Zviedrijas valdību atkal uzticēts veidot moderātam Kristersonam

Kristersons sacīja, ka mēģinās izveidot valdību no moderātiem un kristīgajiem demokrātiem.

Viņš atklāja, ka liberāļi un Centra partija atteikušies piedalīties viņa iecerētajā valdība.

Jau ziņots, ka 9.septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanā nevienam no partiju blokiem neizdevās iegūt vairākumu. Līdz ar to Zviedrijā izveidojies politiskais strupceļš un jaunā valdība joprojām nav izveidota.

Līdzšinējā premjerministra Stēfana Levēna vadītie sociāldemokrāti un "zaļie", kas veidoja iepriekšējo valdību, kā arī bijušo komunistu izveidotā Kreisā partija, kas Levēna mazākuma valdībai nodrošināja neoficiālu parlamentāro atbalstu, kopā vēlēšanās ieguva 144 deputātu vietas.

Savukārt opozīcijā esošā labēji centriskā Alianse, kuras sastāvā ir moderāti, Centra partija, kristīgie demokrāti un liberāļi, izcīnīja 143 mandātus.

Tomēr gan kreiso partiju neformālais bloks, gan labējo partiju Alianse paziņojuši, ka nesadarbosies ar galēji labējiem Zviedrijas demokrātiem (SD), kas ievērojami nostiprinājuši savas pozīcijas un kontrolē 62 no 349 parlamenta deputātu vietām.

Lai tiktu akceptēts premjerministra amatā, Kristersonam jāizvairās no tā, lai vairākums parlamentā - vismaz 157 deputāti - nobalso pret viņu.

Kristersons apliecināja, ka nevedīs sarunas ar SD, bet Centra partija un liberāļi paziņojuši, ka nepievienosies valdībai, kurai nepieciešams SD atbalsts.

Pēc vēlēšanām Norlens vispirms valdības veidošanu uzticēja Kristersonam, taču viņš pirmajā mēģinājumā cieta neveiksmi, un parlamenta spīkers šo uzdevumu nodeva tālāk Levēnam, kurš pēc divas nedēļas ilgajām sarunām arī atteicās no šī mandāta.

Zviedrijā valdības izveidei nav nepieciešams parlamentārā vairākuma atbalsts, taču tā krīt, ja vairākums nobalso par neuzticības izteikšanu.

Ja partijas tomēr nespēs vienoties par jauno valdību, nāksies rīkot pirmstermiņa vēlēšanas, kurām jānotiek trīs mēnešu laikā kopš to izsludināšanas.

Tas gan Zviedrijas vēsturē vēl nekad nav noticis.