Mārtiņdiena klāt: zīlējam, spēlējam, pareģojam!

Laika pareģojumi

• Ja Mārtiņa diena jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.
• Ja Mārtiņa diena ir miglaina, tad ziema būs silta.
• Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.
• Ja Mārtiņos kokos ir sarma – nākamgad būs daudz dārza augļu.
• Ja ap Mārtiņiem kokiem zaļas lapas, tad uz Vasarsvētkiem to būs maz.
• Kad ap Mārtiņiem kokos un krūmos redzamas zaļas lapas, tad nākamā gadā ap Vasaras svētkiem būs maz zaļu lapu.

Ticējumi

• Ja Mārtiņa diena iekrīt vecā mēnesī, tad lopu barība nav sātīga un lopi to daudz ēd.
• No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem jāstāsta pasakas un jāmin mīklas — tad labi barojas cūkas.
• Mārtiņiem par godu stallī kāva gaili, lai zirgam ziemā nepiemestos slimības.
• Mārtiņdienā jāmin mīklas, lai aug gari lini.
• Ja Mārtiņa dienu zosis iet pa ledu, tad Ziemassvētkos viņas peldēs pa ūdeni.
• Mārtiņa vakarā nedrīkst adīt, jo tad rodas ragaini jēri.
• Prusaki iznīkst, ja tiem Mārtiņos atsaka vietu šādiem vārdiem: «Sarkani kundziņi, uz priekšu vietas jums nav!»

Zīlēšana

• Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči; kas sapnī pacels, tas apprecēs.
• Mārtiņu vakarā vajag atstāt visus apģērba gabalus, kas bija to dienu mugurā, uz grīdas; kas naktī tos pacels, būs īstais brūtgāns.
• Mārtiņa vakarā meitas ēd siļķes galvu. Kas naktī dos ūdeni dzert, tas būs brūtgāns.
• Mārtiņa vakarā priekš gulētiešanas jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam nav brīv` runāt, tad naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.
• Mārtiņa vakarā vīrieši iet pa ciemu, kažokus otrādi apgriezuši un apjozuši ar pītām salmu jostām. Viņi tā iet bērnus baidīt, lai mācās un vecākus klausa.
• Mārtiņu vakarā katra meita nober zemē sauju graudu, ienes istabā gaili un palaiž vaļā - pie kuras čupiņas tas sāks ēst, tā meita pirmā apprecēsies.
• Mārtiņa vakarā meitas ar aizsietām acīm un izplestām rokām skrejot uz sētu un ķerot sētas mietus. Cik roku starpā paliekot sētas mietu, tik gadu vēl jāgaidot uz preciniekiem.

Mārtiņdienas rotaļas
Protams, Mārtiņdienu svinēja ar dziesmām, dejām un rotaļām, kā arī ar bagātīgi klātu galdu, uz kura lika ne tikai maizi, pīrāgus, putru, alu un citus labumus, bet arī nokauto gaili, kas ir Mārtiņdienas galvenais ēdiens.

Mārtiņdienas rotaļa Gaiļu cīņas
«Visi sastājas divās vienādās rindās viens pret otru. Katra rinda izvēlas sev vadoni. Visi sakrusto rokas uz krūtīm un nostājas uz vienas kājas. Pēc vadoņu dotas zīmes abas rindas dodas cīniņā, grūstot pretinieku komandas gaiļus ar pleciem. Kurš pieliek abas kājas pie zemes, piepalīdz ar rokām vai nokrīt, tas izstājas. Uzvarējusi ir tā komanda, kuras loceklis ir palicis pēdējais.»

Bet kam tad jābūt Mārtiņdienas galdā?

• Latviešu virtuve izceļas starp citām kultūrām, jo svētkos vienmēr godā tiek celti graudaugu ēdieni, pākšaugi, dārza un meža veltes, gaļa, medījumi un zivis.
• Latviešu svētku ēdieni tradicionāli ir maigi, bez asām garšvielām. Garšas uzlabošanai galvenokārt izmanto sīpolus, ķiplokus un ķimenes, saldināšanai – medu.
• Mārtiņos klāja baltu galdautu, tādējādi sveicot ziemu. Savukārt, rudeni pavadot, galdu rotāja ar mārtiņrozēm un dažādiem salmu rotājumiem.
• Mārtiņdienas mielastam kauj gaili vai zosi, kas ir ziedojums Mārtiņam – zirgu aizgādnim. Mārtiņdienas putna cepeti bagātina ar kartupeļiem, sautētiem kāpostiem un ceptiem āboliem.