/nginx/o/2018/10/06/11474518t1h45da.jpg)
Jaunā konservatīvā partija iespējamos sadarbības partnerus gaidāmajā Saeimā nosauks tikai pēc oficiālo rezultātu paziņošanas, sacīja partijas Rīgas saraksta līdere Juta Strīķe.
Jaunā konservatīvā partija pirms oficiālajiem rezultātiem sadarbības partnerus nenosauks
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau vēstīts, ka sestdien veiktā vēlētāju aptauja ("exit poll") liecina, ka 13.Saeimā varētu iekļūt septiņi politiskie spēki. Par "Saskaņu" bija nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli. Par "Attīstībai/Par!" nobalsoja 13,4%, nacionālo apvienību - 12,6%, JKP - 12,4%, bet "KPV LV" - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. ZZS saņēma 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet "Jaunā vienotība" - 6,9%.
Strīķe sacīja, ka partija "nekādā gadījumā" neapspriedīs to, ar kurām partijām sadarbosies nākamajā valdībā, jo savu izvēli neatklājušo cilvēku balsis daudz ko varot izšķirt. "Teju trešdaļa aptaujāto nav savu izvēli atklājuši, tādēļ situācija, kura partija parlamentā iekļūs un kura - neiekļūs, vēl var mainīties. Mēs gaidīsim oficiālos rezultātus," sacīja Strīķe, piebilstot, ka viņu partija ir paraugs tam, kā ar maziem līdzekļiem un "bez viesmāksliniekiem" var sasniegt labus rezultātus.
Tāpat viņa piebilda, ka sadarbības partneru izvēli var ietekmēt arī iedzīvotāju ieliktie "plusiņi" un svītrotie kandidāti, jo tas var ievērojami ietekmēt partijas sastāvu Saeimā.
Šogad izvēli neatklāja 29% aptaujāto, salīdzinot ar 22% pirms četriem gadiem. Tas nozīmē, ka rezultātos varētu būt lielākas nobīdes no oficiālajiem CVK datiem, nekā iepriekš. Pirms četriem gadiem nevienai partijai aptaujas uzrādītais rezultāts no oficiālā neatšķīrās vairāk nekā par diviem procentpunktiem. Nav izslēgts, ka šogad atšķirība varētu būt lielāka. Pieredze liecina, ka aptaujā neatbildējošo balsis oficiālajos rezultātos nesadalās proporcionāli visām partijām.
Proporcija starp to, kāda pēc intervētāju dzirdētā, varētu būt neatbildējušo dzimtā valoda, nav mainījusies - kopumā divas trešdaļas bija latviski runājoši. Tomēr Latgalē vairāk nekā puse no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija krieviski runājoši. Lielākā daļa no tiem, kas neatklāja savu izvēli, bija pusmūža, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki. Jaunieši pārsvarā atbildēja, par ko nobalsojuši, taču arī starp viņiem bija tādi, kas neatklāja savu izvēli. No iepriekšējās pieredzes zināms, ka balsotāji nereti nevēlas atklāt, ka atbalstījuši politiskos spēkus, kam atsevišķos jautājumos ir diezgan radikāla nostāja. Tomēr daudzi arī norādīja, ka neatbildēs, jo vēlēšanas ir aizklātas un izvēle ir personisks jautājums, kas paturams noslēpumā.
Latgalē neatbildēja 37% aptaujāto, Kurzemē - 33%, Rīgā - 28%, Vidzemē - 28%, Zemgalē - 22%, kamēr 2014.gadā Latgalē tādu bija 28%, Kurzemē - 23%, Rīgā - 22%, Vidzemē - 20%, Zemgalē - 15%.
Šogad turpinās jau 2017.gada pašvaldību vēlēšanās novērotā tendence, ka kopš 2014.gada Saeimas vēlēšanām ievērojami pieaudzis aptaujā neatbildējušo cilvēku skaits. Pašvaldību vēlēšanās pērn Liepājā tādu bija pat 57%, Daugavpilī - 45%, Rēzeknē - 37%.