Krievijā atzīmē politisko represiju upuru piemiņas dienu .

Krievijas Ģenerālprokuratūra ziņo, ka kopš 1991.gada 30.oktobra prokuratūras iestādes caurskatījušas aptuveni pusmiljonu krimināllietu, kas bija izvirzītas pret 700 tūkstošiem cilvēku. Pilnīgi reabilitēti vairāk nekā 515 tūkstoši cilvēku, bet vairāk nekā 372 tūkstoši cilvēku atzīti par politisko represiju upuriem. Represiju upuru reabilitācijas process turpinās. Pēc oficiālām ziņām, laikposmā no 1921. līdz 1953.gadam padomju režīma izvērstajām masveida represijām tika pakļauti 4 060 306 cilvēki, no kuriem nošauti 799 455 cilvēki. 1937. un 1938.gadā vien tika notiesāti 1,3 miljoni cilvēku, bet 682 tūkstošiem cilvēku tika piespriests augstākais soda mērs nošaujot. Terora maksimums attiecas uz 1937./1938. gadu. Šajā laika posmā notiesāja 1,3 miljonus, bet nošāva 682 tūkstošus. Politiskās represijas skāra visus PSRS iedzīvotāju slāņus. Piespiedu kolektivizācijas gados cieta 1 miljons zemnieku saimniecību. 5 miljoni tika izsūtīti īpašajā nometinājumā. Represēja arī 200 tūkstošus garīdzniecības pārstāvju. PSRS bruņotajos spēkos no 1937.gada līdz 1941.gadam no represijām cieta 40 tūkstoši cilvēku, bet Otrā pasaules kara gados 994 tūkstoši. 157 tūkstoši no tiem tika nošauti. Politiskās vajāšanas nacionalitātes dēļ noveda pie veselu tautu izsūtīšanas. Pilnībā deportācijas skāra 14 tautas, bet uz 48 tautām tās attiecās daļēji. Laikā no sešdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem par galvenajiem represiju upuriem kļuva citādi domājošie jeb disidenti. Minētajā laika posmā VDK atklāja vairāk nekā 3 tūkstošus "pretvalstisku grupējumu". 13,5 tūkstošus to dalībnieku represēja. Reabilitācijas process PSRS iesākās ar 1956.gada 25.februārī PSKP CK pirmā sekretāra Ņikitas Hruščova PSKP XX kongresā nolasīto ziņojumu "Par personības kultu un tā sekām". Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados tika reabilitēts pusmiljons agrāk notiesāto.