šobrīd valda pasaulē, tas patiesībā nav nekas. Tas ir 5 gadus veca lokālā datortīkla ātrdarbība. Šobrīd faktiski ar tādu ātrdarbību varētu strādāt tīkls, kurā ir 10 datori, bet ne visa pilsēta. - Runa jau nav par ātrumu šajā gadījumā tik lielā mērā, kā par to priekš kam tas ir vajadzīgs. Vai tad skola nevar no skolu valdes normālā interneta ceļā saņemt? - Nav jau šī normālā interneta ceļa. Pakalpojums, kurš ir visai nekvalitatīvs diemžēl šobrīd. Viņa ātrdarbība ir kaut kādi 128 vai 256 vai pat labākā gadījumā 512 megabiti sekundē. Turklāt mēdz būt asinhrons. Tas nozīmē, ka abos virzienos nav vienāds datu pārraides ātrums. Viņš faktiski nedod iespējas rīkot videokonferences, centralizēto eksāmenu iespējas rīkot. Viņš nodrošina labākajā gadījumā kaut cik normālu interneta darbu, bet es domāju, ka tas internets ir tikai sākums. Mums vēl ir ļoti daudz ejams ceļš uz šo datoru izmantošanu, ko jūs minējāt. Un šis viedoklis, ka šie datori ir pārlieku jaudīgi, ir tikai viens no viedokļiem. Patiesībā, ja jūs aprunātos ar tiem skolniekiem, kas strādā ar šiem skolniekiem… - Skolnieki ir sajūsmā. Par to es nešaubos. - Tas viedoklis varētu būt savādāks. Turklāt viņš būs vairākus gadus šāds viedoklis un nevis tikai iegādes gadā. - Vai jūs varat pateikt, cik Rīgā ir skolēnu un cik ir šo datorizācijas programmas ietvaros sagādāto datoru? Proti, uz cik skolēniem Rīgā ir viens dators? - Ja Rīgā ir 100 000 skolēnu, tad ir 3000 datoru vai varbūt 4000, kas skolās tika iegādāti par pašu līdzekļiem. Varam rēķināt, ka uz 5 skolniekiem ir apmēram 1 dators. - Un cik Rīgā skolu? - Rīgā ir 149 laikam skolas pēc pēdējiem datiem. Tur visu laiku optimizējas un mainās. Kad mēs šo projektu sākām, bija 152 skolas. - Tad trešā daļa no tiem punktiem, uz kuriem attieksies šis vienotais pārraides tīkls, būs tieši skolas? - Jā. - Ja runājam par visiem šiem pusotra gada pasūtījumiem, ko jūsu departaments ir devis, ir redzams, ka 42 no 53 gadījumiem konkursa iznākums ir bijis zināms jau iepriekš. Kā jūs šodien avīzē sakāt, ja tas ir zināms, tad konkurss nav jārīko. Proti, pasūtījuma piešķiršana notikusi ar viena pretendenta metodi. Kā jūs varat izskaidrot, ka šis īpatsvars ir tik liels? Ko, piemēram, zvērināta advokāta Andra Grūtupa birojs var piedāvāt tādu, ko nevar piedāvāt citi advokāti? - Viņš var rezultātu piedāvāt. Man kā administratoram pienākums ir nodrošināt šo rezultātu. Nevis veikt darbību, kurai rezultāts nav prognozējams un zināms, bet nodrošināt šo rezultātu. Ja es esmu to izdarījis, tad faktiski es esmu savu darbu paveicis un savu algu nopelnījis. - Tātad Grūtupa kungs ir tas advokāts, kas pie jums nāk un saka: “Jūs man maksājiet tik. Citu konkursa pretendentu nav, un es jums dabūšu uzvaru lietā.” - Es domāju, ka šī te likuma darbība atsevišķās jomās ir diezgan kurioza, it īpaši advokatūras jomā un tamlīdzīgi. Protams, ka mēs, būdami likumpaklausīgi, rakstām šos protokolus un dokumentējam to visu procesu, bet patiesībā, ja iedziļinās tajā būtībā, tad izraisa mazliet tādu ironisku attieksmi pret šo likuma normu darbību atsevišķās jomās. Bet, protams, likums ir jāievēro tāds, kāds viņš ir. - Bet jūs jau likumu traktējat, vai ne? Likums neliedz rīkot arī konkursus. - Es gribētu redzēt, kā izskatītos konkurss vai izsole par advokāta tiesībām pārstāvēt domi kaut kādās lietās. Man tas izskatītos diezgan jocīgi patiesībā. Es neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, kur kāds būtu rīkojis tādu konkursu. - Finansu ministrijas departaments, kas pārbauda pašvaldību pasūtījumus, šī SIA “DAN Communication” sakarā ir pieaicinājis ekspertus tā novērtēšanai. Eksperti ir sagatavojuši jautājumus, uz kuriem gribētu saņemt jūsu atbildes. Vai jūs esat tās sagatavojis? - Šīs atbildes top. Šonedēļ ir iesniegšanas termiņš. Mēs noteikti iesniegsim laikā. - Eksperti arīdzan saka, ka attiecīgu aparatūru varētu iegūt arī par trīs reizes zemāku cenu. Vai jūs esat pilnīgi pārliecināts, ka nelietderīgi netērējat rīdzinieku naudu? - Līdzīgu aparatūru varētu iegūt par vēl vairāk reižu zemāku cenu, bet ne ar tiem parametriem, kādus mēs vēlējāmies iegūt. Piemēram, mums bija piedāvājums veikt pilotprojektu nu jau gandrīz pirms diviem gadiem šajā pašā jomā, kur aparatūras cena bija pusotras reizes zemāka. Bet aparatūra nodrošināja trīs reizes mazāku ātrdarbību. Faktiski viņa neveica arī visas tās funkcijas, kas bija nepieciešamas mums. Laimīgas sagadīšanās pēc mums neizdevās šis te pilotprojekts. Un varbūt, ka tas bija uz labu. - Paldies. Es ceru, ka tiešām viss, kas notiek, notiek uz labu. To acīmredzot rādīs laiks un attiecīgo iestāžu pārbaudes un secinājumi. Paldies šovakar par sarunu.

Uz augšu
Back