Vairāki politiskie spēki piedāvājuši samazināt ministriju skaitu, taču jautājums par Ārlietu ministrijas (ĀM) likvidēšanu nav dienaskārtībā, pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Rinkēvičs: ĀM nav starp institūcijām, kuras varētu skart ministriju skaita samazināšana (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš skaidroja, ka nevienas partijas piedāvājumā nav dzirdējis, ka ĀM ietilpst kādā no ministriju skaita samazināšanas modeļiem. Pēc ministra domām, atteikšanās no ĀM "būtu ļoti interesants piedāvājums neatkarīgai valstij, kas ir arī Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts", tāpēc šis jautājums vispār neesot dienaskārtībā.
"Varam diskutēt par dažādiem piedāvājumiem, bet, pēc "Jaunās Vienotības" (JV) domām, lielākais ietaupījums un lielākais efektivitātes resurss valsts pārvaldē būtu pašvaldību teritoriālā reforma. Tas ir viens no JV mērķiem un uzstādījums, veidojot valdību. Mēs gribētu, lai 2021.gadā pašvaldību vēlēšanas notiktu jaunajās pašvaldībās. To, vai to atbalstīs kolēģi, par pašvaldību skaitu un citiem saistītajiem jautājumiem var runāt, bet jau skaidri redzam, ka buksējam veselības, izglītības un ceļu sakārtošanas jomā," teica Rinkēvičs.
Viņaprāt, runāt par ministriju skaita samazināšanu un analizēt to efektivitāti ir iespējams, bet jau tagad redzams, ka, cīņa ES par Latvijas interesēm prasa nopietnu darbu. "Iedomājieties, ja ir viens "superministrs", kuram ir jāaizstāv Latvijas pozīcija un jābūt kuluāros, jāpaspēj uz septiņām padomēm un jādara lietas arī Latvijā. Vienlaikus esam atvērti piedāvājumam, ko liks priekšā tie spēki, kas pretendē uz valdības veidošanu," atzīmēja ministrs.
Komentējot to, kas ministram līdz viņa potenciālajai nomaiņai vēl būtu paveicams, Rinkēvičs skaidroja, ka ārpolitikā ir ļoti daudz darbu, kas jādara, tajā skaitā "Brexit" un ES daudzgadu budžets, kā arī jautājumu loks, kas skar drošības lietas. "Ārpolitikā vienmēr būs ko darīt, neatkarīgi no tā, kāda ir Saeima, kāds ir Ministru kabinets vai kurš ir ministrs. Tuvāko mēnešu laikā izšķiras jautājums par to, vai Lielbritānija no ES aizies ar vai bez vienošanās. "Brexit" un daudzgadu budžets būs jautājumi, kas būs jaunās valdības un Saeimas dienaskārtībā," norādīja politiķis.
Jau vēstīts, ka partijai "KPV LV" un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) ir daudzi saskares punkti jeb līdzīgi plāni, arī attiecībā uz ministriju skaita samazināšanu.
Ministriju apvienošanu, 13 ministriju vietā atstājot astoņas ministrijas, savā programmā solījusi JKP. Savukārt "KPV LV" savā programmā norāda, ka vairākas ministrijas būtu jāaizstāj ar sekretariātiem, tādējādi novēršot funkciju dublēšanos un samazinot birokrātiju.