Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
ASV Silikona ielejā, kas kopš laika gala tiek uzskatīta par jaunās ekonomikas šūpuli, jau ilgāku laiku valda depresīva gaisotne. Gandrīz katru dienu avīzes slejās pavīd tik skaļi pieteikto interneta firmu nosaukumi, kas beigušas savu eksistenci, iekļaujoties neveiksminieku pulkā, kas nav spējuši pielāgoties jaunajai situācijai.
Vēl pagājušā gada martā, runājot par augsto tehnoloģiju sektora dinamikas NASDAQ indeksa rādītājiem, tas pārsteidza ar rekordlieliem augstumiem - sasniedzis 5000 atzīmi. Visu, kas sekoja pēc tam, varētu raksturot ar brīvās krišanas paātrinājuma cienīgu efektu. Gada laikā šis indekss piedzīvojis 63 procentu kritumu, noslīdot līdz nepieredzēti zemai vērtībai – 1918 punktiem. Pēdējā gada laikā vien no skatuves ASV ir pazudušas 322 interneta firmas, no kurām puse savu darbību beidza šā gada pirmajos trīs mēnešos. Izmisums, kas valda šai Sanfrancisko apgabalā, ir pašsaprotams, jo kopš gada sākuma par bezdarbniekiem šā reģiona 50 firmas pasludinājušas vismaz 6000 darbinieku. Pat tādi jaunās ekonomikas sprinteri kā "Yahoo", "Amazon", AOL vai "Ebauy" nokļuvuši problēmu apskāvienos. Lai arī ekonomisti lauza galvu, vai tieši tehnoloģiskā sektora lejupslīde ir izraisījusi vispārējo reālās ekonomikas krīzi, jau tagad ir skaidrs, ka iespēja šai sektorā gūt nepieredzēti lielas peļņas tā arī paliks tikai dažu sapņotāju neizsapņots sapnis. Šīm iecerēm, sākotnēji šķita, varēja būt arī kāds pamats - kaut vai atceroties 1995. gadu, kad firmas “Netscape” akcijas pieteica sevi biržu tirgum un jau pirmajā tirdzniecības dienā sākotnējā emisijas cena (28 dolāri par akciju) pieauga vairāk nekā divas reizes, sasniedzot 58 dolārus. Pēc tam sekoja lavīnveidīga Interneta firmu invāzija biržu tirgos, un laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam investori sevi bija pieteikuši jau vairāk nekā 1155 Interneta firmu kapitālos, kopumā investējot gandrīz 117 miljardus dolāru, arvien stiprinot NASDAQ indeksa pozīcijas. Tikai pagājušais gads sevi pieteica ar mērim līdzīgu efektu, kad gandrīz katru dienu tika ziņots par Web-firmu darbinieku atlaišanu un firmu likvidēšanu. Kā ziņo ASV finansu laikraksts “Indastry Standart”, tad laika periodā no pagājušā gada martam līdz šodienai kopumā uz ielas nokļuva vairāk nekā 73 000 strādnieku. Janvārī vien pēc nesekmīgās Ziemassvētku tirdzniecības, darba devēji kopumā atlaida vairāk nekā 15 300 darbinieku. Faktiski izveidojies apburtais loks, jo, esot recesijas periodā, daudzi “Old Economy” uzņēmumi izvairās no investīcijām tehnoloģiju un interneta firmās, bet pašreizējās norises vērtspapīru tirgos privātos investorus ir atrāvušas no jebkādas vēlmes investēt tik riskantos projektos, tādējādi atstājot interneta firmas bez tik nepieciešamajiem naudas resursiem. Lielā mērā par šādas situācijas izveidošanos ir atbildīgi arī eksperti, kas, esot eiforijā par “New Economy” iespējām, ieteica investēt jaunizceptajās interneta firmās. Galvenokārt tie ir banku eksperti, ar kuru banku investīciju nodaļas gādību jaunizveidotās Interneta firmas atradušas savu vietu biržas oficiālajos sarakstos. Tādējādi uz sodāmo soliņa nonākušas tādas investīciju bankas kā "Goldman Sachs", "Credit Suisses First Boston", "Merryll Lynch".