/nginx/o/2018/11/12/11568467t1hd4ad.jpg)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēs strādājošo mediķu loka paplašināšana nav risinājums, bet esošās situācijas legalizēšana, sacīja Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente, kādreizējā NMPD vadītāja Sarmīte Villere.
Bijusī NMPD vadītāja kritizē VM plānotos grozījumus (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa uzsvēra, ka jau šobrīd ārsti rezidenti pēc kompetenču eksāmena nokārtošanas NMPD dodas izsaukumos kā brigāžu vadītāji, tāpēc, Villeres ieskatā, ar plānotajiem grozījumiem Veselības ministrija (VM) tikai legalizēs apmēram desmit brigādes Rīgā, tomēr kopumā situāciju nerisinās.
Villere sacīja, ka šādu priekšlikumu, proti, atļaut rezidentiem strādāt par brigādes vadītājiem viņa pati iesniedza pirms aptuveni diviem gadiem.
Toreiz iecere tika noraidīta, norādot, ka nav iespējams nodrošināt Ministru kabineta (MK) noteikumu izpildi, jo ar šādu priekšlikumu tiek pazeminātas prasības.
Arī NMPD darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācijas priekšsēdētājs Genādijs Rusanovs aģentūrai LETA norādīja, ka ārsti rezidenti jau strādā brigādēs, un būtībā ar šo VM likumiski un juridiski apstiprinās esošos situāciju.
Ārstniecības likumā pausts, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē atbilstoši MK noteiktajai kompetencei atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. Rusanovs norādīja, ka ārsti rezidenti, kamēr mācās, nav reģistrēti un sertificēti, tāpēc radīsies juridiskas pretrunas, proti, ja paplašinās loku, tas varētu būt pretrunā likumam.
Vienlaikus uz jautājumu, vai nepastāv kādi riski, ka varētu pazemināties pakalpojumu sniegšanas kvalitāte, Rusanovs atbildēja noraidoši, jo ārsti rezidenti strādā vecākā dežurārsta uzraudzībā, kurš vienmēr atrodas centrā un ir sertificēts ārsts neatliekamajā medicīnā. Tā kā ar šo ārstu vienmēr var konsultēties, viņš šajā priekšlikumā riskus nesaskata.
Arī Rusanovs atminējās, ka Villere iepriekš rosinājusi līdzīgas izmaiņas, bet VM toreiz ieceri neatbalstīja. Viņam grūti saprast, kas tagad mainījies.
Kā ziņots, VM steidzamības kārtā gatavos grozījumus, lai paplašinātu mediķu loku, kas var strādāt NMPD, Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Grozījumi noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām varētu tikt sagatavoti līdz nākamajai nedēļai.
LETA jau ziņoja, ka NMPD izlēmis izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar to, ka mediķi lielos apmēros pamet darbu dienestā.
Kā žurnālistiem sacīja dienesta direktore Cipule, patlaban dienestā notiek "masveida mediķu aizplūšana", kas saistīta ar mediķu neapmierinātību ar lielo slodzi un nesamērīgi mazo atalgojumu, kā arī par neskaidrību, kas ar mediķu atalgojumu notiks nākamgad.
Cipule norādīja, ka situācijas risināšanai pastiprināta uzmanība tiks pievērsta brigāžu darba plānošanai un izsaukumu šķirošanai, kas iedzīvotājiem nozīmēs biežākus atteikumus gadījumos, kad nebūs apdraudēta cilvēka dzīvība.
Pēc Cipules teiktā, patlaban plānots runāt ar VM un Ministru kabinetu, lai meklētu problēmas risinājumus. Dienests rādītājus un datus par savu darbu iesniegs gan ministrijā, gan valdībā.
Vienlaikus Cipule norādīja, ka iedzīvotājiem nav pamata satraukties, ka palīdzība neatliekamos gadījumos netiks sniegta, jo dienests darbu turpinās ierastajā ritmā, proti, dzīvībai un veselībai tiešu apdraudējumu gadījumos palīdzība viennozīmīgi tikšot nodrošināta.