Kāpēc daži cilvēki saķer iesnas, bet citi ne?

Dalīties draugiem E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: PantherMedia/ScanPix

Tas, vai tu šoziem saķersi iesnas vai izkļūsi cauri sveikā, var būt atkarīgs no kairinātāju skaita un dažādības, kas nonāks tavā degunā un elpceļos, noskaidrots jaunā pētījumā.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Cell Reports”, zinātnieki pievērsa uzmanību diviem organisma aizsardzības mehānismiem, ko šūnas cilvēka elpceļos izmanto, lai pretotos dažādiem negatīviem kairinājumiem: viens pasargā organismu no vīrusiem, kas izraisa, piemēram, saaukstēšanos, bet otrs – no oksidatīvā stresa, kad šūnu bojājumus rada vīrusi un citi kairinājumi, piemēram, cigarešu dūmi vai putekļi.

Pētījumā noskaidrojās, ka pastāv zināms balanss starp abiem šiem mehānismiem, proti, jo vairāk organisms aizsargājas no oksidatīvā stresa izraisītajiem bojājumiem, jo mazāka aizsardzība tiek veltīta pret, piemēram, rinovīrusu, kas izraisa iesnas.

“Cilvēka elpceļu sieniņas aizsargā organismu ne tikai no vīrusiem, bet arī citām kaitīgām vielām, kas nonāk elpceļos. Ja tajos nonāk viena veida kairinātājs, tad elpceļi tīri labi tiek ar to galā, turpretī, ja tie ir divi dažādi, tad norisinās tāda kā dilemma starp abiem šiem mehānismiem,” pētījuma relīzē atklāja vecākā pētījuma autore Elēna Foksmana (Ellen Foxman).

Aizsardzības “dilemma”

Lai arī katru gadu pasaulē ar saaukstēšanos slimo miljoniem cilvēku, tomēr daži cilvēki mēdz nesaslimt, jo šūnas elpceļos, kas atbild par aizsardzību no vīrusiem, tos aizvāc, vēl pirms radušies saaukstēšanās simptomi. Ja tas nenotiek – vīruss inficē organismu un cilvēks saslimst.

Lai labāk saprastu, kāpēc daži cilvēki saaukstējas, bet citi izbēg no slimības, pētnieki izpētīja veselu cilvēku donoru elpceļu šūnas, kas tika paņemtas no cilvēka deguna sieniņām vai plaušām.

Atklājās, ka šūnām no deguna ir raksturīgāka spēcīgāka pretestība vīrusiem. Savukārt šūnas, kas tika iegūtas no plaušām, spēcīgāk pretojas oksidatīvajam stresam.

Vēlākie eksperimenti pierādīja, ka starp šiem diviem aizsardzības mehānismiem norisinās tāda kā sadarbība, piemēram, kad pētnieki deguna šūnas pakļāva cigarešu dūmiem, tās kļuva spēcīgākas pret oksidatīvo stresu, bet vājākas pret rinovīrusu.

Šis atklājums var izskaidrot to, kāpēc smēķētāji daudz biežāk slimo ar iesnām un saaukstēšanos.

Uz augšu