Jūrmalas pilsētas mēru Gati Truksni, kurš pašlaik apturējis savu darbību Latvijas Zaļajā partijā, mēģināts no krēsla gāzt vairākas reizes, taču beigu beigās amats saglabāts. TVNET apkopojis spilgtākos mēģinājumus gāzt Jūrmalas mēru un publiski izskanējušās versijas par gāšanas iemesliem. Vienlaikus, lai arī daļā gadījumu Truksnis no amata tika gāzts, viņš ir atgriezies.
Kokaīna šļirce
Neilgi pirms 13. Saeimas vēlēšanām publiski izskanēja informācija, ka šļirce ar kokaīna paliekām pie Trukšņa atrasta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajās kratīšanās kriminālprocesā par partijas "No sirds Latvijai" (NSL) un ZZS iespējamu nelikumīgu finansēšanu.
DNS analīzes apliecinājušas, ka uz šļirces ir Trukšņa DNS pēdas, un policija viņu sodījusi saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.pantu par narkotisku vielu neatļautu glabāšanu, ziņoja "Nekā personīga". Jūrmalas domē raidījumam nekādi komentāri par šo lietu netika sniegti.
Ar izskanējušo informāciju nebija mierā citi domes deputāti, tāpēc viņi rosināja, ka Truksni no amata nepieciešams atstādināt.
"Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) deputāts Rolands Parasigs-Parasiņš pirms balsojuma izteicās, ka policijas noteiktais sods - 100 eiro - ir nesamērīgs, jo "pat zālītes smēķētājiem tiek piemēroti bargāki sodi".
Līdzīgu viedokli pauda arī partijas "Tev, Jūrmalai" deputāts Mārtiņš Stulpiņš, sakot, ka "parastais cilvēks jau sen sēdētu cietumā" par tādu pārkāpumu. Stulpiņš norādīja, ka viņa pārstāvētā partija ir gatava vienoties ar kolēģiem, lai rosinātu Trukšņa atkāpšanos.
Jūrmalas domē koalīciju veido partijas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Saskaņa". Opozīcijā strādā VL-TB/LNNK un partijas "Tev, Jūrmalai" deputāti.
Nosodījumu pauda arī ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, norādot, ka narkotiku lietošana ir nosodāma un Trukšņa gadījums nav izņēmums.
Balsojums ārkārtas sēdē. Truksnis amatu saglabā
Sēdes sākumā Truksnis sacīja, ka 30.septembrī izskanējusī informācija medijos viņam esot bijis jaunums. "Es neesmu bijis informēts ne par šo sodu, ne administratīvo procesu, tāpēc tagad skaidroju notikušā apstākļus," teica Truksnis. Viņš neesot zinājis par lietas ierosināšanu un arī nav aicināts uz nopratināšanu vai jelkādu paskaidrojumu sniegšanu tiesībsargājošajās iestādēs.
"Kad par to uzzināju no medijiem, "www.latvija.lv" reģistrā pārbaudīju savus administratīvos sodus un atklāju, ka 2017.gada sākumā tiešām šāda lieta ir bijusi. Tagad skaidroju situāciju, jo man nav bijis iespējas ne iepazīties ar lietas apstākļiem, ne tos pārsūdzēt," apgalvoja Truksnis.
Viņš vairākkārt uzsvēra, ka ir "brīvs no jebkādām atkarībām" un nesen veicis analīzes Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas, kā arī Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā. "Narkoloģijas centra analīzes manis teikto apstiprina - esmu pilnīgi brīvs no atkarībām," sacīja mērs, norādot, ka neatbalsta nekādu narkotiku lietošanu.
Balsojumā Trukšņa amata saglabāšanu atbalstīja "Saskaņas" un Zaļo un zemnieku savienības deputāti.
Amata zaudēšana uz trim nedēļām
2016.gada oktobra vidū Jūrmalas domē notika neuzticības balsojums Truksnim.
Neuzticības balsojumā vairākums nobalsoja par Trukšņa atbrīvošanu no pilsētas mēra amata.
Balsojumā par neuzticības izteikšanu Truksnim viņš no amata tika gāzts ar astoņām balsīm "par" un sešām "pret". Par viņa atbrīvošanu no mēra amata balsoja "Saskaņas", "Vienotības" un partijas "Tev, Jūrmalai" deputāti, kā arī vienīgā domes nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA) deputāte. Pret mēra gāšanu no amata bija visi seši Zaļo un zemnieku savienības deputāti, bet pats Truksnis balsojumā nepiedalījās.
Neuzticības balsojums tika rosināts saistībā ar aizdomās turētā statusu kriminālprocesā par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā.
Truksnis no mēra krēsla gan netika gāzts uz ilgu laiku – pēc trīs nedēļām tika sasaukta ārkārtas sēde, lai ievēlētu mēru, vienlaikus Truksnis bija vienīgais, kurš uz vakanto mēra vietu tika virzīts.
Viņa kandidatūru piedāvāja priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Rita Sproģe (Zaļo un zemnieku savienība).
Pirms sēdes Truksnim tika pausta kritika – piemēram, “Tev, Jūrmalai!” pārstāvis Arnis Ābelīte teica, ka tas esot “spļāviens sejā”. Viņš pameta domes sēžu zāli, aicinot citus darīt tāpat. Vairāki deputāti sekoja viņa paraugam.
Pēc tam tika izsludināts 15 minūšu pārtraukums, kuram sekoja balsojums, kurā astoņi domnieki nobalsoja par Truksni.
Balsojumā izšķiroša balss bija Karinai Sinkevičai, kura gan iepriekš balsoja par Trukšņa gāšanu no amata. Žurnālistiem viņa savulaik skaidroja, ka balsojumā par Trukšņa gāšanu tas bijis “Saskaņas” lēmums, nevis viņas sirdsapziņas balss. Pēcāk Sinkēviča partiju pameta un darbu turpināja kā neatkarīgā deputāte.
Pēc Trukšņa iecelšanas mēra krēslā izskanēja ziņas, ka ZZS ietilpstošā Latvijas Zaļā partija varētu lemt par Trukšņa izslēgšanu no tās rindām. Vienlaikus negatīvs lēmums attiecībā uz Truksni netika pieņemts.
Pusotru nedēļu pirms balsojuma par Trukšņa atstādināšanu no mēra amata KNAB veica kratīšanu Jūrmalas mēra kabinetā un dzīvesvietā.
Šajā lietā tika aizturētas četras personas – Truksnis, kuram gan kratīšanas laikā kļuva slikti un viņš tika nogādāts slimnīcā, uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, bijušais “Parex bankas” viceprezidents Jorens Raitums, kurš rūpējies par Krūmiņa finanšu darījumiem un saistīts arī ar Ingūnas Sudrabas vadīto partiju "No sirds Latvijai" (NSL), un vēl kāda persona.
Lieta ir sākta par pārkāpumiem partiju finansēšanā.
Kratīšana notika arī NSL birojā.
2015.gadā KNAB paziņojis, ka Truksnis saņēmis nelikumīgu algu pašvaldības uzņēmumos
“Panorāma” 2015.gada vasarā vēstīja, ka KNAB konstatējis plašu līdzekļu izšķērdēšanu, Truksnim saņemot algu par kapitāla daļu turētāja pienākumiem pašvaldības uzņēmumos.
Jūrmalas pašvaldība apvainojumus noraidīja, uzskatot, ka viss bijis likumīgi un nekādi zaudējumi nav nodarīti.
Kopš 2013.gada rudens līdz 2014.gada beigām Truksnis par kapitāla daļu turētāja pienākumu pildīšanu deviņos Jūrmalas pašvaldības uzņēmumos saņēmis vairāk nekā 22 000 eiro. Kaut likums par šāda pienākuma pildīšanu ļauj maksāt atalgojumu, KNAB uzskatīja, ka Truksnim minētie pienākumi bija jāpilda bez papildu samaksas.
Kā "Panorāmai" tolaik skaidroja KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītājs Andris Donskis, likumā, kas bija spēkā par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldīšanu, bija teikts, ka maksāt par kapitāla daļu turēšanu var, bet, ja šis pienākums jau ir noteikts amata aprakstā, tad jāmaksā par to nav. "Mēs konstatējām, ka viņam ir prettiesiski izmaksāta atlīdzība," skaidroja Donskis.
Jūrmalas dome par šādu KNAB viedokli bija izbrīnīta. Pašvaldība uzskatīja, ka Truksnim uz samaksu bija tiesības, jo regulējums, kas liedz saņemt papildu algu, stājies spēkā vien šogad. "Manā rīcībā ir ministrijas vēstule, kurā teikts, ka dome ir tiesīga noteikt algu kapitāla daļu turētājam - Jūrmalas domes priekšsēdētājam. [..] Nekādi zaudējumi nav nodarīti, domes lēmums ir tiesisks, un nav saprotams, kāpēc divus gadus pēc lēmuma ir šādas vēstules no KNAB," televīzijas raidījumam sašutumu pauda Jūrmalas domes Administratīvi juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Ķēniņš.
Pārmetumi par atbraukšanu uz interviju ar dārgu limuzīnu
2015.gada sākumā Truksnis telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" atzina, ka arī viņa vadītā pašvaldība ir iegādājusies limuzīnu "VW Phaeton" par vairāk nekā 70 000 eiro, un tas esot paredzēts reprezentācijas vajadzībām - augstu ārvalstu viesu pārvadāšanai. Vienlaikus Jūrmalas mērs atzina, ka ar šo limuzīnu viņš pats torīt atvests arī uz televīzijas interviju.
Truksnis skaidroja, ka ekonomiskās krīzes dēļ pašvaldība nebija atjaunojusi savu autoparku apmēram astoņus gadus. "Pilnīgi skaidrs, ka [šajā laikā] automašīnas sāk lūzt," sacīja Jūrmalas domes priekšsēdētājs. Viņš arī uzsvēra, ka viena luksus klases automašīna uz visu pilsētu neesot nekas pārspīlēts. "Viena tāda limuzīnu klases automašīna uz visu pilsētu - es neuzskatu, ka tas ir kaut kas pārmērīgs. [..] Neviens te nav izlaidies, un nebraukā visi ar limuzīniem," sacīja Truksnis.
Atbildot uz jautājumu, cik bieži ar dārgo pašvaldības limuzīnu kāds tiek vizināts, Jūrmalas mērs atzina, ka šoferis arī viņu pašu tajā rītā uz interviju LNT esot atvedis ar šo automašīnu. Vaicāts, vai viņš ir augsta ārvalstu amatpersona, kas jāsagaida lidostā, Truksnis atbildēja: "Nē, es neesmu ārvalstu amatpersona, bet, ja jūs to saucat par vizināšanos, tad jā, es atvizinājos šorīt ar šo automašīnu, jo faktiski tā nav piekomandēta nevienam, bet tā ir piekomandēta [domes] priekšsēdētāja birojam."
Uz kādu laiku nogāzts no krēsla 2013.gadā
Tālajā 2013.gada aprīļa sākuma tika sasaukta domes ārkārtas sēde, lai lemtu par mēra atstādināšanu no amata. Tajā laikā domes deputāti norādīja, ka Truksnis reklamējas par nodokļu maksātāju naudu, tāpēc viņš ir atstādināms no amata.
Iesniegumu par Trukšņa atbrīvošanu no mēra amata 2013.gada sākumā parakstīja deputāti Māris Dzenītis (Reģionu alianse), Aigars Tampe (VL-TB/LNNK), Ančāns, Arnis Ābelīte (Tev, Jūrmalai!), Zigurds Starks, kā arī trīs partijas Vienotība deputāti - Visockis, Dzintra Hirša un Iveta Blaua.
Deputātu neuzticības pamatā bija Trukšņa reklamēšanās par nodokļu maksātāju naudu.
Truksnis, kurš tolaik vairākkārt saņēmis pārmetumus par iespējamu pašvaldības administratīvo resursu izmantošanu sevis reklamēšanai, Jūrmalas domē tika ievēlēts no nu jau likvidētās partijas LPP/LC saraksta.
Jūrmalas mērs bija izvērsis dažādas pašreklāmas aktivitātes, piemēram, tā gada nogalē bērniem dalījis bezmaksas cirka biļetes, savukārt pie pilsētas robežas novietots plakāts, kurā Truksnis sveic katru pilsētas iedzīvotāju un viesi.
2012.gada jūnijā Jūrmalas mērs izpelnījās plašu kritiku par zelta amata ķēdes iegādi aptuveni 3000 latu vērtībā. Vēlāk gan viņš lūdzis šo summu pa daļām atvilkt no savas algas.
Truksnis par savām izredzēm 2013.gada pašvaldību vēlēšanās bija samērā pārliecināts. Truksnis vēlēšanās piedalījās kā ZZS saraksta līderis.
Truksnis kā iemeslu viņa atstādināšanai tolaik minēja deputātu sadrumstalotību un viņu iespaidojamību. No amata gāztais mērs uzskatīja, ka savu politiku pilsētas attīstībai varēs daudz vieglāk realizēt pēc jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām. Pēc amata zaudēšanas Truksnis solīja strādāt kā deputāts, lai realizētu savas iniciatīvas jūrmalnieku labā.
Viņa vietā neilgi pēc tam tika iecelts Juris Visockis no "Vienotības".
2013.gada pašvaldību vēlēšanās Truksnis atgriežas
Truksnis uz šo amatu tolaik bija vienīgais pretendents. Par viņu nobalsoja 11 no 14 klātesošajiem domniekiem, bet visi trīs "Saskaņas centra" domnieki balsojumā atturējās. Visockis amatu zaudēja.
Truksnis pirmo reizi par Jūrmalas mēru kļuva 2010.gadā.
