Biedrības "Zero Waste Latvija" sestdien, 15.septembrī, kopā ar domubiedriem piekrastes joslā no Asaru kapiem līdz Mellužu oficiālajai pludmalei īstenotajā atkritumu vākšanas talkā visvairāk atrasti zīmolu "Cēsu alus", "Lāčplēsis", "Latvijas balzams" un "Laima" produkcijas atkritumi, informēja "nulles atkritumu" jeb "zero waste" biedrības "Zero Waste Latvija" pārstāvji.
Pasākums tika īstenots globālās akcijas "#BreakFreeFromPlastics" ietvaros, ko organizēja "The Story of Stuff" organizācija. Atkritumu zīmolu audits izpaudās tā, ka katram savāktajam atkritumam, cik tas bija iespējams, tika identificēts zīmols jeb uzņēmums, kurš to ir ražojis vai kura produkcija bijusi iepakota konkrētajā materiālā. Tīrāmās teritorijas platība bija nedaudz lielāka par sešiem hektāriem, kuros vien tika savāktas 210 vienības atkritumu, neieskaitot cigarešu izsmēķus un citas sīkas drazas, kas bija pārāk mazas, lai tiktu atsevišķi uzskaitīti, vai netika pamanītas.
Visvairāk tika atrasti zīmolu "Cēsu alus", "Lāčplēsis", "Latvijas balzams" un "Laima" produkcijas atkritumi.
Pēc produkta veida visvairāk Jūrmalas piekrastē bija atstāts alkoholisko dzērienu iepakojums. Saldumu, bezalkoholisko dzērienu iepakojums un plastmasas maisiņi bija nākamie biežāk sastopamie atkritumu veidi.
No atkritumiem, kas ir iepakojums, pēc materiāla izteikti pirmajā vietā ir plastmasa, no kuras 25% bija PET pudeles un 18% bija plastmasas maisiņi. Otrajā vietā ierindojās alumīnija skārdenes un trešajā - stikla pudeles.
Daudz bija nomesto cigarešu izsmēķu. Akcijas organizatori pieļauj - cilvēki neapzinās, ka cigaretes filtrus mūsdienas ražo no sintētiska materiāla - celulozes acetāta, kas noārdās ļoti lēni un satur dzīvajai dabai toksiskas vielas, kas piesārņo ūdeņus.
"Vērojot to, cik daudz Latvijas iedzīvotāju ir atsaucīgi piedalīties talkās un citās atkritumu vākšanas kampaņās, taču gadu no gada savācamo atkritumu mazāk nekļūst, rodas jautājums -
vai tiešām tas tā turpināsies, ka daļa iedzīvotāju bezrūpīgi piesārņos, kamēr citi katru gadu tikai vāks un vāks neapzinīgo iedzīvotāju atstātos atkritumus?
Turklāt arī pašvaldības ik gadu iegulda līdzekļus (nodokļu maksātāju naudu), lai attīrītu to teritorijas," pauda "Zero Waste Latvija" pārstāvji, norādot: ja tik liels atkritumu daudzums nemitīgi nokļūst Latvijas dabā, nevar atļauties palikt tik pasīvā pozīcijā kā šobrīd.
"Zero Waste Latvija ieskatā ražotājiem un izplatītājiem ir jāuzņemas atbildība par to, kas notiek ar šiem materiāliem, sniedzot pārliecību, ka ir darīts viss iespējamais, lai novērstu piesārņojumu.
"Mēs vēršamies pie ražotājiem - rīkojieties atbildīgi un piedāvājiet savus risinājumus esošajai situācijai," aicināja biedrībā.
Jau ziņots, ka 1.augustā, kas ir Zemes patēriņa diena, dibināta "nulles atkritumu" jeb "zero waste" biedrība "Zero Waste Latvija". Savukārt "Zero Waste Latvija" kā kustība pastāv jau divarpus gadus.
Biedrība "Zero Waste Latvija" apvieno cilvēkus, kuri uzskata: lai izvairītos no pārmērīga patēriņa un atkritumu nelabvēlīgās ietekmes uz vidi, ir nepieciešams samazināt ikdienā radīto atkritumu daudzumu.
