"Attīstībai/Par!" darbu sarakstā neapliekamā minimuma palielināšana, vidusskolu pārņemšana valsts pārziņā

"Attīstībai/Par" un partiju apvienības "Jaunā Vienotība" pārstāvju tikšanās

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) starp nākamās valdības prioritātēm vēlētos redzēt nodokļu politikas izmaiņas, valsts augstskolu konsolidāciju, vidusskolu pārņemšanu valsts pārziņā, teritoriālo reformu, maksātnespējas administratoru institūta likvidēšanu, kā arī citus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Politiķi, kas iesaistīti valdības veidošanas sarunās, uzsver nepieciešamību runāt par veicamajiem darbiem. AP izstrādāja dokumentu, kurā uzskaitīti, viņuprāt, valdībai būtiskie darbi. Tuvākajās dienās šo dokumentu publiskot gan nebija plānots, jo tas esot darba dokuments.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, AP rosina veikt nodokļu politikas izmaiņas ar mērķi mazināt nevienlīdzību. Proti, politiskais spēks mudina trīs gadu laikā palielināt minimālo algu un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo darba algu un pensiju minimumu līdz 500 eiro, kā arī noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekama īpašuma vērtību.

Tāpat AP piedāvā pārveidot maksātnespējas sistēmu, likvidējot maksātnespējas administratoru institūtu un nosakot kārtību, kādā kreditori vienojas par maksātspējas atjaunošanu vai parādu piedziņu.

Apvienība arī rosina nostiprināt Tieslietu padomi un tās lomu tiesu varas attīrīšanā no negodprātīgiem tiesu varas darbiniekiem.

Politiskais spēks tāpat uzskata, ka vajadzētu ieviest stingrākus noteikumus "ātro kredītu" izsniegšanai, kā arī azartspēļu vietu skaitam un izvietojumam apdzīvotās vietās.

Tas arī mudina nostiprināt policijas spējas izmeklēt ekonomiskos, finanšu, digitālos noziegumus un starptautiskas noziedzīgas shēmas. Tāpat iecerēts nostiprināt KNAB kompetenci un atbrīvot to no "tehniskām" funkcijām.

Izglītības jomā AP vēlētos turpināt kompetenču pieejā balstītā izglītības modeļa un mācību satura ieviešanu. Politiskais spēks arī mudina pārņemt no pašvaldībām valsts pārziņā vidusskolas un pilnveidot vidusskolu tīklu, lai mazākā skaitā skolu nodrošinātu labākas kvalitātes izglītību bērniem visos reģionos. Tāpat, AP ieskatā, gada laikā nepieciešams pieņemt rīcības plānu pārejai uz vienotu skolu sistēmu, kurā visu tautību bērni mācās kopā pamatā latviešu valodā, nodrošinot iespēju mazākumtautību bērniem apgūt dažus priekšmetus arī dzimtajā valodā. Vēl iecerēts ieviest jēgpilnu digitālo pratību un svešvalodu apguvi jau no sākumskolas.

AP arī rosina konsolidēt valsts augstskolas, apvienojot tās nelielā skaitā spēcīgu universitāšu, kā arī atļaut augstskolās ES valodās īstenot vairāk par 20% no programmas satura.

Politiskā spēka ieskatā, būtu nepieciešams sakārtot veselības aprūpes sistēmu tā, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu vienādi pieejami valsts budžeta finansēti veselības aprūpes pakalpojumi noteiktā apjomā un saprātīgos termiņos. AP rosina atcelt veselības aprūpes finansēšanas likumā ietverto pacientu dalīšanu pēc nodarbinātības statusa, kā arī palielināt budžeta ieguldījumus veselības aprūpē.

Tāpat AP uzskata, ka vajag veidot mazāku skaitu spēcīgu novadu un koncentrēt sabiedriskās infrastruktūras attīstību. 2021.gada pašvaldību vēlēšanām ir jānotiek pārveidotajās pašvaldībās, bet saskaņā ar novadu un reģionu attīstības plānu jānosaka sabiedrisko pakalpojumu un transporta infrastruktūras un investīciju plānu, uzskata AP.

Tāpat esot nepieciešams divkāršot Valsts kultūrkapitāla finansējumu - līdz 20 miljoniem eiro 2023.gadā, kā arī palielināt sabiedriskā medija finansējumu, piesaistīt tā apjomu noteiktiem valsts budžeta ieņēmumiem un atbrīvot to no komercreklāmām, noteikt sabiedriskā medija uzdevumus sabiedrības noturīguma veidošanā pret dezinformāciju, manipulācijām, informācijas karu un nodrošināt tā neatkarību, satura kvalitāti un objektivitāti.

AP prioritāro darbu sarakstā iekļauts arī punkts par nepieciešamību saglabāt nemainīgu valsts līdzšinējo ārējo un drošības politiku, kā arī nostiprināt NATO klātbūtni Baltijas jūras reģionā, atbalstīt un piedalīties ES aizsardzības un drošības savienībās, stingri izpildīt visas Latvijas kā NATO dalībvalsts saistības, it īpaši pienākumu ieguldīt aizsardzībā vismaz 2% no IKP.

AP arī uzsver nepieciešamību īstenot tālākus tautas ataudzes atbalsta pasākumus, likvidēt obligātā iepirkuma komponenti (OIK), mazināt ēnu ekonomiku, kā arī īstenot valsts ierēdņu un pašvaldību darbinieku skaita un atalgojuma reformu. Minētajā dokumentā iekļauti arī citi darbi, ko AP ieskatā būtu jāveic jaunajai valdībai.

Kā ziņots, pašlaik notiek partiju divpusējās tikšanās, lai diskutētu par topošās valdības izveidi. Pašlaik iniciatīvu uzņēmušas trīs politiskie spēki - AP, Jaunā konservatīvā partija un "KPV LV".

Uz augšu