ES pašlaik uzņemtais kurss uz energotaupības un energoefektivitātes nostiprināšanu ļaus Eiropai importēt mazāk energoresursu no ārienes, intervijā portālam TVNET, kura norisinājās Eiropas Parlamenta plenārsesijas Strasbūrā ietvaros, pauda Latvijas Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.
Jāatceras, ka mūsu galvenais naftas produktu, akmeņogļu un dabasgāzes piegādātājs pašlaik ir Krievijas Federācija un atkarības mazināšana no šā avota ir viens no Eiropas politikas mērķiem, sacīja Kariņš.
Lai gan nafta un gāze pasaules ekonomiskajā attīstībā savu nozīmīgumu nezaudēs vēl ilgi, tomēr mūsu pasaules daļā tās pārsvarā nav atrodamas. Tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka mēs meklējam alternatīvus enerģijas avotus – vai tā būtu saule, ūdens, koksne, biomasa vai kas cits. Nedrīkstam arī aizmirst, ka ES pašreiz uzņemtais kurss uz atjaunojamo energoresursu rūpniecības ieviešanu ievērojami palīdzēs arī mūsu uzņēmējiem. Eiropa paredz, ka tiem uzņēmumiem, kuri nepretosies tehnoloģiskajām izmaiņām, ražos tehnoloģijas, kuras var gūt labumu no atjaunojamajiem energoresursiem, noieta tirgus noteikti būs. "Es uzskatu, ka tas ir nopietns signāls uzņēmējdarbības attīstībai," minēja Kariņš.
Atbildot uz jautājumu par elektroenerģiju un Latvijas integrāciju Eiropas elektroenerģijas tīklā, Kariņš teica, ka Baltija pašlaik ar starpsavienojumu palīdzību ir veiksmīgi tajā iekļāvusies. Lai gan PVN un citu piemaksu dēļ mūsu rēķini ir dārgi, Latvijai tomēr ir Eiropas elektronerģijas tirgum atbilstošas cenas. Tomēr pilnīga integrācija minētajā Eiropas Savienības tīklā vēl arvien nav pabeigta un zināma sasaiste ar Krievijas tirgu vēl arvien pastāv. "Mēs pie tā pašlaik strādājam," uzsvēra Kariņš.
