Luksemburgā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas, un aptaujas liecina, ka pie varas varētu atgriezties konservatīvie, nomainot pie valsts vadības stūres pašreizējo liberāļu vadīto koalīciju.
Luksemburgā svētdien notiek parlamenta vēlēšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskaņā ar aptaujām vēlēšanās uzvarēs Kristīgi sociālā tautas partija (CSV), kuru desmitgadēm ilgi savulaik vadījis pašreizējais Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.
Tādējādi, domājams, no varas nāksies atvadīties līdzšinējam premjerministram Ksavjē Betelam, kurš bijis vienīgais Luksemburgas valdības vadītājs kopš Otrā pasaules kara, kas nepārstāv CSV.
Tomēr konservatīvajiem varētu pietrūkt balsu, lai tie spētu sev nodrošināt absolūto vairākumu.
Tādā gadījumā pašreizējam CSV līderim Klodam Viseleram nāksies meklēt koalīcijas partnerus.
Starp iespējamajiem konservatīvo sadarbības partneriem tiek minēta gan Etjēna Šneidera vadītā Sociālistiskā strādnieku partija (LSAP), ar kuru līdz 2013.gadam sadarbojās Junkers, gan Betela vadītā Demokrātiskā partija, gan "zaļie".
Šīs trīs partijas pirms pieciem gadiem izmantoja iespēju atbīdīt no varas CSV, kad Junkers pēc noklausīšanās skandāla bija spiests izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas.
Lai gan sociālistu, liberāļu un "zaļo" koalīcijas izveidošana pielika punktu Junkera 20 gadus ilgajai premjerministra karjerai, jau nākamajā gadā viņš kļuva par EK prezidentu.
Neatkarīgi no vēlēšanu iznākuma nav gaidāmas kādas nopietnas izmaiņas Luksemburgas politikā, jo visas partijas vēlas saglabāt jau 40 gadus pastāvējušo ekonomikas modeli, kas balstīt finanšu pakalpojumu sniegšanā un zemu nodokļu likmju piedāvāšanā.
Tomēr citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu spiediena rezultātā Luksemburga bijusi spiesta sākt atteikties no līdzšinējā nodokļu paradīzes statusa un apņēmīgāk vērsties pret naudas atmazgāšanu.
Būdama otra mazākā taču pati bagātākā ES dalībvalsts, Luksemburga līdz šim spējusi izvairīties no tāda galēji labējo popularitātes pieauguma, kādu citās bloka valstīs izraisījis nelegālās imigrācijas vilnis.
Neskatoties uz to, 2015.gadā Luksemburgas vēlētāji ar lielu balsu skaitu noraidīja piedāvājumu piešķirt balsstiesības valstī dzīvojošajiem ārvalstniekiem, kas pamatā gan ir citu ES dalībvalstu pilsoņi, taču viņu skaits sastāda jau 48% no iedzīvotāju kopskaita.