Vēlēšanas Zviedrijā: kreisajiem un centriski labējiem teju vienāds balsu skaits

Papildināts
LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sweden Democrats Party members react to exit polls after election in Stockholm, Sweden September 9, 2018. REUTERS/Ints Kalnins
Sweden Democrats Party members react to exit polls after election in Stockholm, Sweden September 9, 2018. REUTERS/Ints Kalnins Foto: INTS KALNINS/REUTERS

Zviedrijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās kreisais bloks, kurā galvenais spēks ir sociāldemokrāti, un centriski labējo partiju bloks saņēmuši teju vienādu balsu skaitu, tomēr nevienam no tiem neiegūstot absolūto vairākumu, liecina provizoriskie rezultāti.

(Papildināta ziņa.)

Pozīcijas nostiprinājuši galēji labējie, kas solījuši valdības veidošanas procesā izmantot savu "zelta mandātu".

Premjerministrs Stēfans Levēns aicinājis centriski labējo partiju Aliansi uz sarunām par sadarbību, neraugoties uz bloku robežām. Levēna sociāldemokrāti joprojām ir lielākā partija parlamentā. Tā saņēmusi 28,4% balsu, kas ir tās sliktākais rezultāts 100 gadu laikā.

Vēlēšanu rezultāti iezīmējuši "bloku politikas nāvi" Zviedrijā, sacīja premjers.

Kreisais bloks izcīnījis 144 no 349 parlamenta vietām, bet Alianse - 143 vietas, liecina 99,8% iecirkņu saskaitītās balsis. Vairākuma nodrošināšanai ir nepieciešamas vismaz 175 vietas.

Bloku sniegumu šķir vien 30 000 balsu. 200 000 ārzemēs dzīvojošo zviedru balsis var ievest zināmas korekcijas rezultātā, bet šīs balsis tiks saskaitītas tikai trešdien.

Četru partiju Alianse, kuru veido moderāti, kristīgie demokrāti, liberāļi un centristi, Levēna priekšlikumu noraidījusi un aicinājusi premjeru atkāpties.

Galēji labējais spēks Zviedrijas demokrāti (SD), kas 2014.gadā saņēma 12,9%, šogad saņēmis 17,6% balsu.

"Mēs esam nostiprinājuši savu "zelta mandāta" turētāju lomu. Mēs iegūsim īstu ietekmi Zviedrijas politikā," vēlēšanu vakara svinībās atbalstītājiem sacīja SD līderis Džimijs Okesons.

Levēns pirms vēlēšanām sacīja, ka tās būs "referendums par labklājības valsts nākotni", bet galēji labējie skaidroja, ka tās ir vēlēšanas par imigrantiem un viņu integrāciju.

Gaidāmas nedēļām ilgas partiju sarunas, lai vienotos par vairākuma valdību vai vismaz par mazākuma valdību, kuru pretējā puse nevarētu pārbalsot.

Moderātu partijas līderis Ulfs Kristersons, svētdien uzrunājot atbalstītājus, sacīja, ka plāno izveidot valdību, kas "vienos mūsu valsti un uzņemsies atbildību".

Lai panāktu atbalstu centriski labējo valdībai, Kristersonam var nākties risināt sarunas ar SD, ar to izbeidzot šī politiskā spēka "izstumtā" statusu.

Tomēr tas var izrādīties liktenīgi Aliansei, jo Liberālā un Centra partijas vairākkārt noraidījušas iespēju sadarboties ar SD.

Okesons sacījis, ka apmaiņā pret atbalstu pieprasīs ierobežot imigrāciju vai arī amatus parlamenta komisiju vadībā, kas izstrādā likumu grozījumus.

"Ja viena un tā pati partija pieaug spēkā, bet citas stāv uz vietas, tad ir jāuzklausa tā iedzīvotāju daļa, kas balso par šo partiju."

"Ir pienācis laiks uzņemties atbildību un runāt ar SD," raidorganizācijai SVT sacīja SD parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Matiass Karlsons.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X

Tēmas

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu