Klepotāji, čaukstinātāji un skaļi bērni: kā dažās minūtēs sabojā pasākuma baudījumu (1)

Lauma Lazdiņa
, Ziņu redaktors
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiripīda traģēdijas "Mēdeja" ģenerālmēģinājums Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Ilustratīvs attēls.
Eiripīda traģēdijas "Mēdeja" ģenerālmēģinājums Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Ilustratīvs attēls. Foto: Ieva Makare/LETA

Simtgades ietvaros skatītājiem Latvijā tiek piedāvāta īpaši krāšņa kultūras programma, taču publisku pasākumu izbaudīšanu nereti mēdz sagandēt citu apmeklētāju uzvedība - kādam piemirsies izslēgt mobilo telefonu, kāds ierodas ar nokavēšanos, bet citam izrādes laikā krēslu spārda nogarlaikojies bērnelis. Kāda ir apmeklētāju kultūra Latvijā un kādus kuriozus skatītāju dēļ nācies piedzīvot pašiem aktieriem - par to portālam TVNET pastāstīja Latvijas Nacionālās operas un baleta pārstāve Irbe Treile, Latvijas Nacionālā teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča un Dailes teātra pārstāve Laura Leimane.

Nesen sociālajos tīklos uzvirmoja asa diskusija par bērnu uzvedību izrādēs un koncertos. Kamēr vieni aicināja vecākus savus bērnus līdzi neņemt, ja vien paši vecāki nav absolūti droši, ka bērns spēs visu izrādes laiku klusu uzvesties, citi iebilda, ka tikpat lielu jezgu kā bērni mēdz sacelt arī neizslēgtie mobilie telefoni, papīrīšu čaukstinātāji un mūžīgie klepotāji.

Kā norāda Latvijas Nacionālā teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča, ar telefonu laicīgu neizslēgšanu visvairāk grēko nevis bērni un jaunieši, bet tieši vecākā paaudze.

"Jaunieši nenoliedzami pārvalda tehnoloģijas labāk nekā seniori un telefonus patiešām izslēdz vai uzstāda klusuma režīmā, taču daļa senioru mobilās ierīces tā arī pirms izrādes neizslēdz," bilst Rimšēviča.

Ja cilvēks ar teātra apmeklēšanu ir uz "jūs", tad noteikti der ielāgot, ka šeit, atšķirībā no kino, pasākums sākas precīzi kā norādīts biļetē. 

"Mums ir bijuši gadījumi, kad uz aicinājumu doties zālē cilvēks pārsteigti atbild: vai tad reklāmas jau ir beigušās?," stāsta Nacionālā teātra pārstāve.

Viena no izteiktākajām problēmām skatītāju vidū ir kavēšana. Kā norāda Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Leimane, nosebojušies apmeklētāji nereti ir nikni par teātra politiku viņus zālē neielaist.

"Lai gan esam publiski norādījuši, ka pēc 3.zvana mazajā zālē un kamerzālē neielaižam, tik un tā kavētāji ir lielā nesaprašanā, kāpēc viņi tiek atstāti aiz durvīm," saka Leimane.

Mazliet pielaidīgāka attieksme ir Dailes teātra lielajā zālē, kur apmeklētāji pēc 3.zvana tiek ielaisti brīžos, kad tas vismazāk traucē citiem skatītājiem un māksliniekiem, piemēram, kad tiek atskaņota skaļāka mūzika.

"Laicīga ierašanās ir katra skatītāja personīga atbildība," norāda Leimane.

Kavētājus zālē neielaiž arī Latvijas Nacionālajā operā. Kā uzsver LNO pārstāve, apmeklētāji, kuri ieradušies novēloti, tiek lūgti doties uz 2.balkona stāvvietām, jo skaļa strīdēšanās gaiteņos ar apkalpojošo personālu traucē izrādes norisi.

Pie "mūžīgajām problēmām" gan teātrī, gan operā var pieskaitīt papīrīšu čaukstināšanu un klepošanu, bet, kā ar smaidu bilst Leimane, pret to cīnīties teātris ir bezspēcīgs.

Tāpat lielu nospiedumu apmeklētāju kultūrā ir atstājušas viedierīces. "Kādreiz bērni, garlaicības mākti, izrāžu laikā sarunājās, taču tagad, ja izrāde viņiem nešķiet pietiekami interesanta, bērni laiku pavada mobilajos telefonos," saka Rimšēviča, piebilstot, ka, lai gan mobilie telefoni traucē nosacīti mazāk nekā sarunāšanās, ieslēgtos ekrānus ļoti labi redz gan blakussēdētāji, gan arī paši aktieri.

Tam piekrīt Leimane. "Viedierīču ekrānu gaismas aktieriem ļoti traucē. Viedierīču pieejamībai augot, nereti ir novērojami gadījumi, kad izrāžu laikā skatītāji cenšas vai nu rakstīt īsziņas, vai arī izrādi nofotografēt, kas, protams, nav atļauts." Leimane gan piebilst, ka telefonu lietošana teātros tomēr nav pārāk izplatīta parādība.

Vaicāta, ar ko vecākiem vislabāk sākt, lai bērnā radītu interesi pret teātri, Rimšēviča norāda: noteikti jāsāk ar bērna vecumam atbilstošām izrādēm. Tāpat vecākiem ar bērnu pirms izrādes apmeklējuma ir jāpārrunā pasākuma būtība un uzvedības normas.

"Pēc izrādes vecākiem ar bērnu ir jāaprunājas par redzēto, jānoskaidro, kas bērnam patika un nepatika, un ko līdzīgu bērns vēl vēlētos redzēt," skaidro Nacionālā teātra pārstāve. 

Ja vecākus māc šaubas, kādai mērķauditorijai izvēlētā izrāde ir radīta, tad noteikti var sazināties ar teātri, lai to noskaidrotu, bilst Dailes teātra pārstāve. Tāpat vecākiem noteikti ir jāizvērtē, vai bērna briedums ir atbilstošs biļetē norādītajam vecuma ierobežojumam. 

Arī Treija stāsta, ka vecākiem rūpīgi jāizvērtē izrādes piemērotība bērna attīstībai.  "Nepiemērota repertuāra izvēle bērniem uz ilgu laiku var radīt nepatiku pret klasisko mūziku, operu un baletu," skaidro LNO pārstāve. 

Kā stāsta Rimšēviča, diemžēl Nacionālā teātra vēsturē ir bijuši gadījumi, kad apmeklētāju uzvedības dēļ izrāde tiek pārtraukta. Vienā no gadījumiem aktieriem tik ļoti traucējusi skolēnu uzvedība, ka pēc pirmā cēliena nolemts izrādi pārtraukt.

Dailes teātrī ir bijis gadījums, kad izrādes laikā skatītājam vairākkārt zvanījis telefons, un aktieris piedāvājis šim cilvēkam palīdzēt telefonu izslēgt, stāsta Leimane. 

No neuzvedīgiem skatītājiem nācies ciest arī LNO apmeklētājiem.

"Diemžēl esam saskārušies ar gadījumiem, kad dažu skatītāju uzvedības dēļ pārējā publika nevar pilnvērtīgi baudīt izrādes. Neviena izrāde vai koncerts skatītāju uzvedības dēļ gan nav pārtraukta, bet padomājiet, kā var strādāt diriģents, ja viņu nemitīgi aizskar aiz muguras sēdošs mazulis?" saka Treija.

Lai izrāde vai koncerts netiktu izbojāts, kā lieliem, tā maziem ir rūpīgi jāpiedomā pie savas uzvedības, secina kultūras iestāžu pārstāves. 

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu