Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Piektdien ostu blokādes koordinācijas komiteja iesniegs Saeimai galveno prasību - neratificēt Latvijas-Lietuvas jūras robežlīgumu, pretējā gadījumā draudot sākt ostu blokādi, tā informē Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits. Līguma ratifikācijas gadījumā metāllūžņos, iespējams, nāksies nodot vismaz 30 kuģus.
Pēc zivsaimnieku domām, minētais robežlīgums Latvijai ir ļoti neizdevīgs un zvejnieki zaudēs savu tradicionālo zvejas vietu - aptuveni 500 kvadrātkilometrus lielu akvatoriju, kurā zvejots visus Latvijas neatkarības gadus. Ostu blokādes rīcības plāns ir izstrādāts un tiks izmantots, līdzko jautājums par Latvijas-Lietuvas jūras robežlīguma ratifikāciju parādīsies Saeimas plenārsēdes darba grafikā, skaidroja Voits. Vakar Saeimas Ārlietu komisija nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā Latvijas-Lietuvas jūras robežlīgumu, šodien tika sasaukta ārkārtas ostu blokādes koordinācijas komiteja, lai izstrādātu zivsaimnieku rīcības plānu, kādā veidā viņiem aizstāvēt savas intereses. Voits ir pārliecināts, ka ostu blokāde tiks sākta Ventspils un Liepājas ostās 1-2 dienas pirms plenārsēdes. Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieka vietniece Aina Afanasjeva pastāstīja, ka akvatorija, kas pēc Latvijas-Lietuvas jūras robežlīguma ratifikācijas pāries Lietuvas jurisdikcijā, ir nozīmīga mencu nozvejas vieta. Minētajā akvatorijā Latvijas zvejnieki nozvejo līdz 20% no kopējā mencu loma Latvijas zonā, un šajā akvatorijā ir nodarbināti līdz pat 30 Latvijas zvejas kuģiem. Tā kā no zivsaimniecības viedokļa minētais zvejas rajons ir svarīgs, zivsaimnieku intereses pārstāvošās organizācijas - Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vēlme rīkot blokādes ostās ir saprotama, norādīja Afanasjeva.