Dažiem algu paceļ par 500 eiro, pārējiem par 10. Par cik eiro pieaugusi tava alga?

FOTO: Pixabay

Vidējā darba samaksa valstī jau pārsniedz 1000 eiro bruto! Šie dati ir ļoti tāli no daudzu cilvēku ienākumiem, saka Latvijas Darba ņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Tihonenko. Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka kopš 2017. gada 1. ceturkšņa vidējā alga uz rokas pieaugusi par 100 eiro, reālā situācija darba tirgū nebūt nav tik optimistiska.

2018. gada 2. ceturksnī vidējā bruto samaksa bija 1004 eiro, neto – 743 eiro. Kopš 2017. gada 1.ceturkšņa neto darba samaksa pieaugusi par 100 eiro. Turklāt šajā periodā darba samaksa pieauga visās nozarēs, liecina CSP datu analīze. Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 991 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā – 1035 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 984 eiro.

Oficiālie cipari ir iespaidīgi, bet daudzi ir neizpratnē – viņu bankas kontā apaļie cipari nav ieripojuši. Tāpat ienākumi ievērojami nav auguši ne sievai, ne kaimiņam, ne draugiem.

“Vidējā alga valstī virs 1000 eiro ar tendenci uz kāpumu” skan cerīgi, bet kāpēc daudziem tas izraisa sāju smīnu?

Daži par pielikumu stāvā sajūsmā, citi skatās uz dažiem eiro

“Algas pielikumu liela daļa darbinieku izjūt minimāli, jo tas ir nebūtisks. Desmit eiro neko nerisina. Pie mums ir nevienlīdzīga attieksme pret profesijām un sociālajām grupām,” saka Latvijas Darba ņēmēju asociācijas vadītājs. Kā piemēru viņš min darba samaksas izmaiņas Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. “Algas pacēla visiem, bet, ja ārstiem kāpums ir par 100 eiro, tad medicīnas māsām par kādiem 30 eiro, sanitāriem par 10 eiro, bet tehniskajam personālam stundas likme pieauga par diviem eiro."

Un vēl pateica: “Tagad jums virsstundas vairs nevajadzēs strādāt!”

 CSP dati rāda, ka visstraujāk darba samaksa auga veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 15,2 %.

Tihonenko uzskata, ka algas pieaugums nav līdzsvarots. Lielo algu saņēmēji, kuru ienākumi sniedzas vairākos tūkstošos, ir apmierināti, jo kāpums ir ievērojams. “Piemēram, augstskolas akadēmiskajam personālam tagad par akadēmisko stundu maksā divas reizes vairāk. Arī pedagogi izjūt algas pielikumu.” Jūtams ienākumu kāpums ir valsts pārvaldes sektorā, toties cilvēki, kas strādā slimnīcas medicīnas ierīču apstrādes dienestā, rūpējoties par instrumentu sterilizāciju diennakts režīmā, saņem mazliet vairāk par minimālo algu.

“Mākslīgi ir izdomāti visādi koeficienti un procenti, pēc kuriem aprēķina pielikumu, kas bieži vien ir smieklīgi niecīgs, tā vietā, lai domātu par lielāku, cilvēka cienīgu atalgojumu,” saka asociācijas vadītājs.

“Piekrītu politiķei, kura teica: kāpēc algas negrib celt? Tāpēc, ka tas ir vienīgais postenis, no kura neko nevar nozagt.”

Viņš piemetina, ka nodokļu nomaksas sistēma ir pārredzama un tajā krāpšanās ir tikpat kā neiespējama.

No algas līdz algai

Asociācijā veiktā darba tirgus izpēte liecina, ka pelēkais sektors joprojām ir milzīgs – ap 30%. Visvairāk aploksnē algas saņem būvniecības sektorā un nelielos, marginālos uzņēmumos. Arī tirdzniecībā daļa samaksas ir aploksnē. Vissmagākā situācija ir Latgalē, kur joprojām ir bezdarbs, atšķirībā no Rīgas, kur darbaroku trūkst. Latgalē vērojama negodīga attieksme pret darbiniekiem – algas tiek celtas tiem, kas labi strādā, kas savā ziņā ir labi, bet nemotivē tirgū ienākt jauniem darbiniekiem.

"Par ko varam runāt, ja daudzi uzņēmumi vienkārši “izdzīvo līdz rītdienai”? Tur priecājas, ka šodien samaksāja.”

Pozitīva situācija darba tirgū iezīmējas Kurzemē. Ja lielie tirdzniecības tīkli realizē noteiktu atalgojuma politiku, mazajos veikalos īpašnieks darbiniekiem maksā, “cik sanāk”. Lai darbinieki neaizietu, izlīdzas, kā var, – nedēļas beigās iedod aploksni.

Tihonenko saka, ka lielajos veikalu tīklos hroniski trūkst darbinieku, lai gan algas nav zemas, turklāt tās tiek celtas. “Alga tiek palielināta, bet vienlaikus ar to pieaug arī darba pienākumi, jo nav kas strādā.”

Uz augšu