Priekšvēlēšanu laiks iezīmējās ne vien ar savstarpēju kritiku mediju un politiķu starpā, bet arī ar dažādiem skaļiem solījumiem vēlētājiem. Taču pēc vēlēšanām ir kļuvis skaidrs, ka ikviena politiskā spēka solījumu īstenošanai būs nepieciešams citu partiju atbalsts. Par solījumiem un sadarbību šovakar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Tieša runa" diskutēja sešu partiju pārstāvji.
Uz diskusiju tika aicināti Artuss Kaimiņš (jaunievēlētās 13. Saeimas deputāts, partijas KPV LV valdes loceklis), Daniels Pavļuts (jaunievēlētās 13. Saeimas deputāts, apvienības „Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs), Edgars Tavars (ZZS valdes loceklis, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs), Jānis Reirs (jaunievēlētās 13. Saeimas deputāts, partijas „Jaunā Vienotība” valdes loceklis), Ināra Mūrniece (jaunievēlētās 13. Saeimas deputāte, Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK valdes locekle) un Krišjānis Feldmans (jaunievēlētās 13. Saeimas deputāts, JKP valdes loceklis).
Diskusiju vadīja žurnālists Guntis Bojārs, un, spriežot pēc runātā, visticamāk, daļa apsolītā minētajos termiņos netiks izpildīta.
JKP priekšvēlēšanu laikā daudz runāja par tā saukto "3x500 plānu", solot, ka jau no nākamā gada minimālā alga un neapliekamais minimums algām un pensijām būs 500 eiro mēnesī.
Taču, kā norādīja citu politisko spēku pārstāvji, šādu solījumu realizēt jau no nākamā gada gluži vienkārši nav iespējams, jo 2019.gada budžeta projekts jau ir finiša taisnē un tiks pieņemts šogad.
"Tas būtu tikai normāli, ja mēs 2019.gada budžetu neraustītu," norādīja Kaimiņš, "mazas izmaiņas, protams, ir pieļaujamas, bet JKP piedāvājumā tās nav mazas izmaiņas."
"Baidos, ka "3x500" plāna īstenošana nākamajā gadā nebūs iespējama," sacīja Pavļuts.
"Nākamā gada budžeta projekts jau ir izveidots," pauda Mūrniece, uzskaitot vairākas finansiāli apjomīgas pozīcijas, kuras vēl nav iekļautas projektā, piemēram, papildu nauda aizsardzībai un solītās mediķu algas.
Kā norādīja Labklājības ministrs Jānis Reirs, "nav jākautrējas cilvēkiem atstāt pēc iespējas vairāk naudas, ko mēs iegūstam samazinot nodokļus," piebilstot, ka principiāli JV atbalsta šādu JKP ideju, taču par solījuma izpildi jau nākamgad ministrs bija izvairīgs.
Tāpat no citu partiju puses nav pārliecinoša atbalsta JKP solītajam drošības iestāžu apvienošanas plānam.
Vaicāts, kā JKP var iet valdībā, kur tā nevar īstenot savus solījumus, Feldmans teica, ka ideja par drošības iestāžu apvienošanu kā JKP pamatprioritāti ir "radusies Bojāra galvā".
Feldmans piebilda, ka partija turpinās aktīvi strādāt pie solījumu un ieceru īstenošanas.
Kā vēstīts, joprojām nav skaidrības, kurš no ievēlētajiem politiķiem būs premjers.
Pēc notikušajām konsultācijām ar politiskajām partijām Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpinās izvērtēt Alda Gobzema, Jāņa Bordāna un Arta Pabrika kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu.