Pēc aktīvas vasaras dārzā ir pienācis brīdis rudens lielajai ražas vākšanai un dārza ieziemošanai. Sezonas noslēgums ir visai vitāls notikums dārza iekopšanā – katra ražas vākšanas reize, augsnes sagatavošana un jaunu augu stādīšana ietekmēs nākamā gada ražas bagātību.
Pabeidz ražas novākšanu
Novāc visus atlikušos augļus, dārzeņus un garšaugus. Ņem vērā, ka daži no novāktajiem augiem, piemēram, tomāti, turpinās gatavoties arī pēc novākšanas. Velti laiku konservēšanai, sulu spiešanai vai augu saldēšanai, kaltēšanai un iesālīšanai.
Novāc savītušos augus un nezāles
Pirms ķeries pie dārza attīrīšanas un sagatavošanas nākamajai sezonai, izrauj atlikušos augus no dobēm un siltumnīcām un izmet tos komposta kaudzē. Vecos augos var saglabāties kādas augu slimības, kas pēcāk varētu kaitēt jaunajiem augiem, turklāt šo darbu nevajadzētu atlikt uz pavasari – tas lieki aizņems laiku. Pēc augu novākšanas augsne ir jāmēslo, bet siltumnīcas jādezinficē. Šie darbi paņems papildus vismaz divas dienas, kas pavasarī kavēs jauno augu stādīšanu vai sēšanu.
Atbrīvo un iztīri puķupodus
Pēc ražas novākšanas atbrīvo puķupodus no sakaltušajiem vai nosalušajiem augiem, ko izmet komposta kaudzē. Puķupodus mazgā ar etiķi un vieglu ziepjūdeni – kārtīgi ar birsti iztīri katru puķupoda rievu, kurās varētu gult kādi iepriekšējās augsnes pārpalikumi un kur varētu glabāties kādi augu slimību ierosinātāji.
Bagātini augsni
Bagātināta un uzturvielām pilna augsne ir labas ražas veiksmes atslēga. Tomēr vasaras laikā augi izmanto augsnē esošās minerālvielas, tāpēc nereti gadās, ka pēc sezonas beigām augsne ir “nedzīva” jeb tajā esošās minerālvielas ir iztērētas un tās dabiski atjaunosies tikai pēc krietni ilgāka laiciņa. Lai atjaunotu augsni, var izmantot dabīgo vai mākslīgo mēslojumu, proti, kompostu, kūtsmēslus vai specializētu ķīmisko mēslojumu. Ņem vērā, ka dabiskais mēslojums piesātinās zemi ar augiem draudzīgām minerālvielām ilgākā laikā, piemēram, deviņu mēnešu periodā, tāpēc mēslošana jāsāk pēc iespējas ātrāk.
Mulčē
Apber augsni zem kokiem un krūmiem ar mulču – tā pasargās augus no izsalšanas, kā arī sadaloties sniegs papildu mēslojumu, uzturēs optimālu mitrumu pie saknēm, neļaus augt nezālēm. Mulčai var izmantot koku mizas, skaidas un koku lapas.
Attīri siltumnīcu
Izrauj veco augu paliekas un nezāles un ķeries pie siltumnīcas tīrīšanas un augsnes bagātināšanas. Notīri siltumnīcas korpusu – detaļas, stiklu, plēvi vai polikarbonātu - ar sodas ūdeni. Pēc tam dezinficē siltumnīcu – to ir iespējams veikt, karsējot sēru, spīdinot kvarca lampas, kvēpinot kadiķa zarus vai mazgājot ar zilo graudiņu šķīdumu.
Apgriez vīnogulājus, kazenājus un daudzgadīgos vīteņaugus
Nogriez liekos vai sažuvušos vīteņaugu vai krūmāju zarus un atstāj tikai veselīgākos un zaļākos zariņus. Nākamajā gadā augs nevis veltīs enerģiju veco zaru atdzīvināšanai, bet jaunu sazarojumu veidošanai un augļiem. Tāpat rudenī ir vērts pārstādīt zemenes, kas vasaras laikā sakuplojušas par biezu.
Izmazgā un sakārto dārza piederumus
Kārtīgi nomazgā kapļus, lāpstas, grābekļus un citus darbarīkus ar trauku mazgājamo līdzekli – tīri piederumi būs drošāki un nepārnesīs pagājušā gada slimības vai pat kaitēkļu oliņas jaunajā augsnē. Pēc nomazgāšanas pārbaudi, vai rīki būs labā darba kārtībā, - nostiprini izļodzījušos kātus, uzasini notrulinājušos cirvi vai krūmu šķēres. Visu sašķiro un saliec šķūnītī tiem atbilstošajās vietās. Jau nākamā gada pavasarī dārza piederumi būs liekami lietā.
Iestādi jaunus augus
Ne visiem augiem īstais stādīšanas un sēšanas laiks ir pavasaris. Rudenī mēdz stādīt sīpolpuķes, kas ziedēs pavasara vai vasaras sākumā, – tulpes, narcises, krokusus, sniegpulkstenītes un arī lilijas. Tāpat rudenī var stādīt ogu krūmus, augļu kokus un rozes. Rudenī šie augi iesakņojas, pārcieš ziemu un jau ar pirmajiem siltajiem saules stariem sāk zaļot, kamēr citiem augiem ir tikai pienācis sējas laiks.
