Pēc piecus gadus ilgās tiesas prāvas Parīzes tiesa pagājušajā nedēļā nolēma izskatīt prāmja "Estonia" katastrofā cietušo cilvēku prasību. Oficiāli par nelaimes iemeslu tika minētas nepilnības kuģa priekšgala paceļamajā vizierī, tomēr daudzi to apšauba.
Parīzes tiesa izskatīs "Estonia" katastrofā cietušo cilvēku prasību .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prāmis nogrima vētrā ceļā no Tallinas uz Stokholmu 1994.gada 28.septembrī, paņemot 852 cilvēku dzīvības. Kā avīzei "Eesti Paevaleht" apgalvo advokāts Luī Lombrē, kurš Parīzes tiesā pārstāv prāmja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieku intereses, iesniegtā prasība tiks izskatīta tikai šā gada septembrī. Līdz šim tiesa centusies noskaidrot, vai tā ir tiesīga izskatīt prasības, ko iesniegusi Zviedrijā reģistrētā bezpeļņas apvienība DIS ("The International Supportgroup After Estonia"), kuru tiesā pārstāv Francijas advokātu birojs "Schmill & Lombrez". Prasībās apsūdzēts prāmi "Estonia" būvējušais Vācijas uzņēmums "Mayer Werft", Zviedrijas Jūras sakaru departaments, kā arī birojs "Bureau Veritas", kurš bija izsniedzis jūras pārvadājumu licenci. Cietušie pieprasa kompensāciju desmitiem miljonu Igaunijas kronu apmērā. Apvienība DIS, ko 1995.gadā izveidoja Zviedrijā dzīvojošais igaunis Gunārs Bendreuss, no katra šīs organizācijas locekļa prasīja tūkstošiem kronu lielu dalības maksu. Kopumā pieprasīto dalības maksu Bendreuss saņēmis no 2112 cilvēkiem, no kuriem 628 ir Igaunijas pilsoņi, bet pārēji - galvenokārt Zviedrijas pavalstnieki. DIS jau savākusi 5,3 miljonus kronu (183,6 tūkstošus latu), ko bija plānots izlietot tiesas izdevumu segšanai. Bendreuss apgalvo, ka savāktos līdzekļus viņš izlietojis arī sevis un savu radinieku - DIS valdes locekļu - algošanai. Vairāku miljonu kronu pazušanā viņš vaino zviedru advokātu Heningu Viti, kuram Bendeuss bija uzticējis DIS pārvaldi. Savukārt Vite paziņoja, ka Bendreuss, ar kuru viņš ir sadarbojies kopš 1996.gada, bet 1999.gadā abu sakari esot pārtrūkuši, nodarbojas ar apmelošanu. Vite atzina, ka zināmu naudas summu viņš esot saņēmis tiesas prāvas sagatavošanas vajadzībām. Ilo Veide, kam prāmja "Estonia" katastrofā gāja bojā meitas, apgalvo, ka viņa sieva 1995.gadā Bendeusam esot iemaksājusi 5000 kronu. Uz 1999.gadā Zviedrijas policijai iesniegto sūdzību par Bendreusa blēdībām Veide vēl neesot saņēmis nekādu atbildi. Veide griezies pēc palīdzības arī pie apvienības "Memento Mare" valdes priekšsēdētāja Raivo Hellermas, taču arī viņš cietušajiem nekādu palīdzību nav sniedzis. Savukārt Hellerma atgādina, ka viņš jau 1995.gadā aicinājis cilvēkus nemaksāt naudu Bendeusam. Avīze "Eesti Paevaleht" raksta, ka Bendreuss no Igaunijas un citu Baltijas valstu pilsoņiem prasījis iemaksāt 195 dolārus (124 latus), bet no zviedriem - 300 dolārus, lai samaksātu labākajiem advokātiem, kuri Parīzes tiesā pārstāv cietušos.