/nginx/o/2018/11/21/11592520t1h2823.jpg)
Ziemeļkorejas karavīrs, kurš pagājušā gada novembrī aizbēga uz Dienvidkoreju, šķērsojot demilitarizēto zonu starp abām valstīm, sniedzis pirmo interviju kopš savas pārbēgšanas, stāstot par ikdienas dzīvi Ziemeļkorejā un izsakot pieņēmumu, ka liela daļa jaunu cilvēku Ziemeļkorejā nemaz nav lojāli Ziemeļkorejas vadonim Kimam Čenunam, ziņo ASV medijs CNN.
Kā vēstīts, Ziemeļkorejas karavīra dramatisko bēgšanu pagājušā gada 13.novembrī fiksēja novērošanas kameras, kuru uzņemto video vēlāk publiskoja Dienvidkoreja.
Bēgšanā, kas notika pie Panmundžomas ciema, Ziemeļkorejas tolaik 24 gadus vecais karavīrs tika sašauts vairākas reizes.
Tagad Ohs Čonsons sniedzis pirmo interviju Dienvidkorejas un Japānas medijiem, kurā viņš uzsvēris, ka viņš ir “jauns cilvēks ar jaunu vārdu”.
Vīrietis stāsta, ka viena no pirmajām lietām, ko viņš atceras pēc pamošanās slimnīcā, bija tur redzētais Dienvidkorejas karogs.
Pār demilitarizēto zonu bēgošo kareivi piecas reizes sašāva viņa dienesta biedri Ziemeļkorejas armijā.
Smagi ievainoto pārbēdzēju nogādāja drošībā trīs Dienvidkorejas karavīri, kas līšus nonāca pie viņa un aizvilka uz Dienvidkorejas teritoriju, iepriekš ziņoja LETA.
Nāves ēnā
Pēc pārdrošās bēgšanas no izolētās valsts, jaunais vīrietis aptuveni 25 minūtes tika vests helikopterā uz slimnīcu Dienvidkorejā - šajā laikā viņš bijis ļoti tuvu nāvei. Dienvidkorejas militārais ārsts, kurš viņu operēja, kareivi nodēvēja par “saplīsušu burku, jo bija ļoti grūti viņu apgādāt ar asinīm”, ņemot vērā vīrieša daudzos ievainojumus.
Tagad bijušais Ziemeļkorejas karavīrs Japānas laikrakstam “Sankei” stāsta, ka Ziemeļkorejas karavīri, kas uz viņu šāva, bija viņa draugi, tomēr viņš saprot, kāpēc viņi tā rīkojās.
“Ja viņi nebūtu šāvuši, viņi tiktu smagi sodīti. Ja es būtu bijis viņu vietā, es arī būtu šāvis,” stāsta pārbēdzējs.
Viņš piebilst, ka viņa lēmumu bēgt veicināja arī “problēmas” ar dienesta biedriem. Tomēr, kas tieši tās par problēmām, viņš nevēlējās atklāt.
Pēc bēgšanas laikā gūtajiem ievainojumiem vīrietis slimnīcā ārstējās līdz pat šā gada februārim, un arī tagad viņš regulāri dodas uz slimnīcu.
Plaši izplatītā nabadzība
Ohs piedzima salīdzinoši labi pārtikušā militārpersonu ģimenē. Viņš pats iestājās armijā 2010.gadā un kļuva par vidēja ranga virsnieku, kura galvenie pienākumi bija šofera pakalpojumi augstākstāvošam virsniekam, kurš dienēja Koreju kopīgajā drošības zonā.
Viņš stāsta, ka nabadzība un bads noslēgtajā Ziemeļkorejā ir plaši izplatītas parādības.
"Ja tev nav naudas vai varas, tu nomirsi grāvī,” situāciju Ziemeļkorejā raksturo pārbēdzējs.
Korupcija
Ohs iepriekš strādājis arī policijā. Viņš stāsta, ka lai izdzīvotu, viņš regulāri pievēris acis uz cilvēkiem, kuri pārkāpuši likumu, bet devuši viņam naudu. Ja pārkāpēji atteicās viņam dot kukuļus, viņš tiem draudēja ar nonākšanu cietumā.
Slimnīcā Dienvidkorejā Oha ķermenī tika atrasti vairāki parazīti. To klātbūtni vīrieša organismā Dienvidkorejas ārsti skaidroja ar pieņēmumu, ka Ziemeļkorejā lauksaimniecības kultūru mēslojumā plaši tiek izmantoti cilvēku izkārnījumi.
Pārbēgušais kareivis pauž viedokli, ka parazīti esot lielākajai daļai ziemeļkorejiešu.
"Armijā cilvēki galda piederumus lieto atkal un atkal, tos gandrīz nekad nemazgājot. Parazīti neieperinās cilvēkos, ja viņi cieš badu. Manā gadījumā, es dabūju parazītus, jo es biju salīdzinoši labā stāvoklī,” stāsta vīrietis.
Apātija un lojalitātes trūkums
Ohs norāda, ka pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču trūkums ir novedis pie vispārējas iedzīvotāju apātijas un vienaldzības pret vadoni Kimu Čenunu.
“Cilvēki manā vecumā - aptuveni 80% no viņiem nav lojāli Kimam. [Kima režīma] nespēja pienācīgi pabarot cilvēkus, un varas pārmantošanas turpināšanās - tas noved pie vienaldzības un lojalitātes trūkuma,” uzskata bijušais Ziemeļkorejas iedzīvotājs.
Viņš arī norāda, ka Ziemeļkorejā ļoti lielā cieņā ir Japānas preces, protams, lielākā daļa iedzīvotāju gan tās nevar atļauties.
Piemēram, Ziemeļkorejas armijas virsnieki vairumā izvēlas Japānā ražotos “Nissan Patrol” automobiļus.
“Ziemeļkorejā nosoda Japānas politiku, bet ciena tās ekonomiku,” norāda Ohs.
Kā iepriekš vēstīja LETA, Ziemeļkorejas karavīri reti pārbēg demilitarizētajā zonā pie Panmundžomas ciema, kas ir ievērojama tūristu atrakcija un vienīgā vieta, kur Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas karavīri redz cits citu.
