Tas, ka sarunās ar Lielbritāniju par tās izstāšanās nosacījumiem Eiropadomē nav panākts pietiekams progress, nav pārsteigums, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Rinkēvičs nav pārsteigts par progresa trūkumu "Brexit" sarunās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par šādu iespējamu sarunu iznākumu 17.oktobra un 18.oktobra Eiropadomē liecinājuši jau nesenie ES līderu un Lielbritānijas līderu paziņojumi.
"Šie notikumi neliecināja par to, ka vajadzēja gaidīt kādu progresu vai būtisku izrāvienu sarunās. Tas bija diezgan skaidri nolasāms brīdī, kad no abām pusēm izskanēja paziņojumi, ka domstarpības saglabājas," teica ministrs.
Viņaprāt, laiks noslēgt vienošanos vēl ir un sarunas ir jāturpina. Vienlaikus, ja nevar panākt vienošanos noteiktā laikā un ja ir pazīmes, ka vēl ir iespēja runāt, tehniski slīpēt detaļas un politiski vienoties, nekas neliedz pagarināt izstāšanās laiku. Trešdien Eiropas Komisijas (EK) "Brexit" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē ierosināja pagarināt pārejas periodu, cenšoties izkustināt strupceļā nonākušās "Brexit" sarunas.
"Ja abas puses var vienoties, tad divu gadu periods var tikt pagarināts. Tomēr tam ir jēga tad, ja ir skaidrs, ka ir iespēja panākt vienošanos, bet jāslīpē detaļas. Savukārt, ja politisku iemeslu dēļ vienošanos nevar panākt, tad vilkt garumā un turpināt spekulācijas nav labākais variants," uzsvēra Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs vēlreiz atgādināja, ka Latvijas interesēs ir vienošanās panākšana un maksimāla ES vienotības noturēšana, kā arī Lielbritānijas kā ļoti nopietna partnera saglabāšana.
Nepanāktā progresa dēļ nākammēnes netiks rīkots īpašs ES samits par "Brexit". Rīkot īpašu samitu par "Brexit" novembrī, kurā tiktu apstiprināti Lielbritānijas izstāšanās nosacījumi, ES valstu līderi vienojās samitā Zalcburgā septembra otrajā pusē.
Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka šis samits nav atcelts, jo tas nekad tā arī netika izsludināts. "Ja izsludinātu vel vienu samitu, atkal rastos gaidas un tiktu uzturēta liela spriedze. Publiski paziņojumi uzliek zināmu slodzi uz sarunvežiem un pašu procesu. Pēc lielām gaidām tad parādītos skaļi virsraksti, ka nav nekāda progresa un rastos zināma spriedze. No tā viedokļa šādu lēmumu uzskatu par pareizu," skaidroja ministrs, piebilstot, ka laiks tomēr tikšķ un pēdējais brīdis vienošanās panākšanai ir decembris, kā arī būtu nepieciešams ratifikācijas process par panākto vienošanos.
Viņš uzsvēra, ka vienošanās panākšanas gadījumā situāciju vēl nevarētu uzskatīt par atrisinātu.
"Var panākt jebkādu vienošanos un atviegloti nopūsties, bet, ja Lielbritānijas parlaments vai Eiropas Parlaments (EP) vienošanos neratificēs, rodas vēl lielāks jautājums. Vienošanās vienošanās pēc arī neder, jo tai jābūt tādai, ko spēj akceptēt abu pušu parlamenti. Panākt ratifikāciju varētu nebūt tik vienkārši, sevišķi Lielbritānijā, kur šobrīd ir ļoti saasināta politiskā cīņa. Sarīkot samitu samita pēc, lai vienotos par to, ka nevar vienoties, nav jēga," norādīja ministrs.
Jau vēstīts, ka trešdienas vakarā Briselē ES valstu un valdību vadītāji nolēmuši, ka sarunās ar Lielbritāniju par tās izstāšanās nosacījumiem nav panākts pietiekams progress, lai nākammēnes rīkotu īpašu ES samitu par "Brexit".
Darba vakariņās, kurās nepiedalījās Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, ES valstu līderi secinājuši, ka sarunās ar Londonu nav panākts pietiekams progress, žurnālistiem sacīja informēta amatpersona. Tomēr līderi norādījuši, ka ir gatavi sarīkot samitu par "Breksitu", "ja un kad tiks panākts būtisks progress".
Nīderlandes premjerministrs Marks Rite teica, ka ES līderi aicinājuši EK "vēl enerģiskāk strādāt pie scenārija [par Lielbritānijas izstāšanos] bez vienošanās".
Trešdien pirms tikšanās ar pārējo 27 ES valstu līderiem Meja pauda pārliecību, ka joprojām ir iespējams panākt "Brexit" vienošanos, neraugoties uz strupceļu Ziemeļīrijas robežas jautājumā.
Pēc Mejas tikšanās ar pārējo ES valstu līderiem EP priekšsēdētājs Antonio Tajāni sacīja, ka Lielbritānijas valdības vadītāja nav izteikusi nekādus vērā ņemamus jaunus priekšlikumus, kā atbloķēt "Brexit" sarunas.
Šodien Meja atzina, ka apdomā iespēju pagarināt uz dažiem mēnešiem pārejas periodu pēc "Brexit", lai iegūtu papildus laiku jauna tirdzniecības līguma noslēgšanai ar ES. "Parādījusies vēl viena ideja, kas šobrīd ir vienīgi ideja, radīt iespēju pagarināt uz kādiem mēnešiem ["Brexit"] ieviešanas periodu, " ierodoties uz ES samita otrās dienas sēdi, žurnālistiem Briselē norādīja Meja.
Barnjē trešdien ierosināja pagarināt pārejas periodu, cenšoties izkustināt strupceļā nonākušās "Brexit" sarunas. Barnjē ES dalībvalstu Eiropas lietu ministriem sacīja, ka "viena no iespējām ir pagarināt pārejas posmu par vienu gadu [līdz 2021.gadam]", lai iegūtu vairāk laika sarunām par vienošanos Lielbritānijas aiziešanai no ES.
2016.gada jūnijā referendumā Lielbritānijā vairākums dalībnieku nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, tāpēc Lielbritānija atstās bloku nākamā gada 29.martā.