/nginx/o/2018/09/07/11396569t1h50b3.jpg)
Jautājums, vai Dievs eksistē, ir mocījis cilvēku prātus kopš Dieva koncepta rašanās un turpina to darīt joprojām. Pēdējās desmitgadēs ideja, ka atbilde uz šo jautājumu varētu slēpties zinātnē, ir kļuvusi arvien populārāka. Īpaši pēc Higsa bozona jeb “Dieva” daļiņas atklāšanas.
Protams, diez vai Higsa bozonam ir kāda saistība ar Dieva eksistenci, tomēr tas pierāda, cik tālu ir progresējusi zinātne. Varbūt nākotnē tiešām mēs varēsim pierādīt, ka Dievs eksistē vai neeksistē?
Kā vēsta "Newsweek", pagājušajā gadā filosofijas profesore Emīlija Tomasa (Emily Thomas) rakstīja, ka visuma plašums norāda uz to, ka Dievs neeksistē.
“Visums ir ļoti, ļoti vecs. Iespējams pat vairāk nekā 13 miljardus gadu vecs. Zeme savukārt ir aptuveni miljards gadu veca, bet cilvēks radies pirms 200 tūkstošiem gadu. Īsi sakot, cilvēki uz visuma fona pastāv tikai mazu mirkli. Ir skaidrs, ka pastāv zināmas pretrunas starp to visumu, kādu pēc cilvēku domām varētu radīt Dievs, un visumu, kurā mēs dzīvojam realitātē. Kā to var izskaidrot? Pieņemot, ka Dievs neeksistē,” rakstīja Tomasa.
Kādā rakstā, kas publicēts izdevumā “New Scientist”, filosofs Greiems Lavtons vēsta, ka cilvēks tiecas ticēt Dievam tāpēc, ka to pieprasa garīgais tukšums, kas jāpiepilda ar kādu reliģisku konceptu. Tomēr dziļi sirdī cilvēki Dievam netic, pat mācītāji un mūķenes ne.
Ticīgajiem gan ir cits viedoklis, proti, daži uzskata, ka Dieva eksistencei nav vajadzīgi pierādījumi vai apstiprinājumi, un Dievs parādās tikai īsteniem ticīgajiem.
Dieva koncepts cilvēku vidū parādījās paleolīta laikmetā, kad senie cilvēki sāka pielūgt dažādas dievības. Tiek uzskatīts, ka “lielo dievu” koncepts radās dabiski un palīdzēja veidoties un attīstīties sabiedrībai. Proti, ja cilvēks tic, ka par labu uzvedību uz Zemes viņš tiks atalgots ar skaistu pēcnāves dzīvi, tad viņš labāk sadarbojas ar citiem, ļaujot uzplaukt cilvēku kopienām.
Tomēr tas joprojām nesniedz atbildi uz jautājumu, vai ir iespējams pierādīt Dieva eksistenci.
Londonas zinātnieki pašlaik izmanto psihedēliskās vielas, lai simulētu “nāves pieredzi” un noskaidrotu, vai pastāv pēcnāves dzīve. Tomēr, šis pētījums arī nepierādīs Dieva eksistenci, bet gan drīzāk varētu izskaidrot “gaismu tuneļa galā” un citas vīzijas, ko pieredzējuši cilvēki klīniskās nāves laikā.
Tiesa, daudzus brīnumus, kas aprakstīti reliģiskos tekstos, zinātnieki ir spējuši izskaidrot. Piemēram, desmit mocības, ko Dievs uzsūtīja Ēģiptei, ir izskaidrotas kā dabiskā ceļā radušās.
Ņemot vērā straujo zinātnes progresu, nākotnē mēs varētu saņemt daudzas atbildes uz nozīmīgiem jautājumiem, kas saistās ar Dieva eksistenci, tomēr pierādīt vai noliegt to diez vai kādreiz būs iespējams.
